Reņģes vēderā, ķešā un pat uz picas! Rojā aizvadīta pirmā Zivju diena
Roja sevi dēvē par vasaras kultūras galvaspilsētu, bet, lai parādītu, ka arī citos gadalaikos dzīve te neapstājas, vietējie pirmo reizi sarīkoja Zivju dienu. Tā izpelnījās negaidīti lielu interesi, un tuvākajiem ražotājiem pat bija jādodas pakaļ pēc papildu produkcijas.
Kad piektdienas vētra bija norimusi, 10. oktobrī zivju mīļi no tuvākas un tālākas apkārtnes mēroja ceļu uz Roju, kas solīja meistarklases un senu piekrastes amatu prasmju iepazīšanu, ekskursijas ikdienā slēgtā teritorijā un pamatīgus priekus garšas kārpiņām. Pasākuma organizatore un Rojas tūrisma informācijas centra vadītāja Kristīne Voldemāre atzīst, ka mazliet iedvesmojusies no Zivju tirgus Užavā. Lai gan pati nekad tur nav viesojusies, redzētās fotogrāfijas un dzirdētās atsauksmes mudinājušas līdzīgu pasākumu pamēģināt arī te. Ideja virmojusi gaisā no pandēmijas laika, līdz beidzot šķitis – darām tagad vai nekad. Pasākums notika, arī pateicoties Kurzemes plānošanas reģiona un Latvijas Universitātes starptautiskajam projektam «RUDI». Tā mērķis ir kopā ar cilvēkiem, kuri dzīvo Rojā vai regulāri šeit pavada laiku, meklēt praktiskus risinājumus teritorijas attīstībai. Tāpēc, ja sestdien kārojās tikt pie bezmaksas zupas, bija jāatbild uz vairākiem jautājumiem. Un atbildes liecināja, ka Rojai visvairāk nepieciešamas darbavietas, veloceliņš līdz Rudei un Kaltenei, āra trenažieri un bērnu laukums, bet paši vietējie ciema attīstībā gatavi iesaistīties kā brīvprātīgie, piedalīties talkās un diskusijās. Savukārt Rojas viesi visvairāk alkst zivju restorāna, zivju produkcijas iegādi tiešsaistē un aktivitāšu piedāvājuma arī ziemā.
Baigās reņģītes
Zivju dienas apmeklētājiem bija ekskluzīva iespēja kopā ar Andri Mēnesi ieskatīties kuģu remontdarbnīcā. Viņš smejas, ka ir senākais darbinieks – drīz te būs aizvadīti 35 gadi. Ja kādreiz galdniecībā vien strādāja 17 cilvēku, tad tagad Andris tur darbojas divatā ar dēlu, bet visā remontdarbnīcā ir 15 strādnieku. Andrim pienākumi vairāki, viņš arī pārrauga kuģu vilkšanu dokā. Šķita, ka tieši stāstījums par to, kā milzu kuģi nokļūst krastā, apmeklētājus interesēja visvairāk. «Rojā ir vienīgais doks, kas vēl palicis mazajās ostās, un par to paldies jāsaka saimniekiem,» norāda A. Mēness. Nākamgad par Eiropas līdzekļiem plānots būvēt jaunu angāru.

Andris Mēness jau gandrīz 35 gadus kuģiem palīdz nokļūt krastā, lai tos saremontētu.
/Terēzes Matisones foto/
Rojā zivis bija baudāmas visdažādākajās variācijās. Iepriekšējo dienu vēji gan neļāva tikt pie svaigām zivīm, taču tās Rojā gan cepās uz uguns, gan kūpinājās un pat bija picu piedāvājumā. Atraktīvais piedzīvojumu organizators Vents Strautmanis reņģu picu gatavoja pirmo reizi, taču izdevās lieliski. Jau tradicionālo tomātu mērci un sieru uz picas papildināja fritētas reņģes, rukola, olīves, Venta marinētie sīpoli ar ingveru un latviešu garšviela – dilles. Piedāvājumā bija arī «Baigās reņģes», un tieši nosaukuma dēļ tās bija izvēlējusies Ligita no Rīgas. «Ļoti garšīgi! Sīpols ar ingveru ir kaut kas jauns, to es pārņemšu arī savā virtuvē,» priecājās Ligita.
Paldies par darbu
Rudens Zivju dienai izvēlēts ne tikai tāpēc, lai ļaudis iekustinātu pēc aktīvās sezonas beigām, bet šis arī laiks, kad zivis bagātīgākās un garšīgākās. Kūpināšanas knifus varēja apgūt pie Kolkas zvejnieka Ralfa Frišenfelda: «Visi ir pārsteigti par iespēju pagaršot siltu tikko kūpinātu reņģi. Parasti jau tādu var nobaudīt tikai tad, ja kūpini pats.» Ralfs šogad saņēmis balvu «Lielais loms» kā jaunais un daudzsološais zvejnieks, bet Zivju dienā viņš kopā ar daudziem citiem Talsu novada piekrastes komerczvejniekiem, zivju pārstrādes uzņēmumiem un mājražotājiem saņēma Talsu novada pateicības rakstu. «Mēs tikko ekskursijā kuģu remonta rūpnīcā secinājām, ka attīstās mākslīgais intelekts un dažādas inovācijas, bet šī ir nozare, kas bez cilvēka neiztiks. Bez cilvēka mākslīgais intelekts, visticamāk, jūrā neiebrauks un zivis mums krastā neizvedīs. Un baidos, ka bez cilvēka rokas tās arī netiks tik garšīgi nokūpinātas,» pasniedzot pateicības rakstus, sacīja Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA).

Zivju dienā godināti cilvēki, kas ikdienā iet jūrā, zvejo zivis, apstrādā un ražo dažādus gardumus. /Terēzes Matisones foto/
Pasākuma apmeklētāji jau atzinuši, ka Zivju dienai jākļūst par tradīciju, bet, vai tā patiešām būs, rādīs laiks.
#SIF_MAF2026

Rojā aizvadīta pirmā Zivju diena