Jaunais mācību gads Talsu novada izglītībā: izaicinājumi un risinājumi

Mācību gads Talsu novada izglītības iestādēs ir sācies — klases ir nokomplektētas, un mācības rit savu gaitu. Tomēr aiz ierastās skolas ikdienas slēpjas vairāki nopietni jautājumi. Pedagogu noslodze, personāla demogrāfiskās tendences un izmaiņas finansēšanas modeļos ir daļa no tematiem, par kuriem šoruden spriež Izglītības pārvaldes vadība un skolu direktori. Lai nodrošinātu netraucētu mācību procesu, novadā tiek ieviestas jaunas pieejas un strādāts pie atbalsta mehānismiem.

«Šobrīd mācību process visur rit savu gaitu, taču situācija ar pedagogu piesaisti ar katru gadu kļūst izaicinošāka,» skaidro Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps. «Saraksti ir nokomplektēti uz lielākas slodzes rēķina, skolotājiem uzņemoties vairāk stundu, nekā tas būtu vēlams. Ja mums būtu papildu pedagogi, slodzi varētu sadalīt vienmērīgāk, kas uzlabotu gan darba kvalitāti, gan pašu skolotāju labbūtību. Pašlaik pedagogi strādā ar pilnu atdevi, tomēr jautājums par šādas slodzes ilglaicīgu uzturēšanu joprojām ir aktuāls.»

Valstiski šajā jomā vērojams paradokss: lai gan skolēnu skaits samazinās, skolotāju brīvu darba roku nepaliek vairāk. Tas skaidrojams ar centieniem samazināt kontaktstundu skaitu, lai palielinātu laiku citiem pienākumiem, piemēram, sarunām ar vecākiem un konsultācijām. Vēlamā proporcija pie 40 stundu darba nedēļas ir 65 % kontaktstundu (24—26 stundas) pret 35 % citiem pienākumiem. Realitātē daudziem skolotājiem ir pat 28 līdz 30 kontaktstundas. Lai nodrošinātu šo reformu un nepārsniegtu slodzi, skolotāju skaitam faktiski būtu jāpieaug — tur, kur agrāk pietika ar vienu pedagogu, tagad nepieciešami 1,2 darbinieki.

Demogrāfiskie izaicinājumi un stabilitātes trūkums izglītībā

Kā min U. Katlaps, situāciju papildus sarežģī arī pedagogu vidējā vecuma pieaugums, kas novadā pakāpeniski tuvojas 49 gadu slieksnim. Tas uzskatāmi norāda uz skolotāju sastāva novecošanos, kamēr jaunie speciālisti nozarē neienāk pietiekamā skaitā. Lai gan pedagoģijas absolventu skaits valstī ir vērā ņemams, ne visi izvēlas saistīt karjeru ar darbu skolā. Daļa jauno speciālistu jau pirmo piecu gadu laikā izvēlas darbu pamest saspringtā ikdienas darba un administratīvās nenoteiktības dēļ.

Izglītības pārvaldes vadītājs komentē, ka lielākā problēma izglītības sistēmā bieži vien ir nevis pašu reformu saturs, bet gan stabilitātes trūkums, pie kā pedagogiem un vadībai nemitīgi jāpielāgojas:

«Tiklīdz iestādes ir apradušas ar iepriekšējo sistēmu un darba ritms ir nostabilizējies, nāk jauns mācību gads un kārtējās izmaiņas. Tas rada nevajadzīgu spriedzi, kas vēlāk izpaužas kā komunikācijas grūtības vai pat konflikti starp vecākiem, skolēniem un skolotājiem.»

Attālināto mācību modeļu ieviešana eksakto priekšmetu apguvē

Attālināto mācību risinājumi ir viena no alternatīvām gadījumos, kad trūkst konkrētu priekšmetu speciālistu, jo īpaši eksaktajās zinātnēs, kur absolventu valstiskā līmenī ir kritiski maz. Dundagas vidusskola šajā mācību gadā ir uzsākusi sadarbību ar «Datorium» par fizikas apguvi vidusskolas posmā. Mācības tiek organizētas hibrīdmodelī. Uldis Katlaps stāsta: «Skolotājs vada nodarbību attālināti, bet klasē ir pamatskolas fizikas skolotājs, kurš palīdz veikt praktisko darbu. Tas ir veiksmīgs risinājums krīzes situācijā, jo klātienes pedagogs pietiekami labi orientējas fizikas jomā.»

Atbalsta instrumenti speciālistu piesaistei

Lai piesaistītu un noturētu pedagogus novadā, pašvaldība izmanto un attīsta dažādus atbalsta instrumentus. Kā rāda līdzšinējā pieredze Latvijā, viens no efektīvākajiem mehānismiem ir bijis pašvaldības nodrošināts dienesta dzīvoklis speciālistiem, kas sekmīgi palīdzējis piesaistīt skolotājus arī tālākās novada skolās. Pašlaik pašvaldības līmenī aktīvi tiek strādāts pie jauna atbalsta instrumenta — pedagogu transporta izdevumu kompensēšanas kārtības. «Mēs šobrīd izstrādājam jaunus saistošos noteikumus un meklējam optimālo risinājumu transporta izdevumu segšanai,» norāda Izglītības pārvaldes vadītājs. «Ir jāizvērtē vairāki kritēriji, piemēram, vai transporta izdevumus kompensēt pilnīgi visiem pedagogiem, vai arī atbalstu piesaistīt gadījumiem, kad skolā ir akūta vakance vai skolotājs strādā ar īpaši lielu slodzi. Patlaban tiek vērtēta iespēja segt ceļa izdevumus, ja ikdienā mērojamais attālums pārsniedz noteiktu slieksni.»

Finansēšanas pārmaiņas un pedagogu profesionālā pilnveide

Zināmu spriedzi pirms jaunā mācību gada uzsākšanas skolu vadībā un pedagogu vidē radīja izmaiņas finansēšanas modelī valsts līmenī. Šogad tiek uzsākta pāreja no iepriekšējā principa «nauda seko skolēnam» uz finansējumu «par klašu komplektiem». Skolām un pārvaldei šis būs pārejas posms, lai praksē izvērtētu jauno aprēķinu ietekmi uz iestāžu budžetiem. Vienlaikus novadā liela uzmanība tiek veltīta pedagogu profesionālajai pilnveidei, lai palīdzētu viņiem strādāt ar dažādām skolēnu vajadzībām un nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu. Ar pašvaldības un Eiropas Savienības finanšu atbalstu pēdējā gada laikā speciālās izglītības pedagogu kvalifikācijas ieguves kursus ir apguvuši aptuveni 50 pirmsskolas un 50 skolu pedagogi. Šīs apmācības sniedz skolotājiem nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai sekmīgi strādātu ar bērniem, kuriem nepieciešams papildu pedagoģiskais atbalsts mācību procesā.

Darba specifika un vadības jautājumi pirmsskolas iestādēs

Saspringta situācija un personāla piesaistes jautājumi ir aktuāli ne tikai vispārizglītojošajās skolās, bet arī pirmsskolas izglītības iestādēs. Vadītāju piesaiste bērnudārziem ir pastāvīgs izglītības sistēmas izaicinājums. Kā norāda Izglītības pārvaldes izglītības darba speciāliste Aiga Štrausa, «uzsākot darbu jaunā amatā, pirmais posms vienmēr ir adaptācijas laiks, kamēr tiek iepazīts jaunais darba lauks un kolektīvs. Ir svarīgi saprast, uz ko katrā situācijā var paļauties, risinot ikdienas saimnieciskos darbus un plānojot budžetu. Ja darbinieki ir sveši, šis iepazīšanas un paļāvības veidošanas process prasa lielāku enerģiju.» Pirmsskolas izglītības iestāžu vadības darbs ikdienā bieži vien prasa vēl ātrāku reaģēšanu nekā skolās. «Pirmsskolā izaicinājumi mēdz būt ļoti specifiski un jānoreaģē zibenīgi,» papildina Uldis Katlaps. Ja skolotājs saslimst, risinājums jāatrod nekavējoties, jo septiņos no rīta kādam pedagogam fiziski ir jābūt grupā pie bērniem. Tāpat ir ar ēdināšanu — ja skolā kritiskā situācijā stundas, piemēram, var saīsināt un bērnus palaist mājās, bērnudārzā tas nav iespējams. Tāpēc operatīvā plānošana šeit ir nepārtraukta.» Izglītības iestāžu sekmīga darbība balstās uz elastību, spēju pielāgoties jauniem apstākļiem un mērķtiecīgu pedagogu profesionālo atbalstu, ko pašvaldība cenšas nodrošināt ikdienā.

#SIF_MAF2026