CSDD vadība atkāpjas no amata; iedzīvotājiem tiesības zināt, vai viņu dati ir skarti
VAS «Ceļu satiksmes drošības direkciju» piemeklējis vērienīgs kiberuzbrukums, kura dēļ no amatiem atkāpusies visa iestādes valde, bet uzbrucēju rokās nonākuši aptuveni 1,2 miljonu iedzīvotāju un 150 tūkstošu juridisko personu dati.
Notikumu hronoloģija rāda, ka uzbrukums norisinājās no 8. līdz 10. augustam, kad hakeri izmantoja ievainojamību direkcijas sistēmā. Informāciju par notikušo iestāde publiski apstiprināja ar vairāku dienu kavēšanos, kā arī novēloti par to paziņoja drošības struktūrām. Reaģējot uz saasināto situāciju, 20. augustā amatu atstāja direkcijas valde.
Skaļajam incidentam sekojusi asa valsts augstāko amatpersonu reakcija. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka pēc šāda mēroga kiberuzbrukuma iestādes reputācija un sabiedrības uzticība ir smagi iedragāta, un šādos apstākļos vadība nedrīkst turpināt darbu. Līdzīgi valdes un padomes atkāpšanos pieprasīja arī premjers Andris Kulbergs. Šobrīd notikušā apstākļus Valsts policija izvērtē kriminālprocesā, savukārt Krīzes vadības centrs sadarbībā ar institūciju Cert.lv izveidojis seku novēršanas darba grupu. Incidenta cēloņus un atbildību atsevišķi pārbauda arī Ģenerālprokuratūra, Satiksmes ministrija un Datu valsts inspekcija, jo secināts, ka sistēmās nebija ievērotas vairākas obligātās kiberdrošības prasības.
Uzbrukuma laikā hakeri ieguvuši informāciju par direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā. Noplūdušie dati ietver personu kodus vai uzņēmumu reģistrācijas numurus, vārdus, uzvārdus vai nosaukumus, maksājumu summas un datumus, transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numurus, kā arī pakalpojuma saņemšanas brīdī reģistrētās adreses. Svarīgi uzsvērt, ka klientu tiešā kontaktinformācija, piemēram, tālruņa numuri un e-pasti, nav skarta, un arī iegūtās adreses ne visos gadījumos ir pilnīgas.
Kiberdrošības eksperti no Cert.lv brīdina, ka galvenais apdraudējums iedzīvotājiem tagad ir datu izmantošana mērķtiecīgās krāpniecības un sociālās inženierijas kampaņās. Krāpnieki, zinot precīzu personas kodu, vārdu un auto numuru, spēj izveidot ļoti ticamus un personificētas viltus īsziņas, e-pastus vai zainināties telegoniski. Tā kā personas kods bieži tiek izmantots kā lietotāja vārds tādos dienestos kā Latvija.gov.lv vai e.csdd.lv, noziedznieki var mēģināt iedzīvotāju vārdā iniciēt autorizāciju. Iedzīvotājiem jāatceras, ka viedierīcēs saņemti Smart-ID vai eParaksts mobile apstiprinājumu pieprasījumi, kas nav pašu ierosināti, ir nekavējoties jānoraida.
Ikvienam iedzīvotājam ir likumīgas tiesības noskaidrot, vai viņa personīgie dati ir ietekmēti šajā incidentā. Lai to izdarītu, persona var vērsties direkcijā, sazinoties ar datu aizsardzības speciālistu Uldi Sīpolu pa tālruni 67025736 vai e-pastu datu.specialists@csdd.gov.lv. Ja apstiprinās, ka dati ir noplūduši, iedzīvotājiem saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu ir tiesības iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā.
