62 % Latvijas iedzīvotāju finansiālai drošībai nepieciešama alga virs 2000 eiro mēnesī

Vairāk nekā puse jeb 62 % Latvijas iedzīvotāju finansiāli droši justos tikai tad, ja viņu ikmēneša alga pēc nodokļu nomaksas pārsniegtu 2000 eiro. Turklāt vairāk nekā ceturtdaļai jeb 27 % aptaujāto finansiālai drošībai nepieciešami ienākumi virs 3000 eiro mēnesī, liecina jaunākā bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji finansiālo drošību saista ar algu no 2001 līdz 3000 eiro mēnesī – šādu ienākumu līmeni norādījuši 47 % aptaujāto. Ceturtā daļa jeb 25 % finansiāli droši justos ar algu no 2001 līdz 2500 eiro, savukārt 22 % – ar ienākumiem no 2501 līdz 3000 eiro mēnesī.

Vairāk nekā ceturtajai daļai jeb 27 % Latvijas iedzīvotāju finansiālās drošības sajūtai nepieciešama alga virs 3000 eiro mēnesī. No visiem aptaujātajiem 15 % finansiāli droši justos ar algu no 3001 līdz 4000 eiro, bet 12 % – ar ienākumiem virs 4000 eiro. Savukārt vien 18 % iedzīvotāju pietiktu ar algu no 1501 līdz 2000 eiro mēnesī, bet 7 % – ar ienākumiem līdz 1500 eiro.

Ekonomists: finansiālās drošības gaidas pārsniedz vidējo atalgojumu Latvijā

Neskatoties uz to, ka atalgojums Latvijā turpina pieaugt, iedzīvotāju priekšstati par finansiālai drošībai nepieciešamajiem ienākumiem ievērojami pārsniedz valstī vidējo darba samaksu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2026. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto alga Latvijā sasniedza 1886 eiro mēnesī, kas ir par 4,3 % vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 1,1 %.

“Finansiālā drošība nav tikai ikmēneša ienākumi – tā ir arī iespēja atlikt naudu neparedzētiem izdevumiem, iegādāties vai īrēt mājokli un plānot nākotni. Tieši mājoklis daudzām ģimenēm, īpaši Rīgā un tās apkārtnē, ir lielākā izdevumu pozīcija, tāpēc nav pārsteidzoši, ka rīdzinieku ienākumu gaidas ir visaugstākās. Jāņem vērā arī tas, ka vidējā alga neatspoguļo tipiskā strādājošā situāciju – puse strādājošo saņem vidēji 1168 eiro neto. Ja inflācija saglabāsies mērena, reālie ienākumi turpinās pakāpeniski augt, taču drošības sajūta, visticamāk, nostiprināsies lēnāk, nekā liecina algu statistika,” uzsver bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Ekonomists norāda, ka mājsaimniecību izdevumus šogad būtiski ietekmē degvielas un mājokļa izmaksu pieaugums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem septembrī gada inflācija sasniedza 3,2 %, un lielāko ietekmi uz cenu kāpumu radīja transporta izmaksas, galvenokārt degvielas sadārdzinājums par 35,3 % gada laikā, kā arī mājokļa, ūdens, elektroenerģijas un kurināmā cenu pieaugums. Savukārt pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas gada laikā samazinājās par 4,8 %.

Jaunieši biežāk finansiālo drošību saista ar algu no 2001 līdz 3000 eiro

Aptaujas rezultāti atklāj atšķirības starp vecuma grupām. Jauniešu vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem vairāk nekā puse jeb 56 % finansiāli droši justos ar algu no 2001 līdz 3000 eiro mēnesī. Šajā vecuma grupā 29 % respondentu norāda uz ienākumiem no 2001 līdz 2500 eiro, bet 27 % – no 2501 līdz 3000 eiro.

Savukārt iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem biežāk nekā citas vecuma grupas finansiālo drošību saista ar algu no 3001 līdz 4000 eiro – šādu atbildi snieguši 21 % respondentu.

Interesanti, ka arī vecākajā aptaujāto grupā, no 60 līdz 74 gadiem, gandrīz trešdaļa jeb 32 % finansiāli droši justos tikai ar ienākumiem virs 3000 eiro mēnesī. Vienlaikus tikpat liela daļa šīs vecuma grupas respondentu norāda, ka viņiem pietiktu ar algu līdz 2000 eiro.

Rīgā finansiālās drošības latiņa augstāka nekā citos reģionos

Reģionālajā griezumā augstākās ienākumu gaidas vērojamas Rīgas statistiskajā reģionā, kur gandrīz trešdaļai jeb 32 % aptaujāto finansiālai drošībai nepieciešama alga virs 3000 eiro mēnesī. Turklāt 16 % rīdzinieku uzskata, ka tai jāpārsniedz 4000 eiro, kas ir augstākais rādītājs starp Latvijas reģioniem.

Savukārt Latgalē un Vidzemē katrs trešais jeb 33 % aptaujāto finansiāli droši justos ar ienākumiem līdz 2000 eiro mēnesī. Kurzemē šādu atbildi snieguši 29 %, bet Zemgalē – 23 % respondentu.

Zemgalē salīdzinoši biežāk nekā citos reģionos finansiālā drošība tiek saistīta ar algu no 2001 līdz 2500 eiro – šādu ienākumu līmeni norādījuši 30 % aptaujāto.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada oktobrī, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.