Arborists Uģis Ventiņš: vētras nesušas savas mācības

Pēc aizvadītās vētras, kas pamatīgi pārbaudīja koku un to īpašnieku izturību Talsu novadā, arboristam Uģim Ventiņam darba cēliens bijis saspringts. Ikdienā viņš ne vien palīdz saimniekiem pieņemt pareizos lēmumus, bet arī novērtē koku bīstamību un risina sarežģītas situācijas koku vainagos. Sarunā arborists atklāj, kādas kļūdas visbiežāk pieļauj koku īpašnieki un kāpēc augstu kokos katra kustība ir rūpīgi jāapsver.

Pēc zemes ierīcības studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātē U. Ventiņš šajā profesijā nostrādāja teju sešus gadus. Darbs zemes ierīcībā bijis mierīgs, tāpēc prasījies ko aktīvāku. Galvenais iemesls, kas licis nosvērties par labu arborista profesijai, bija adrenalīns un dinamiskā ikdiena. Par izšķirošo pavērsienu kļuva sadarbība ar paziņu – industriālo alpīnistu. Kopā pastrādājot, viņš sajutis vēlmi iesākto turpināt. «Šo darbu var apgūt arī pašmācības ceļā, bet, ja ir vēlme startēt iepirkumos, sertifikāts ir obligāts,» uzsver U. Ventiņš.

Bīstamību novērtē pārsvarā vizuāli

Runājot par darba specifiku, viņš skaidro, ka arborists rūpējas par koku fizisko stāvokli un koka formu. «Ja koks ir paredzēts nozāģēšanai un to nevar izdarīt no zemes, arborists ir tas, kurš drošā veidā nozāģē to pa gabaliem, lai nebojātu citu īpašumu,» norāda U. Ventiņš. Arborista profesijā būtiska nozīme ir komandas darbam, jo viens pats šo uzdevumu veikt nevar. U. Ventiņš kāpj kokā, savukārt viņa kolēģis strādā uz zemes – vāc zarus un strādā ar virvi. Zari lejā jālaiž tik līgani, lai uz stumbra būtu pēc iespējas mazāka slodze. «Mana atbildība beidzas tajā brīdī, kad zars sāk krist. Tālākais ir kolēģa pienākums,» skaidro arborists. No darba uz zemes ir tieši atkarīgs arī tas, cik labi un droši viņš jutīsies kokā.

Nepieciešamais vainaga kopšanas laiks ir atkarīgs no koka izmēra un veicamo darbu apjoma. Piemēram, apjomīga dižkoka vainaga kopšana vienam arboristam var prasīt vienu vai pat divas pilnas dienas. Arī koka nozāģēšanai nepieciešamais laiks ir saistīts ar tā izmēru. U. Ventiņš atceras, ka darba sākumā piesardzība bijusi lielāka, tāpēc bijušas reizes, kad zāģējis divas dienas, taču tagad viss tiek padarīts dienas laikā. Pirms kāpšanas kokā tā bīstamību viņš novērtē pārsvarā vizuāli. Speciālists pārbauda koka vainagu, situāciju sakņu rajonā, kā arī ņem vērā koka sugu. Īpaša uzmanība jāpievērš ošiem, jo tiem raksturīga sakņu trupe.

Smagākais negadījums – pārtrūkusi uzkabe

Arborists atzīst, ka bīstamu situāciju šajā darbā netrūkst. Smagākais negadījums noticis 2017. gada 29. septembrī. «Nokritu no koka, salauzu kājas un četrus mēnešus pavadīju mājās,» atceras U. Ventiņš. Negadījuma iemesls bija pārtrūkusi uzkabe. Lai gan ikgadējo pārbaudi viņš bija veicis, brīdī, kad arborists šūpojies no viena koka uz otru, pārtrūcis uzkabes tiltiņš, pie kura stiprināta virve. Pēdējos gados izcili sarežģītu koku nav bijis, tomēr tieši sarežģītie objekti sniedz vislielāko profesionālo prieku. «Izcili sarežģītie koki iedod gandarījumu – jo lielāks izaicinājums, jo lielāks gandarījums un labāka diena,» smejoties atzīst arborists.

Droša un kvalitatīva darba izpildei nepieciešams apjomīgs aprīkojums. Būtiskākās komponentes ir uzkare un dažāda veida virves – citas paredzētas uzkāpšanai kokā, citas darbam kokā, bet pārējās tiek izmantotas zaru nolaišanai un citiem tehniskiem uzdevumiem. U. Ventiņa darba auto vienmēr ir vismaz piecas somas ar ekipējumu, savukārt pašu inventāru viņš cenšas nomainīt ik pēc diviem līdz trim gadiem. Bez koku kopšanas un nozāģēšanas aprīkojuma arboristam tas ir arī celmu likvidēšanai – celmu frēze iegādāta, pateicoties «Talsu partnerības» atbalstam.

Vētra kā indikators koka izturībai

Darba noslodzi dažādos mēnešos galvenokārt nosaka klientu finansiālās iespējas un plāni. Privātajā sektorā pieprasījuma kāpums vērojams pavasarī, taču, tuvojoties Jāņiem, aktivitāte noklust. Nākamais pieprasījuma vilnis no privātpersonām seko septembrī un oktobrī. Talsu novada pašvaldība rīko ikgadējus iepirkumus, bet citas iestādes, kas strādā bez iepirkumiem, kļūst aktīvākas gada otrajā pusē – septembrī un oktobrī. Pārējā laikā tiek veikti plānotie darbi un risinātas avārijas situācijas.

Kaut arī pēc aizvadītās vētras darba slodze būtiski pieauga, šobrīd tā pakāpeniski mazinās. Kā norāda U. Ventiņš, vētra bija postoša neraksturīgā vēja virziena dēļ. Tā kalpojusi kā labs indikators – nolūza tas, kam bija jānolūzt. Vētra uzskatāmi pārbauda koka izturību – ja tas bez bojājumiem pārlaidis vētru, koks ir pietiekami stiprs un stabils. Visvairāk arborista darbu apgrūtina lietus un sniegs, tāpēc lietainā laikā U. Ventiņš cenšas strādāt pēc iespējas mazāk. Savukārt vējš ne vienmēr ir šķērslis – ja tas koka nozāģēšanas brīdī pūš no pareizās puses, strādāt ir diezgan ērti. Speciālists uzsver, ka koku kopšanu nevajadzētu veikt ziemā, kad gaisa temperatūra noslīd zem nulles. Salā koku griezuma vietas nenoslēdzas, sula tajās sasalst, sasprēgā un vēlāk atkūst, nodarot kokam kaitējumu.

«Zāģēšana nav tik vienkārša, kā izskatās»

Biežākās un rupjākās kļūdas, veicot darbus pašu spēkiem, ir lielo zaru nozāģēšana tieši pie stumbra, kā arī mēģinājumi zāģēt lielus kokus, izmantojot kāpnes. Lietojot nepietiekami jaudīgu zāģi, zars liecoties bieži vien atsitas pret kāpnēm, radot risku nogāzt arī pašu zāģētāju. «Zāģēšana nav tik vienkārša, kā izskatās. Jāsaprot, kurus zarus zāģēt, kurus labāk netraucēt… Nozāģējot zaru, tiek nozāģēts konkrēts laukums ar lapām. Lapas ir tās, kas baro koku. Katru nozāģēto lapu kvadrātmetru koks mēģinās kompensēt. Īstermiņā būs rezultāts, bet ilgtermiņā problēma paliks arvien lielāka. Kompensējot nozāģēto lapu laukumu, koks audzēs jaunas atvases, jaunus zarus, un tad vainags paliks arvien pilnāks,» skaidro U. Ventiņš.

Skaidrojot, kad vislabāk apgriezt zarus, arborists norāda, ka priekšroka dodama rudenī, kad koks devies miera periodā. Ja rudenī nogriež daļu zaru, pavasarī pamostoties, koks to nav pamanījis un turpina dzīvot ierastajā ritmā. Turpretim, ja zarus apgriež pavasarī, koks pēc atmošanās ar steigu mēģina kompensēt zaudēto lapu laukumu, lai sagatavotos nākamajai ziemai, tādējādi dzenot jaunas atvases.

Intervijas noslēgumā arborists aicina iedzīvotājus koku kopšanu uzticēt speciālistiem un neveikt šos darbus pašiem uz savu galvu. Tāpat viņš mudina rūpīgi pārdomāt, vai koku tiešām nepieciešams nozāģēt, uzsverot, ka ir reizes, kad to vēlāk nākas nožēlot.

#SIF_MAF2026