Bērns negrib lasīt? Grāmatu blogere iesaka četrus veidus, kā veicināt lasītprieku

Lasīšanas paradumi veidojas jau bērnībā, taču ceļš līdz grāmatai katram bērnam var būt atšķirīgs – vienu aizrauj piedzīvojumu stāsti, citu enciklopēdijas, bet vēl kādu komiksi. Būtiska loma lasītprieka veidošanā ir arī ģimenei – gan rādot piemēru, gan palīdzot atrast bērna interesēm piemērotu lasāmvielu. “Grāmatu festivāls”, kura laikā “Maxima” veikalos grāmatas līdz 30. septembrim pieejamas par zemām cenām, ir aicinājums lasīt vairāk! Lai iedvesmotu ģimenes grāmatas padarīt par aizraujošu ikdienas sastāvdaļu, grāmatu blogere un trīs bērnu mamma Ieva Strazdiņa apkopojusi praktiskus padomus, kas palīdzēs veicināt bērnu draudzību ar grāmatām.

Rādi piemēru – no tā mācās vairāk nekā no padomiem

Mūsdienās grāmatai par bērna uzmanību jākonkurē ar daudz vairāk izklaides iespējām nekā agrāk – filmām, mūziku, datorspēlēm, sociālajiem tīkliem un citu saturu, kas pieejams dažu klikšķu attālumā. Turklāt esam pieraduši saturu saņemt ātri un viegli, savukārt grāmata prasa spēju koncentrēties ilgāku laiku. Ieva Strazdiņa uzsver, ka tieši tādēļ lasīšana ir īpaši vērtīga – tā palīdz trenēt koncentrēšanās spējas, kas vēlāk noder daudzās dzīves situācijās.

Tomēr tehnoloģijas nav vienīgais faktors. Tikpat būtisks ir ģimenes piemērs. Viens no ieteikumiem ir vecākiem sākt pašiem ar sevi, jo bērna attieksmi pret lasīšanu lielā mērā veido tas, ko viņš redz ikdienā. Ja mājās grāmatas ir pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa un bērns redz vecākus lasām, arī viņam interese par tām var veidoties daudz dabiskāk. Savukārt aicinājumu nolikt malā telefonu un paņemt rokās grāmatu būs grūtāk pamatot, ja paši vecāki brīvos brīžus pavada pie ekrāniem. Ieva atceras, ka viņas mamma bērnībā daudz lasījusi un mājās vienmēr bijušas grāmatas, tādēļ vēlāk, pārceļoties uz savu pirmo dzīvesvietu, šķitis pilnīgi dabiski, ka arī tur nepieciešams vismaz neliels grāmatu plaukts. Vienlaikus viņa atgādina, ka lasīšanas paradumi dzīves laikā var mainīties. Pati bērnībā lasījusi ļoti daudz, pusaudžu gados citas nodarbes kļuvušas interesantākas, bet vēlāk pie grāmatām atgriezusies. Tāpēc arī periodu, kad bērns lasa mazāk, nevajadzētu uztvert kā neatgriezenisku. Jārāda piemērs, jo no tā mācās daudz vairāk nekā no padomiem. Savukārt ar pašiem mazākajiem nozīmīga var būt kopīga vakara pasaciņu lasīšana, jo sākt lasīt bērnam priekšā nekad nav par agru.

Radi pieredzi, kas bērnam ļaus grāmatas atklāt pašam

Ja bērns apgalvo, ka viņam nepatīk lasīt, pirmais solis ir izvērtēt ikdienas ekrāna laiku. Taču tā vietā, lai vienkārši liktu bērnam nolikt telefonu vai planšeti un paņemt grāmatu, vērtīgāk ir radīt iespēju grāmatas atklāt pašam. Viens no veidiem ir kopīgs bibliotēkas vai grāmatnīcas apmeklējums, kā arī iespēja bērnam lielveikala grāmatu nodaļā izvēlēties lasāmvielu, piemēram, komiksu vai žurnālu, kas viņu interesē. Ieva ar bērniem ik pa laikam dodas uz “Latvijas Nacionālo bibliotēku” bērnu nodaļas lasītavu. Kamēr viņa pati lasa, bērni var brīvi pētīt plauktus un izzināt sev interesējošās tēmas un grāmatas. Viņas pieredze rāda, ka brīdī, kad izvēli izdara pats bērns un pasaka: “Jā, šo es gribu izlasīt!”, iespēja, ka grāmata patiešām aizraus, ir daudz lielāka.

Atrodi ģimenei piemērotus motivācijas trikus

Lai lasīšana kļūtu par regulāru nodarbi, katra ģimene var meklēt savus motivācijas paņēmienus. Ievas ģimenē darbojas bartera princips – stunda ar grāmatu var nozīmēt papildu pusstundu pie televizora. Savukārt telefona lietošanai ģimenē ir noteikti stingrāki ierobežojumi. Reizēm motivācijai var noderēt arī vienošanās par grāmatu izvēli. Piemēram, bērns izlasa vienu vecāku ieteiktu grāmatu un pēc tam tiek pie paša kārotās jaunākās “Dogmena” grāmatas. Būtiskākais ir atrast līdzsvaru starp vecāku vēlmi bērnu iepazīstināt ar dažādu literatūru un iespēju viņam pašam izvēlēties to, kas patiesi interesē.

Ļauj bērna interesēm noteikt grāmatu izvēli

Universālas receptes, kā panākt, lai bērns iemīlētu lasīšanu, nav, tāpēc Ieva iesaka sākt ar paša bērna interesēm. Turklāt ne vienmēr nepieciešams strikti pieturēties uz grāmatas norādītā vecuma – ja bērnam konkrētā tēma ir saistoša un viņa lasīšanas prasmes to ļauj, var piedāvāt arī nedaudz vecākiem bērniem paredzētu grāmatu. Vienlaikus vecākiem Ieva iesaka “atslābt” un necensties vienmēr noteikt, kas būtu uzskatāms par pareizo lasāmvielu – galvenais ļaut bērnam piedzīvot sajūtu, ka lasīt var būt interesanti.

Ievas atsauksmes par grāmatām meklē Instagram @mr.lasitaja.