Digitālā labbūtība nenozīmē atteikšanos no tehnoloģijām: skaidro psiholoģe

Viedtālruņi cilvēku dzīvē ieņem nozīmīgu lomu – tos izmanto darbam un mācībām, saziņai ar savējiem, radošai pašizpausmei un izklaidei. Taču grūtības ilgstoši koncentrēties, sajūta, ka informācijas ir par daudz, pārslodzes sajūta un mentāls izsīkums ir signāls, ka, iespējams, saskaramies ar digitālo nogurumu. Klīniskā un veselības psiholoģe Kristīne Circene skaidro, kas noved pie šāda stāvokļa un kā no tā izvairīties.

80% Latvijas iedzīvotāju izmanto viedtālruni darbam, liecina tehnoloģiju uzņēmuma Samsung dati. 71% to lieto, lai e-pastā vai čatā sazinātos ar kolēģiem, klientiem un partneriem, kamēr 44% atzīst, ka vairākas reizes dienā pārslēdzas starp vairākām lietotnēm, lai paveiktu vienu uzdevumu.

“Digitālo nogurumu var raksturot kā pārslodzi, kas rodas no ilgstošas vai intensīvas iesaistes digitālajā vidē. Pētījumos tas tiek saistīts ar tādiem faktoriem kā kognitīvā pārslodze, nepārtraukta digitālā pieejamība un grūtības nošķirt darba vai mācību laiku no privātās dzīves. Digitālais nogurums nav tikai ekrāna lietošanas laiks, bet arī pati lietošanas pieredze – cik bieži cilvēkam jāpārslēdzas starp dažādiem uzdevumiem, cik daudz informācijas viņš vienlaikus apstrādā un vai viņš jūtas nepārtraukti sasniedzams un spiests reaģēt uz digitālajiem stimuliem, piemēram, ziņām vai e-pastiem,” norāda klīniskā un veselības psiholoģe Kristīne Circene.

Viņa uzsver, ka lielu lomu spēlē gan tas, kādas tehnoloģijas lietojam ikdienā, gan cik efektīvi tās izmantojam: “Mērķtiecīga tehnoloģiju lietošana varētu būt saistīta ar labāku uzmanības kontroli un psiholoģisko labklājību, savukārt to izmantošana bez iemesla – ar zemākiem šiem rādītājiem. Tehnoloģijas pašas par sevi ir ļoti noderīgas – tās palīdz strādāt, mācīties, uzturēt attiecības un piekļūt informācijai, tomēr problēmas rodas tad, kad digitālā lietošana sāk traucēt pašsajūtai vai citām svarīgām aktivitātēm. Mērķis ir iemācīties tehnoloģijas izmantot tā, lai tās atbalstītu cilvēka vajadzības, nevis nepārtraukti prasītu viņa uzmanību.”

Vērtīgi padomi, kas ļaus nenonākt digitālā noguruma valgos

Nepārtrauktā informācijas plūsma ir faktors, kas var veicināt uzmanības pārslodzi un apgrūtināt ilgstošu koncentrēšanos, atklāj psiholoģe. Digitālā noguruma gadījumā viņa neiesaka sākt ar ļoti stingriem noteikumiem par to, cik stundas dienā drīkst izmantot telefonu, taču kopā ar Samsung ekspertiem iesaka vairākus vērtīgus digitālās higiēnas padomus.

• Organizē tehnoloģiju lietošanu apzināti – izvēlies ierīces, kas ļauj strādāt efektīvāk.
• Plāno laiku, ko pavadi ierīcē – piemēram, pēc 20.00 viedtālruni noliec malā, nelieto to ēdienreižu laikā.
• Samazini nevajadzīgus digitālos traucējumus – izslēdz paziņojumus vai skaņu, kad nepieciešams koncentrēties darbam vai citiem svarīgiem uzdevumiem.
• Nosaki konkrētus laikus e-pastu vai ziņu pārbaudei – piemēram, ziņu lasīšana tikai no 10.00, sociālo tīklu izmantošana pēc 14.00. Tas palīdz mazināt situācijas, kurās cilvēka uzmanība tiek nepārtraukti novirzīta no tā, ko viņš konkrētajā brīdī dara.
• Plāno pārtraukumus – ja darbs vai mācības lielākoties notiek pie ekrāna, ir regulāri jāpārtrauc ilgstoša sēdēšana un jāpāriet uz aktivitāti, kas neprasa skatīšanos ekrānā, piemēram, acu vingrinājumi, pietupieni, izstaipīšanās vai tējas pauze.
• Atjauno līdzsvaru starp digitālo un reālo pasauli – apzināti atstāj vietu fiziskām aktivitātēm, tikšanās reizēm un sarunām klātienē, hobijiem, pastaigām vai vienkārši laikam bez digitāla satura.

Pēc šo paradumu ieviešanas var novērtēt, vai ir mainījusies cilvēka koncentrēšanās spēja, pašsajūta, miegs un sajūta par kontroli pār savu laiku. Ilgtermiņā svarīgākais ir tas, vai cilvēks spēj apzināti izvēlēties, kad, kā un cik efektīvi tehnoloģijas izmantot.