«Kad jūras horizontu pārklāj vakara krēsla, krastā pacēlušies majestātiski koka un salmu veidoli, kas sevī glabā solījumu par drīzu pārtapšanu gaismā un siltumā…» Radošā grupa ar visai savdabīgu nosaukumu «Akciju sabiedrība», kuras kodolu veido pieredzējušie meistari Uldis Balga, Agris Dzilna un Zigmārs Šteins, jau vairāk nekā trīs gadu desmitus kopj Latvijas kultūras telpā unikālu un vizuāli hipnotizējošu mākslas žanru. Tas ar smalku robežu vijas starp cilvēka arhitektonisko ieceri un dabas neparedzamību. Katrs darbs ir neatkārtojams notikums, kas uz mirkli apstādina laiku un dāvā skatītājiem patiesi emocionālu pārdzīvojumu.
Uguns skulptūru filozofiskais kodols
Radošās grupas pirmsākumi meklējami 1994. gadā, kad fotogrāfus Uldi Balgu un Aldi Dubļānu kopā ar dizaineri Agri Dzilnu vienoja kopīga interese par uguni kā primāro mākslinieciskās izteiksmes līdzekli. Grupas darbības sākums bija saistīts ar fotogrāfiju un grafikas izstāžu atklāšanām Valkā, kur mākslinieki vēlējās papildināt pasākumus ar performatīviem elementiem, pamazām nonākot pie ugunīgiem objektiem. Tomēr izšķirošais pagrieziena punkts un radošā nobriešana notika 1998. gadā Stokholmā, pirmajā Eiropas čempionātā uguns skulptūru veidošanā, kur meistari guva neatsveramu teorētisko bāzi no akadēmiski izglītotiem tēlniekiem.
Uldis Balga, kurš grupas darbību uztur kopš tās izveides brīža, uzsver, ka viņus fascinē tieši šis īslaicīgo skulptūru fenomens, kas radniecīgs ledus vai smilšu skulptūrām — mākslai, kas nav mūžīga, bet kuras vērtība slēpjas tieši tās īsajā, intensīvajā dzīves laikā. Viens no grupas pamatpostulātiem, ko viņi paši izveidojuši, skan gandrīz poētiski — «jābūvē būtu tik skaisti, lai būtu žēl dedzināt». «Mūs interesē tieši uguns — kā tā deg, kā veido formu,» atzīst U. Balga. Viņš uzskata, ka uguns skulptūras «sāls» nav pats statiskais koka objekts, jo tas ir tikai medijs. Patiesā māksla rodas mirklī, kad uguns sāk spēlēties ar formām, radot vizuālu dinamiku, ko nespēj pilnībā tvert neviena moderna kamera. Šī māksla pieprasa tīrību, tāpēc meistari atsakās no uguņošanas elementiem vai petardēm, saglabājot uzticību dabiskai, augšupejošai liesmai, kas dāvā skatītājiem arhetipisku pieredzi, siltumu un mieru.
No precīza rasējuma līdz neparedzamai liesmu dejai
Darba process «Akciju sabiedrības» trijotnē ir rūpīgi koordinēta saspēle, kurā katram «akcionāram», kā pašiem sevi tīk dēvēt, ir sava īpaša, neaizstājama loma. Agris Dzilna, būdams dizaineris, ir tas, kurš sazemē pat visneprātīgākās idejas, izstrādājot precīzus skulptūru modeļus arhitektūras programmās. Tas ļauj objektu virtuāli grozīt un precīzi aprēķināt nepieciešamo materiālu daudzumu, garumus, ik reizi padarot sešus metrus augsto konstrukciju būvniecību par inženiertehniski smalku procesu.
Savukārt Zigmārs Šteins, kurš grupai pievienojās vēlāk kā māceklis, bet nu ir kļuvis par pilntiesīgu partneri, ienes procesā savu taktilo pieeju. Arī pats veidojot individuālās uguns skulptūras, viņš sākotnēji tās rada koka modeļu formātā mērogā 1 pret 10. «Tādā veidā vizuāli ieraugu arī īstenību, varu spēlēties ar formām, pielikt, noņemt nost — aptaustīt,» skaidro Zigmārs Šteins. Viņam kā māksliniekam ir svarīgas visas procesa fāzes. «Būvēšanas fāze, tad pats objekts, dedzināšana un tas, kas paliek pāri. Nav mērķis nodedzināt līdz galam. Ja kaut kas nenodeg, piemēram, mitrā koka dēļ, tā nav problēma, bet gan daļa no procesa,» pastāsta Zigmārs.
«Ir ļoti skaisti, kad redzi to uguns liesmu, to siltumu uz sejas – tā ir sava veida maģija,» teic Uldis Balga. /Foto no personīgā arhīva/
Skulptūru būvniecība trijotnei parasti aizņem trīs dienas un ir fiziski smags darbs, paļaujoties uz pašu spēkiem un roku darbu. Kā materiāli tiek izmantoti tikai koks un salmi, kas deg ar milzīgu jaudu, paši sevi žāvējot pat pēc lietus. Uldis Balga sapņo par uguns degšanas skaņas pastiprināšanu nākotnē, lai skatītāji varētu baudīt ne tikai vizuālo mirdzumu, bet arī brakšķus, kas izjūtu pieredzi padarītu vēl piesātinātāku. Tomēr, neskatoties uz rasējumiem, pēdējais vārds pieder dabai — vējam un gaisa mitrumam. «Ir gan tā paredzēšana, gan nejaušība, kas katru reizi ir jāpieņem,» atzīst U. Balga.
Arī šogad Rojas pludmalē iedegs kustīgu skulptūru «Uguns svārsts». /Foto no personīgā arhīva/
«Uguns svārsta» gaidās
Iedvesmu jaunajiem darbiem radošā grupa gūst visdažādākajās vietās — no vēstures un dabas līdz pat sadzīviskiem impulsiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir projekts «Pasmelt uguni», kura ideja radās, vērojot Jāņu pūdeles aizdedzināšanas procesu, izmantojot vindas jeb akas sviras principu. Citi neaizmirstami darbi bijuši Londonas olimpiādes iedvesmotā «Stonehenge» replika un skulptūra «Viļņi», kur objekti aizdegās pēc domino principa — viens krītot aizdedzināja nākamo. Meistari atzīst, ka kulminācijas brīdis, kad skulptūra tiek aizdedzināta, ir emocionāli visintensīvākais. «Sirds dauzās, kad skaties, kā uguns ies… un ja tā iet tā, kā ir izdomāts — tad viss notiek,» dalās U. Balga, piebilstot, ka tas ir brīdis, kas uzlādē un neļauj nosēdēt mierā.
Šobrīd grupa gatavojas savam nākamajam nozīmīgajam notikumam — skulptūrai «Uguns svārsts», ko atklās Rojā augusta pēdējā sestdienā. Šis darbs kalpos kā metafora dzīvei, kur katrs brīdis ir neatkārtojams un katras beigas kļūst par jaunu sākumu. «Uguns svārsts» atklās uguni kā spēku, kas vienlaikus rada un iznīcina, iekustinot skatītāju apziņu un dāvājot viņiem iespēju būt pilnībā klātesošiem. Lai gan skulptūras fiziskais mūžs ir skaitāms minūtēs, tās atstātais nospiedums cilvēku sirdīs un atmiņās ir paliekošs, tāpēc Uldis kopā ar domubiedriem aicina ikvienu izbaudīt šo maģiju ar paša acīm, jo «uguns sajūta ir intensīva maņu pieredze… laiks šķietami apstājas, un cilvēks pilnībā iegrimst mirklī.»
