28. augustā Valdemārpils tūrisma centrā tika aicināts ikviens tomātu cienītājs uz plašu izstādi un klātienes konsultācijām tomātu selekcionāra Valda Pūliņa vadībā. Izstādē bija redzama 91 šķirne, tostarp arī paša selekcionāra veidotās.
Domājams, ka mūsu pusē jau būsim pazīstami ar tomātu selekcionāru Valdi Pūliņu. Viņaprāt, izstādes nav tikai skatīšanās ar acīm. Arī šoreiz — Valdemārpilī. Tās ir klātienes konsultācijas un satikšanās, kā arī reizē stāsts par pašu tomātu.
Aiz katra skanīga nosaukuma
slēpjas specifiska struktūra un garšas buķete, uzsver selekcionārs: «Citam vajag tikai miltainu, citam vajag tikai sulīgos, citam saldāku, citam vēl kā citādāk. Katram tā gaume ir citādāka, bet visvairāk cilvēki izvēlas to, kas ir neparastāks.» Šogad īpaši izceļas tautā jau zināmas un iemīļotas šķirnes. Tomēr vislielākais gandarījums Valdim ir viņa paša radītās vai stabilizētās šķirnes, kurās ieskanas mūsu puses vārdi. «Tās iespējas jaunām šķirnēm ir bezgalīgas. No katra krustojuma izdodas divas pilnīgi dažādas šķirnes — tas ir reizē arī pārsteigums pašam,» pastāsta selekcionārs, piedāvājot izstādes apmeklētājiem novērtēt arī viņa paša veidotās šķirnes kā ‘Nurme’, ‘Deviņi pakalni’, romantiskās ‘Kurzemes sirds’ un ‘Kurzemes blūzs’. Par pēdējo Valdis Pūliņš stāsta ar vieglu paškritiku: «Bija cerība, ka ‘Kurzemes blūzam’ būs sirds forma, jo krustoju ‘Anna Banana Russian’ ar ‘Zilo kaskādi’, bet nē — iznāca tādi interesanti. Tomāts jau ir tāds pašpietiekams, viņam nevajag par daudz tās uzmanības ar kūtsmēsliem vai pelniem. Ja pārskābina vai pārsārmina, tad ir beigas — tas vienkārši vairs nebarojas, veidojas slimības.»
Īpašu uzmanību izstādē piesaistīja arī kāds vizuāli provokatīvs jaunums, par kuru Valdis mēdz pajokot ar sev raksturīgo inteliģento ironiju. «Man jau prasa — priekš kam tu šitādu audzē? Es smejos, lai kukaiņus indētu. Pēc skata šī šķirne tiešām izskatās tāda… indīga, bet, nē, tomāts ir ārkārtīgi garšīgs.»
/Autores foto/
Izstāžu maratons,
kas aizsākās Rīgā, tagad turpinās citviet, un V. Pūliņš nenoliedz, ka šis ir saspringtākais laiks gadā: «Augusta rīti paiet uz riteņiem. Bezmaz vai sanāk, ka katru dienu ir kaut kas, bet es negribu katru dienu — tas ir nogurdinoši.» Tomēr lielā atsaucība ir tā, kas dzen uz priekšu. Īpašs fenomens ir Brenguļu tirdziņš un izstāde, kur tomātu mīļotāju pūļi mēdz būt neaptverami. «Tur tā atsaucība ir ārkārtīgi liela. Ļoti daudzi brauc arī no Igaunijas,» teic selekcionārs.
Lai gan šī sezona laikapstākļu ziņā bijusi svārstīga un Valdis atzīst, ka raža ir normālā daudzumā, izstādes galdi lūst no daudzveidības. Starp lielajiem, komerciālajiem milžiem, kā, piemēram, ‘Klints atlūza’, atrodas vieta arī eksperimentālajām šķirnēm. «Man šogad bija laikam mazākais šķirņu skaits — tikai kādas 65 pamatšķirnes, plus visi tie eksperimentālie un savējie, kurus es nemaz neskaitu. Kopā tās būtu kādas simts šķirnes,» par šī gada darbu pastāsta Valdis Pūliņš. Pat tad, kad selekcionārs bilst, ka vairs neko jaunu nemeklēs, viņa acīs joprojām mirdz tas pats atklājēja prieks, kad kāds no Igaunijas vai tālākām zemēm atkal piedāvā ko nebijušu. «Es jau citās izstādēs esmu teicis — nevajag man vairāk! Bet viņi saka — tu tāpat audzēsi. Un tā jau laikam ir. Kamēr būs tas pārsteigums par to, kas izaugs no mazas sēkliņas, tikmēr arī būs šīs izstādes, kur cilvēkiem atkal un atkal brīnīties,» tā selekcionārs.
#SIF_MAF2026
