Pieci spaiņi ceptu siļķu, simtiem viesu un pat vētras laikā strādājoša kafejnīca strausu fermā – aiz mājas kafejnīcu dienām slēpjas stāsti, kuros netrūkst ne izdomas, ne pārbaudījumu. Talsu novada mājas kafejnīcu saimnieku un viņu ģimeņu salidojumā Vandzenes pagasta zemnieku saimniecībā un lauku mājās «Ēmužas» bija iespēja šos piedzīvojumus pārrunāt, apgūt jaunas prasmes un smelties iedvesmu nākamajai sezonai.
Šoreiz uzmanības centrā bija cilvēki, kuri vasarās savus pagalmus, dārzus un mājas pārvērš viesu uzņemšanas vietās. Iepriekš pateicības mājas kafejnīcu rīkotājiem pasniegtas tūrisma uzņēmēju konferencē, bet šogad viņiem un viņu ģimenēm veltīts atsevišķs pasākums. Tā bija iespēja satikties arī pašiem saimniekiem, kuri akcijas laikā lielākoties ir aizņemti savās virtuvēs un pie viesu galdiem. Salidojuma mājvietu nodrošināja «Ēmužu» saimnieks Aivars Varņeckis, dalībnieku rīcībā nododot telpas un profesionālo virtuvi. Šeit pateicības vārdi mijās ar praktisku darbošanos un sarunām par to, kas izdodas un kas vēl jāmācās.
Viesi atbrauc arī pēc sarunas
Talsu novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītāja Dace Cine atgādināja, ka mājas kafejnīcu kustības pirmsākumi Latvijā meklējami 2019. gadā, kad to aizsāka toreizējā Dundagas novadā un suitu pusē sadarbībā ar biedrību «Lauku ceļotājs». Talsu novadā šajā kustībā vismaz reizi iesaistījušās 130 sētas, bet ik sezonu viesus uzņem aptuveni 40 līdz 56 mājas kafejnīcas. Salidojumā «Ēmužās» pulcējās 38 saimnieki – katrs ar savu pieredzi un stāstu. Aiz šiem skaitļiem slēpjas cilvēku uzņēmība, ieguldītais laiks un personīgie līdzekļi. Dace Cine kā piemēru saimnieku izturībai minēja Ieviņu Svitiņu no Ģipkas, kura vienā dienā izcepusi piecus spaiņus siļķu. Tomēr mājas kafejnīcas vērtību nenosaka tikai pagatavoto porciju skaits vai ēdienkartes daudzveidība. Dace Cine uzsvēra saimnieku klātbūtnes nozīmi – viesiem paliek atmiņā sarunas, dzimtas stāsti un iespēja iepazīt vietu caur cilvēkiem, kuri tajā dzīvo. Tieši personiskā satikšanās nereti kļūst par iemeslu atgriezties. Par ieguldīto darbu šīs sezonas dalībniekiem pateicības rakstus pasniedza domes priekšsēdētāja vietniece Ligita Šnore un izpilddirektore Marika Grohjacka. Savukārt saimnieki, kuri kustībā iesaistījās jau tās pirmajā gadā, saņēma īpašas gravētas koka karotes.
Karote, kas tika pasniegta Mājas kafejnīcu dienu aizsācējiem – uz tās uzraksts: «Dižsākuma spēka sēta».
Albuma foto
Kad vētra pārraksta plānus
To, cik ātri rūpīgi izplānota diena var pārvērsties improvizācijas pārbaudījumā, piedzīvojusi Laucienes strausu fermas saimniece Agnese Krauze. Viņai šis bija pirmais gads mājas kafejnīcu kustībā, turklāt debija sakrita ar spēcīgu vētru un lietavām. Vējš neļāva uzcelt teltis, tāpēc viesu uzņemšanai vajadzēja meklēt citu risinājumu. Putnus pārvietoja, fermas iekštelpās iztīrīja strausu aploku, ieklāja paklājus, ienesa galdus un telpu izrotāja ar meijām. Sākotnējās šaubas par maltīti zem viena jumta ar putniem pamazām nomainīja prieks par neparasto gaisotni. Ar to pārbaudījumi nebeidzās. Pazuda elektrība, ūdens un mobilie sakari. Lai publicētu kafejnīcas reklāmu platformā «TikTok», saimnieki devās meklēt vietu, kur pieejams internets. Virtuvē darbu turpināja ar gāzes plītīm un ģeneratoru, rūpīgi sadalot tā jaudu starp kafijas aparātu un pankūku cepšanu. Padoties neļāva arī jauniešu komanda. Par spīti laikapstākļiem, kafejnīcā ieradās vairāk nekā simt viesu, tostarp no Ventspils, Liepājas, Jelgavas un Rēzeknes. Pirmā pieredze saimniecei devusi pārliecību, ka iespējams tikt galā arī ar neparedzēto. «Nākamajam gadam mēs būsim gatavi, arī ja būs vētra…» atzina Agnese. Savukārt Pitraga mājas kafejnīcas «Zivju ķēķa» saimnieks Andris Antmanis viesus uzņem kopš kustības sākuma. Šovasar lietainajā sestdienā pie viņa iegriezās vairāk nekā 400 apmeklētāju, bet svētdien – ap 150. Virs katra dārza galdiņa bija uzcelta atsevišķa nojumīte, lai maltīti varētu baudīt arī lietū. Tik lielu viesu skaitu palīdz uzņemt 14–15 cilvēku komanda – radi un draugi. Andrim gandarījumu dod darbs ar cilvēkiem un atkalsatikšanās ar viesiem, kuri Pitragā atgriežas gadu no gada.
No desu pildīšanas līdz darba organizēšanai
Salidojumā netrūka iespēju arī pašiem ķerties pie darba. «Ēmužu» saimnieks Aivars Varņeckis vadīja kulinārijas meistarklasi, kurā rādīja un mācīja desu masas pildīšanu. Savukārt Latvijas Amatniecības kameras konditorijas meistare Dace Šēna dalījās saldumu gatavošanas prasmēs. Dalībnieki darbojās grupās un mainījās vietām, lai izmēģinātu abas nodarbes. Noslēgumā kopīgi gatavoto arī degustēja. Pieredzes apmaiņā uzmanība pievērsta jautājumiem, kas viesiem bieži paliek neredzami: kā organizēt rezervācijas un norēķinus, nodrošināt saziņu starp virtuvi un viesmīļiem un rīkoties, ja ierodas negaidīti daudz cilvēku. Pārrunāta arī pieredze ar Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudēm un prasību ievērošanu. Šādās sarunās atklājās, ka līdzīgi sarežģījumi piedzīvoti daudzās sētās. Vieniem rūpes sagādājis lietus, citiem – izsīkuši pārtikas krājumi vai darba organizācija. Iespēja dzirdēt, kā risinājumu atradis kaimiņš, var būt tikpat noderīga kā jauna recepte. Dalībnieki atzina, ka šādas tikšanās nepieciešamas arī turpmāk. Tās ļauj uz brīdi izkāpt no saimnieka pienākumiem, pašiem kļūt par viesiem un atgādināt sev, kāpēc pēc garām stundām virtuvē un trauku mazgāšanas līdz vēlai naktij tomēr gribas nākamvasar atkal atvērt savas sētas vārtus.
#SIF_MAF2026
