Ja senioriem bezmaksas braucienus piedāvātu Krievijas vēstniecība, viņi droši vien atteiktu, taču cilvēki neaizdomājas, ka arī Ķīnas nodomi nemaz nav tik nekaitīgi — tā atzīst ārpolitikas pētnieki. TV3 pētnieciskās žurnālistikas raidījums «Nekā personīga» guvis pierādījumus, ka politiskā partija «Latvija pirmajā vietā» izmanto Ķīnas vēstniecības finansiālu atbalstu, lai nodrošinātu Kurzemes senioriem ekskursijas uz Rīgu. Eksperti norāda, ka varbūt arī jāizdara secinājums, ka sabiedrību par maz informē, ka Ķīna Latvijai un Eiropai ir drauds, nevis draugs.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi, vai Ķīnas vēstniecības izmaksātās pusdienas partijas «Latvija pirmajā vietā» (LPV) organizētās pensionāru vizītes laikā nav vērtējama kā partijai aizliegta ārvalstu finansējuma pieņemšana. Šī būs pirmā KNAB pārbaude pret kādu partiju aizdomās par ārvalstu atbalsta pieņemšanu.
Kādreizējā Talsu pensionāru biedrības vadītāja Rita Tomsone Delfi.lv norādījusi, ka attiecības ar Ķīnas vēstniecību dibinājusi pati. «Kāpēc mums nesadarboties?» viņa retoriski jautā portālam. Ķīnieši Talsu novadā bijuši vairākkārt, apciemojuši arī seniorus sporta spēlēs, un pērn jūnijā Ķīnas delegācija tikās arī ar Talsu Komersantu Klubu.
Ķīnas dāvanām seko problēmas
«Tas ir daudz dziļāk, nekā vienkārši seniorus aizvest uz restorānu — Ķīna visā pasaulē mēģina nopirkt ietekmi,» tā norāda ārpolitikas pētnieks, politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs. «Mēs skatāmies uz Krieviju kā draudīgu, naidīgu, agresīvu valsti, taču Ķīna ir tas pats, ja ne vēl trakāk, ar daudz vairāk resursiem. Tā ir tāda pati kā Padomju Savienība — ar cenzūru, vairāk nekā miljons cilvēku ir koncentrācijas nometnēs. Turklāt Ķīna atbalsta karu Ukrainā ar militāro tehniku un tirdzniecību.»
Ķīnas dāvanas nāk kopā ar problēmām. Āfrikai tā «uzdāvināja» jeb uzcēla ēku, kas idejiski līdzīga, piemēram, Briselei, kur darbojas Eiropas Savienības institūcijas. Ķīnas uzbūvētajā mājā varēja satikties Āfrikas valstis. Taču tajā bija spiegošanas ierīces, Āfrikas līderu sarunas noklausījās un informāciju nosūtīja Ķīnai. Arī Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja Una Aleksandra Bērziņa–Čerenkova norāda, ka jau vairākus gadus vairāku iemeslu dēļ krities vadošo politisko spēku entuziasms iesaistīties Ķīnas organizētajās aktivitātēs, bet viņiem nepieciešams zināt, kas notiek dažādos Eiropas reģionos, un gūt ietekmi, tāpēc viņi meklē sadarbību ar alternatīvo eliti, sabiedriskajām organizācijām, influenceriem un dažādiem sabiedrības slāņiem, kas gatavi sadarboties. Nevajag obligāti, lai cilvēki redz Ķīnu kā iespēju zemi savam biznesam, pietiek ar interesi izmantot finansējumu vienam vai otram pasākumam. Pirmkārt, vienu dienu tu esi opozīcijā, nākamajā dienā jau vari būt pie varas, kas Ķīnai var atvērt durvis, otrkārt, tas vienkārši palīdz būt redzamiem un nostiprināt stāstu par to, ka tā ir ekonomisko iespēju zeme. Līdz kādā dienā tas noderēs.
Šlesers var atvērt durvis Ķīnai
Kurzemes un Talsu novada seniori nav izvēlēti speciāli, vienkārši Ķīna meklē jebkādus veidus, kā iegūt ietekmi Baltijā un Latvijā. Mārtiņš Hiršs skaidro, ka Straujumas valdības laikā ķīnieši piedāvāja remontēt ceļus. Neizdevās. Latvija atteicās arī no piedāvājuma būvēt Rail Baltica. Taču ir politiķi, kas atvērti Ķīnai, un, ja partija «Latvija pirmajā vietā» tiks pie varas, varēs latviešiem piedāvāt jau lielākus projektus. «Līdz šim Latvija prātīgi atteikusies no Ķīnas investīcijām, bet, ja nāks Šlesers pie varas, izskatās, ka tā varētu būt daudz atvērtāka,» uzskata ārpolitikas pētnieks.
«Ja Šlesers, kurš jau sadarbojas ar aizdomīgām, autoritārām valstīm un to oligarhiem, kļūs par Rīgas mēru, tad Ķīnai pavērsies iespējas.»
Līdz šim Ķīnas ietekme Latvijā bijusi maza, un sadarbība ar LPV ir augstākā līmeņa saikne, ko tai izdevies nodibināt. Tā šobrīd viena no populārākajām partijām galvaspilsētā, un, ja Šlesers, kurš jau sadarbojas ar aizdomīgām, autoritārām valstīm un to oligarhiem, kļūs par Rīgas mēru, tad Ķīnai pavērsies iespējas. U. Bērziņa-Čerenkova gan norāda, ka ir piemēri, kad tas jau paliek valsts drošības jautājums, un tad tas kļūst par valsts kompetenci — tātad tos iespējams apturēt.
Varbūt ķīniešiem gluži tieši Talsu novada seniori neinteresē, taču LPV gan — partija kandidēs Talsu novada pašvaldības vēlēšanās un par Ķīnas naudu tā iespēja vākt balsis. Politoloģe Iveta Kažoka gan norāda, ka, viņasprāt, seniori nav tik naivi, lai nesaprastu, ka tas partijas tēla veidošanas pasākums. Tā arī reizēs, kad «Talsu Vēstis» tikušās ar lasītājiem, cilvēki atzinuši, ka, jā, viņi labprāt piedalās organizētajos braucienos, jo kad gan vēl viņi iekļūtu piedāvātajās vietās un ēstu restorānos, taču tas jau nenozīmējot, ka vēlēšanās savu balsi atdos šai partijai.
Nozīme neatkarīgiem medijiem
Eksperti norāda, ka varbūt problēma arī tajā, ka par maz tiek stāstīts, kādi riski ir sadarbībai ar Ķīnu. Cilvēki to neuztver kā primāru draudu, redz kā lielu ekonomisku spēku un cer, ka arī mums kas pielips. «Mēs tā domājām valdības līmenī 2010. gadu sākumā, mums bija pragmatiska pieeja Ķīnai, domājām, ka varbūt tā ir iespēja atdzīvināt pamirušas industrijas. Kāpēc lai seniori tā nedomātu šodien? Kāpēc nesadarboties ar valsti, kam interesanta un dziļa kultūra?» saka U. Bērziņa-Čerenkova. «Mēs saprotam, ka fons ir mainījies, Ķīna meklē ietekmi Eiropā un mūsu reģionā. Tā cilvēki kļūst par interešu piepildītājiem, jo viņi neredz riskus. Protams, nevaram aiziet galējībās, ka Ķīnā viss ir slikti, bet jārunā par to, kādi riski. Stāsts par to, ka Ķīna ir ekonomisko iespēju zeme, tā jau vien ir izdošanās. Uz to viņi strādā un turpinās strādāt, lai investētu sabiedrības domā. Tāpēc ir svarīga droša informatīvā telpa, neatkarīgi mediji. Cilvēkiem jābūt pieejai informācijai gan lokāli, gan valsts līmenī.» To pierāda gadījumi, kad Ķīna atsevišķos, neobjektīvos laikrakstos ievietojusi apmaksātas publikācijas, kas stāsta, cik viņu zemē viss lieliski.
#SIF_MAF2024
