No naudas glabātavas par vēstures glabātavu

Vairāk nekā gadsimtu ēka Teātra ielā 3 kalpojusi bankas vajadzībām, un lielākā daļa tās telpu parastajiem apmeklētājiem allaž bijušas slēgtas. Tagad kādreizējā Latvijas Bankas ēka piedzīvo pārvērtības — tajā top Liepājas muzeja atvērtais krājums, kur vienuviet paredzēts izvietot vairāk nekā 130 tūkstošus muzeja priekšmetu. Augusta vidū liepājniekiem un pilsētas viesiem bija iespēja ielūkoties ēkā tās pārtapšanas laikā.

Ekskursijā arī bijušie darbinieki

Pirmās ekskursijas vadīja Liepājas muzeja galvenā muzejpedagoģe Kristīne Muceniece un sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte. Tā kā interesentu bija daudz, publika tika dalīta divās grupās, dodoties ekspedīcijā pa ēku. Muzejs plāno arī turpmāk rīkot vēl citas ekskursijas, ņemot vērā atsaucību.

«Es ticu, ka katrs no jums ir šeit atnācis ar kādu savu iemeslu, kāpēc tieši šodien un šeit gribējāt ienākt šajā ēkā,» apmeklētājus uzrunāja R. Zālīte. Starp sanākušajiem bija arī cilvēki, kuri savulaik paši strādājuši bankā. Bet daudziem galvenais vilinājums tomēr bija iespēja beidzot izstaigāt gaiteņus un telpas, kurās bankas darbības laikā «vienkāršie cilvēki» nemaz nevarēja nokļūt. Jo pie ieejas atradās sardzes postenis, no kura apsardzes darbinieki kontrolējuši cilvēku kustību. Parastajiem apmeklētājiem bijusi pieejama vien neliela ēkas daļa — vieta, kur varēja mainīt naudu vai iegādāties jubilejas monētas. Pārējā ēka bijusi bankas darbiniekiem un īpaši aizsargāta teritorija.

Ekskursijā varēja ielūkoties bijušajos kabinetos, pagrabstāvā un seifu telpās, kā arī vietās, kas reiz izmantotas darbinieku ikdienai — ēšanai, atpūtai un sportošanai. Apmeklētājiem tika stāstīts arī par telpām un iebrauktuvēm, kas bijušas paredzētas inkasācijas transportam.

Cēla reizē ar muzeja ēku

Monumentālo neorenesanses stila namu projektējis ilggadējais Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Muzeja krājumā saglabājušās arī ēkas pirmās skices un plāni, bet pirmie meti tapuši jau 1898. gadā. Ēka celta no 1900. līdz 1903. gadam tieši bankas vajadzībām, tādēļ tās arhitektūrā īpaši domāts par drošību — biezām mūra sienām, masīvām durvīm, seifiem un sarežģītu telpu plānojumu. Zīmīgi, ka laikā, kad tapa bankas ēka Teātra ielā, pēc Paula Maksa Berči projekta tika celta arī Kacenelsonu ģimenes rezidence Kūrmājas prospektā — nams, kurā šodien atrodas Liepājas muzejs.

Bankas ēkas tapšana saistīta arī ar Liepājas straujo ekonomisko uzplaukumu 19. gadsimta beigās. Pēc Liepājas–Romnu dzelzceļa izbūves pilsētā attīstījās rūpniecība un tirdzniecība, pieauga finanšu darījumu apjoms un līdz ar to arī nepieciešamība pēc atbilstošas bankas ēkas.

Arī tagadējās Teātra ielas nosaukums laika gaitā mainījies. 1899. gadā tā nosaukta tirgotāja un vienas no pirmajām Liepājas kredītiestādēm dibinātāja vārdā par Hāgedorna ielu, bet 1932. gadā ieguvusi tagadējo nosaukumu — Teātra iela.

Pēc Pirmā pasaules kara, 1922. gadā, ēkā darbību sāka Latvijas Valsts bankas filiāle. Pēc Latvijas okupācijas tur atradās PSRS Valsts banka, savukārt 1991. gadā ēkā atgriezās Latvijas Bankas Liepājas filiāle. Tā darbojās līdz 2019. gada beigām, 2020. gada sākumam.

Būs ekspozīcija Paulam Maksam Berči

Jauns pavērsiens ēkas mūžā sākās 2025. gadā, kad Liepājas pašvaldība daļu bijušās bankas ēkas nodeva Liepājas muzeja rīcībā. Tur paredzēts izveidot atvērto krājumu un pakāpeniski pārvest muzeja vairāk nekā 130 tūkstošus priekšmetu, kas līdz šim glabājušies dažādās pagaidu novietnēs.

Muzeja darbiniekiem tā ir iespēja beidzot lielu daļu krājuma apvienot vienuviet. «Zem viena jumta — viss vienkopus. Tas tiešām mūs ļoti, ļoti iepriecina,» ekskursijas laikā sacīja R. Zālīte.

Pārcelšanās notiek jau kādu laiku, un pirmās jaunā krājuma aprises ir redzamas. Priekšmeti pamazām tiek izvietoti plauktos, vienlaikus muzeja darbinieki veido jaunu topogrāfijas sistēmu, lai katram priekšmetam būtu sava noteikta vieta. Bijusī banka pamazām maina savu uzdevumu — telpas, kur reiz glabāja naudu un vērtslietas, turpmāk sargās citas vērtības: Liepājas, Dienvidkurzemes un Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu. Pie telpu durvīm vēl saglabājušies agrākie bankas uzraksti, bet tiem līdzās jau parādījušās A4 lapas ar norādēm par to, kas konkrētajā telpā nākotnē varētu glabāties — «Padomju okupācijas periods», «Biržas arhīvs», «Metalurga krājums» utt. Vienviet jau redzamas lādes, citviet apgaismes priekšmeti un citas kolekcijas.

Nākotnē ēkā paredzēts veidot arī konceptuālu ekspozīciju «Desmit stāsti par Liepāju», kur pilsētas vēsturi atklās muzeja krājuma priekšmeti, nozīmīgi notikumi, personības un dažādi laikmeti. Tāpat iecerēta ekspozīcija, kas veltīta ēkas arhitektam P. M. Berči.

Cer pārvākties līdz rudenim

«Tā ir pašvaldības ēka, un mums šķita svarīgi dot cilvēkiem iespēju tajā ieskatīties jau tagad,» viņa saka. Līdzīga interese bijusi arī 2012. gadā pēc Liepājas muzeja ēkas Kūrmājas prospektā remonta, kad cilvēki vēlējušies apskatīt telpas vēl pirms ekspozīciju iekārtošanas. Arī šoreiz interese izrādījusies liela. Ekskursijas tiek pielāgotas krājuma pārvietošanas darbiem, lai netraucētu muzeja ikdienas procesiem.

Pašlaik viens no galvenajiem darbiem ir muzeja krājuma pārvietošana no līdzšinējām glabātavām — Bāriņu ielas 15 un Siļķu ielas 7. Savukārt no T. Breikša ielas krājums jau pārvests pilnībā. D. Kārkla stāsta, ka līdzšinējās pagaidu glabātavas ne vienmēr bijušas piemērotākās muzeja priekšmetu glabāšanai. Piemēram, Bāriņu ielā krājums atradies bēniņu stāvā, kur bijis sarežģītāk nodrošināt stabilu temperatūru un nepieciešamo klimatu. «Šobrīd domāju, ka šeit būs labāk, lai gan mums vēl jāpiedzīvo ziema,» viņa piebilst.

Direktore cer, ka līdz rudenim lielākā daļa pārvākšanās darbu būs pabeigti. Pēc tam priekšmeti būs jāsistematizē, jāizstrādā to izvietojuma plāns un jādomā par vizualizācijām.

Jāatzīmē, ka bankas ēkas lielajā zālē nākamgad plānota ievērojamās japāņu mākslinieces Čiharu Šjotas izstāde. Māksliniece telpas jau apskatījusi, un tās viņai iepatikušās. Muzejs gribētu lielo zāli nākotnē saglabāt kā laikmetīgo izstāžu telpu. «Tā mums ir ļoti klusa cerība,» atzina D. Kārkla. Bet galīgais lēmums par telpu turpmāko izmantošanu būs pašvaldības ziņā. Jo ir iecere bankas ēkā izvietot bērnu bibliotēku «Vecliepājas rūķis».

#3K