Satikšanās granītā: cilvēks, māksla un daba Pedvālē

Pedvāles mākslas parkā aizvadīts otrais Starptautiskais akmens tēlniecības simpozijs «Akmens kā kultūras simbols», kurā granīta milži kļuvuši par tiltu starp senām pasaules kultūrām, personīgām emocijām un mūsdienu mākslu. Kamēr parka dibinātājs, tēlnieks Ojārs Feldbergs pošas savai zīmīgajai 80 gadu jubilejai, unikālā brīvdabas kolekcija ieguvusi trīs jaunus, granītā iedzīvinātus stāstus.

Pedvāles brīvdabas telpā akmens un cilvēks pastāv līdzās jau gadu desmitiem. Kā norāda Pedvāles mākslas parka dibinātājs un saimnieks Ojārs Feldbergs, tēlniecībā izmantotie laukakmeņi sākotnēji mājojuši Skandināvijā, apledojuma laikā tos no Skandināvijas atstūmis ledājs, tādējādi tie kļuvuši par pieredzējušiem senatnes lieciniekiem. Pēc aizvadītā simpozija brīvdabas telpu papildinājuši trīs unikāli mākslas darbi, kas kļuvuši par parka pastāvīgās ekspozīcijas sastāvdaļu. Dalībnieku atlasē izšķiroša loma bijusi mākslinieku pieredzei un spējai īstenot māksliniecisko ieceri. Šogad simpozijā piedalījās trīs tēlnieki, pārstāvot Latviju, Armēniju un Franču Polinēziju. Sākotnēji bija plānots uzņemt piecus dalībniekus, taču veselības un ģimenes apstākļu dēļ mākslinieki no Japānas un Francijas šogad ierasties nevarēja.

Simbols, kas pārtop kustīgā formā

Pārstāvēto valstu vidū O. Feldbergs īpaši izceļ Franču Polinēziju – salu grupu Klusajā okeānā, no kuras ieradies tēlnieks Džonatans Menkarelli. Mākslinieka radītās skulptūras nosaukums «ENANA» marķīziešu valodā nozīmē «cilvēks» vai «persona». Tas ir arī sens un tradicionāls tetovējuma motīvs, kura izcelsme meklējama Marķīzu salās. Motīvs var tikt izmantots gan atsevišķi, gan veidots frīzē, kā arī apvienots grupās – ģimenes, komandas vai kopienas simboliskā attēlojumā. Tetovējumam Polinēzijas kultūrā ir īpaša un dziļa nozīme. Tradicionāli tetovējums uz cilvēka ķermeņa neatgriezeniski fiksēja viņa vēsturi, izcelsmi, ģeogrāfisko piederību, sociālo un ģimenes stāvokli, kā arī daudzus citus būtiskus dzīves aspektus. «Skulptūrā izmantots liels skaits ENANA motīvu. Tie veido cilvēku kopumu, kas dinamiskā, virpuļojošā kustībā apņem centrālo akmeni – it kā tas būtu šīs formas kodols. Rodas sajūta, ka pati klints būtu notetovēta. Akmens dabiskā, sākotnējā forma ir saglabāta un respektēta, un skulptūras struktūra seko tās dabiskajai formai, nevis to noliedz. Tradicionālais ENANA simbols šeit tiek izstiepts jaunā, laikmetīgā dinamikā, lai atspoguļotu mūsu laikmetu. No pirmā acu uzmetiena skulptūra var šķist ģeometriska un abstrakta. Tomēr aiz tās vizuālās formas slēpjas daudz dziļāka simboliskā nozīme: akmenī ierakstītais senais simbols kļūst par dzīvu, kustīgu formu – par tiltu starp kultūras mantojumu un mūsu laika pieredzi, starp to, kas ir bijis, un to, kas vēl tikai veidojas,» raksturojot skulptūru, norādījis Dž. Menkarelli.

Maigums, dzīvība un emocionālā klātbūtne

Tēlnieks Rafaels Sargsjans no Armēnijas atklājis, ka projekts viņam ir dziļi personisks. «Skulptūra iemūžina cilvēciskas saiknes un ievainojamības mirkli. Kompozīcijas centrālais elements – divas izteiksmīgas rokas, kas savijušās ciešā satvērienā, paužot dziļu empātiju, rūpes un līdzjūtību – ir pulētas, lai izceltu to maigumu, jutīgumu un emocionālo klātbūtni.» Armēņu tēlnieka līdzdalība O. Feldbergam atsaukusi atmiņā paša pieredzi 70. gadu beigās, kad viņš Armēnijā veidoja skulptūru no trīskrāsaina vulkāniskā akmens – tufa.

Latviju simpozijā pārstāvēja tēlniece Rūta Patmalniece ar divdaļīgu kompozīciju «Akmens kā māte, kas dzīvību aijā». Māksliniecei līdzi bija maza meitiņa, un šī pieredze atspoguļojās viņas veidotajās skulptūrās – laukakmens iemieso mātes tēlu, bet bērna veidols – dzīvību. «Dabas forma mijiedarbojas ar cilvēka radīto bērniņu, kas it kā piekļaujas mātes krūtij. Virsma apstrādāta kā akmens čaulas turpinājums, radot sajūtu, ka abiem ir viena āda. Māte bērniņu aijā – šūpojot midzina un mierina, veiktā darbība ietver kustību, kas darbojas kā pirmkustinātājs jaunas dzīvības esamībai. Mazais akmens ir veidots kā kaķis. Kaķis – viens no meitas pirmajiem vārdiem, kas kalpoja kā dzīvas būtnes apzīmējums,» kompozīcijas ideju raksturojusi R. Patmalniece.

Būt stihijā kopā ar topošo tēlu

Simpozija norises laiks tiek plānots, ņemot vērā parka iespējas, pieejamo finansējumu un laika prognozes, jo darbam ar granītu un laukakmeņiem lietainā laikā nepieciešamas nojumes. Dabas stihijas un norises – lietus, vējš, sniegputenis, saule un mēness – ir arī paša tēlnieka radošās iedvesmas avots. Līdztekus simpozijam parkā turpinās arī ikmēneša rezidences, kurās pašlaik darbojas mākslinieki no Amerikas, Norvēģijas, Spānijas un Francijas.

Raksturojot starptautiskās vides nozīmi, O. Feldbergs uzsver: «Cita valsts un cita kultūra iedvesmo. Tāpēc es rīkoju šos pasākumus un aicinu māksliniekus no dažādām pasaules malām – viņu kultūra un mentalitāte šeit ienes jaunas idejas, un tas viss veido vēsturi.»

Runājot par nākotnes plāniem, O. Feldbergs atklāj, ka nākamgad atzīmēs 80 gadu jubileju. Ievērojams vecums – 20 gadi – ir arī viņa kaķim, kuru tēlnieks smejoties dēvē par Pedvāles pavēlnieku. Apaļo gadskaitli tēlnieks plāno atzīmēt ar vērienīgu personālizstādi Pedvāles parkā. «Katram apaļam gadskaitlim rīkoju personālizstādi, parādot gan iepriekš radīto, gan speciāli šim notikumam veidoto. Arī šobrīd top vairākas skulptūras manai jubilejai, kas tiks izstādītas Pedvāles parkā. Tur tās paliks un turpinās dzīvot arī pēc manis.»

Jauno darbu tapšana norisināsies visu gadu. Tajos ietvertas dažādas dabas norises, kā arī četri mūža posmi. Raksturojot darbu ziemas apstākļos, O. Feldbergs uzsver, ka darbs pie jaunajām skulptūrām turpināsies arī ziemas mēnešos: «Ziemā strādāšu – vienalga, sniegs vai sniegputenis… Tā ir stihija, un arī tā ir bauda – atrasties stihijā kopā ar akmeni, ar topošo tēlu.» Pārvietot vairākas tonnas smagos akmeņus parkā plānots ap jūniju, kad zeme būs apžuvusi. Katram darbam vieta tiks piemeklēta individuāli, ņemot vērā akmens novietojumu un gaismas spēli. Pēdējo jubilejas gadam veltīto skulptūru mākslinieks iecerējis izstādīt īsi pirms dzimšanas dienas.

Četri gadalaiki, debess puses un mūža posmi

Tāpat Pedvāles mākslas parka saimnieks dažādos Latvijas novados plāno izstādīt četrdaļīgu koka skulptūru kompozīciju «Bērzu birzs». Jelgavā koka skulptūru kompozīcijā atspoguļots rudens, Talsos – ziema, savukārt nākamgad kārta pavasarim Preiļos un vasarai Limbažos. Raksturojot izstādes koncepciju, O. Feldbergs skaidro: «Bērzu birzs kompozīcija sastāv no četrām daļām, atspoguļojot četrus gadalaikus. Izstādot to konkrētajā muzejā, pirmā daļa vienmēr atbilst tam gadalaikam, kas tobrīd valda dabā, un pārējās seko to dabiskajā ritmā.»

Šāda simbolika nav nejauša – skaitlis četri dzīvē un mākslā atspoguļojas gan dabas ciklos un četrās debess pusēs, gan četros cilvēka mūža posmos: bērnībā, jaunībā, briedumā un vecumā. Dziļi personiska O. Feldbergam ir arī šīs kompozīcijas saikne ar kokiem: «Koki mani iedvesmo. Sevišķi bērzi. Manas mātes uzvārds jaunībā bija Bērziņa, vectētiņš bija Bērziņš. Pedvālē ir speciāli iestādīta bērzu aleja un bērzu birzs… Bieži vien, staigājot pa parku, sekoju līdzi tam, kā mainās gadalaiki, – kā bērzi ziemā nosarmo, pavasarī sapumpurojas, sazaļo, rudenī iekrāsojas, līdz lapas klusi nobirst, un vēl viens gads ir pietuvojies noslēgumam.»

#3K