Lai gan popiela vairāk asociējas ar skolas laiku, taču tā šobrīd notiek arī vairākās vietās Talsu novadā. Turklāt Stendē tas ir lielākais gada notikums – dalībnieki mēnešiem gatavojas, lai imitētu gan Latvijas, gan ārvalstu māksliniekus, mācās viņu horeogrāfijas un meklē tērpus un aksesuārus. Un mazpilsētā ierodas tik daudz skatītāju, ka organizatoriem, iespējams, nākotnē būs jādomā par jaunas vietas izvēli.
Pēc vairāku kopīgu projektu veiksmīgas plānošanas un īstenošanas divi pašvaldību muzeji – Talsu novada muzejs un Cēsu Vēstures un mākslas muzejs – parakstījuši abpusēju sadarbības līgumu uz vairākiem gadiem. Šāda veida novadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav bijusi īstenota praksē. Līgums ne tikai paredz kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu starp muzejiem.
Tieši Sabilē šonedēļ noslēdzās romu kopienas spēcināšanas pasākumu cikls, kas jau paviesojies citos Latvijas novados – Kurzeme bija noslēdzošā. Tā ir iespēja satikties romiem no dažādiem reģioniem, vienam otru iedvesmot un uzzināt par dažādām iespējām, kā savas idejas īstenot. Piemēri, kas atceļoja uz Sabili patiesi ļoti iedvesmojoši, taču pasākums atspoguļoja romu kopienas realitāti, ko iekustināt ļoti grūti.
Talsos noslēgusies jau otrā zupas virtuves sezona. Pērn aukstuma un augsto cenu dēļ to vēl mēnesi pagarināja, bet no šodienas aptuveni simt iedzīvotājiem, kuriem materiālo apstākļu vai veselības ierobežojumu dēļ pašiem siltu ēdienu grūti pagatavot, tomēr jādzīvo saviem spēkiem. Viņi arī to apņēmīgi darīt, taču cer, ka oktobrī zupas virtuve atgriezīsies. Pirmā sezona noslēdzās ar izsniegtiem 10,5 tūkstošiem porciju, taču šoreiz pieprasījums bijis krietni lielāks.
Aprīļa sākumā Talsi piedzīvos kādu īpašu pirmizrādi – jaunieši uzdrīkstējušies iestudēt jaudīgo Raiņa lugu “Pūt, vējiņi!”. Tiem, kuri jau manījuši talantīgo Talsu jaunieti Miku Krastiņu, nav pārsteigums, ka viņš pats dara pilnīgi visu, sākot no tērpu skiču zīmēšanas līdz izrādes režijai. Pirmizrādi vērtēs arī Talsu Valsts ģimnāzijas pedagogi, jo Mikus ir viens no septiņiem šīs skolas jauniešiem, kuri projekta Skola2030 ieviestajā jaunajā mācību kursā “Projektu darbs” izvēlējies īstenot jaunrades darbu.
Lībiešu dziesmas un dejas jau dzirdētas Kolkā, bet šoreiz interesentus uz piekrasti vilināja danču vakars, kurā deju folkloras kopa “Dandari” solīja iemācīt lībiešu dejas. Šo programmu “Dandari” aizsākuši pērn – pirmajā Lībiešu mantojuma gadā.
Lai katram bērnam būtu ģimene un vieta, ko saukt par mājām – par to jau piecus gadus iestājas “Brīnumiņa” struktūrvienība “Ģimeņu atbalsta centrs”. Jubilejas reizē Pateicības rakstus saņēma divas no ģimenēm, kas vietu savā sirdī atraduši tik daudziem bērniem. Viena no tām ir Jeļenas Jakubones un Arta Ozola ģimene.
Talsu novadā šobrīd uz priekšu virzās vēja parks “Valpene”. Lai gan nezināmo vēl gana daudz, uzņēmums ir pārliecināts, ka parks būs, un ir intensīvas attīstības fāzē. Tikmēr vēl līdz rītdienai savus priekšlikumus var iesniegt iedzīvotāji, un sabiedriskā apspriede parādīja, ka pretinieku diezgan daudz. Viņi gan norāda, ka nav pret zaļo politiku – vēja parkus var būvēt, taču samērīgus un dabā iekļaujošus. Talsu novadā plānotos viņi dēvē par betona monstriem.
Bērni ir talantīgi ne tikai mūzikā, mākslā, sportā, bet arī prāta spēlēs – tieši to grib akcentēt Talsu pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis”. Viņi ne tikai paši mīl spēlēt dambreti un regulāri asina prātu savā starpā, bet arī ciemos aicina citus novada bērnus. Šoreiz dambretes turnīrā veiksmīgākais izrādījās mērsradznieks.
Pauls Lavrinovičs ir viens no aptuveni piecdesmit bērniem, kuriem izdevies kļūt par Ernesta Gulbja fonda un “Rimi” stipendiātu. Viņš Pastendes sporta centrā šobrīd trenējas kopā ar savu treneri, lai jau marta beigās atrādītu iegūtās prasmes pirmajā kopīgajā treniņā ar Ernestu Gulbi. Stipendijas iegūšana ir arī novērtējums treneres Alenas Fridrih ieguldītajam darbam, taču viņa atzīst, ka tas izdevies tikai komandā – kopā ar vecākiem un paša Paula ieguldīto darbu.
