Tulkotājai Ievai Lešinskai-Geiberei patīk darīt sarežģītas lietas
Ar tulkotāju, atdzejotāju, redaktori, publicisti un dzejnieci Ievu Lešinsku-Geiberi tiekamies skaistā vasaras dienā Dārtes «Valdās», mežu un pļavu ielokā. Saruna nesteidzīgi vērpjas ne vien ap tulkošanu, bet arī ap šo māju, dārzu un četrkājainajiem kaimiņiem, ar ko nākas sadzīvot. Tulkotāja stāsta arī par dzīves posmiem Amerikā, Zviedrijā un Vācijā, līdz beidzot varējusi atgriezties Latvijā.
Ieva dzimusi un augusi Rīgā, taču prāva daļa viņas mūža pagājusi ārpus Latvijas. Tēvs Imants Lešinskis, Kultūras sakaru komitejas ar tautiešiem ārzemēs valdes priekšsēdētājs, saņēmis iespēju strādāt ANO, 1976. gadā pārcēlās uz Ņujorku kopā ar otro sievu un uzaicināja ciemos Ievu, kura tolaik bija studente. Pēc lielām pūlēm dabūjusi izbraukšanas vīzu, 1978. gadā viņa devusies uz Ameriku uz vienu mēnesi. Ieva zināja, ka tēvs ir PSRS Valsts drošības komitejas kadrs, bet to, ka viņš 20 gadus sadarbojies ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi un plāno pārbēgt, viņa uzzinājusi tikai Amerikā. Tēvs meitai piedāvājis izvēli: palikt un prasīt politisko patvērumu vai doties uz PSRS vēstniecību un paziņot, ka viņa atsakās no sava tēva. Ieva skaidro: «Tas man nebija iespējams ne pēc rakstura, ne pēc politiskās pārliecības, tāpēc teicu: es palieku ar tevi. Tajā brīdī es nedomāju, ka tas varētu būt uz mūžu.»
Visu rakstu lasiet 3. jūlija «Talsu Vēstīs» vai abonējot e-avīzi šeit: https://retalsi.lv/abone/
