Kardiologs atgādina par asinsspiediena kontroli karstajās dienās

“Karstā laikā asinsvadi paplašinās, organisms cenšas sevi atdzesēt un vairāk svīst, kas var radīt dehidratāciju, nereti izraisot arteriālā asinsspiediena svārstības ar visām no tām izrietošajām negatīvajām sekām,” uzsver kardiologs “Veselības centru apvienībā” Alberts Bērziņš. Savukārt, “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone atgādina, ka asinsspiediena mērītājs mājās būtu ieteicams dažādu vecumposmu cilvēkiem.

Vasarā laika apstākļi var izraisīt ne tikai paaugstinātu, bet arī pazeminātu asinsspiedienu. Ja pacients lieto asinsspiedienu pazeminošu terapiju, rezultātā asinsspiediens var būtiski pazemināties un izraisīt reiboni, vājumu, smagākos gadījumos pat nieru bojājumus un samaņas zudumu. “Vasaras sezonā ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi asinsspiedienam un, ja nepieciešams, vajag konsultēties ar ģimenes ārstu, jo iespējams, medikamentu deva šim periodam ir jāsamazina,” saka Alberts Bērziņš. Arī farmaceite Ērika Pētersone atzīmē, ka vasarā, īpaši, ja ārā gaisa temperatūra ir virs 25 grādiem, cilvēki bieži vien iegriežas aptiekā, jūtoties slikti. “Pirmais, ko piedāvājam, ir izmērīt asinsspiedienu – šāds pakalpojums daudzās aptiekās ir pieejams. Asinsspiediena mērītājs mājās būtu ieteicams dažādu vecumposmu cilvēkiem. Tas var būt gan viedpulkstenis ar šo funkciju, gan, protams, ierīce, kas iegādāta aptiekā. Ja to esat iegādājušies, izmantojiet regulāri! Kontrolējiet savu asinsspiedienu no rīta un vakarā, pierakstiet rezultātus un parādiet tos savam ārstam vizītes laikā,” iesaka Ērika Pētersone.

Seniori, esiet uzmanīgi!

Kardiologs uzsver, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem karstā laikā jābūt īpaši piesardzīgiem. “Pirmkārt, tāpēc, ka seniori nereti lieto vairākus medikamentus. Tiem mijiedarbojoties, var rasties arī asinsspiediena svārstības. Otrkārt, novecojot samazinās slāpju sajūta, un vecāka gadagājuma cilvēki dzer maz šķidruma, kas var novest pie dehidratācijas negatīvām sekām,” brīdina ārsts un saka sekojot līdzi patērētā ūdens daudzumam. Tāpat ārsts aicina gados jaunākos radiniekus pievērst lielāku uzmanību gan tam, vai viņu seniori lieto ārsta izrakstītās zāles, gan arī tam, vai vecākais radinieks visas dienas garumā dzer pietiekami daudz ūdens. Farmaceite stāsta: “Aptiekās var iegādāties elektrolītu pulverus, kas satur dabīgas minerālvielas: magniju, kāliju, kalciju, fosforu un cinku. Pulveri izšķīdina ūdenī, izdzer un šāds šķidrums ātri atjauno organisma ūdens un enerģijas līdzsvaru, kā arī mazina muskuļu sāpes, sasprindzinājumu, uzlabo karstuma toleranci telpās un pasargā no dehidratācijas. Tie ir piemēroti arī cilvēkiem ar alerģijām, diabētu, vegāniem.”

Svētkos un dārza darbos – ar mēru!

Pat ja dārzkopība ir ilgi gaidītais, visiecienītākais hobijs un rosīšanās dārzā ar lielu entuziasmu sagādā prieku, tik un tā ir jāievēro drošības noteikumi veselībai. Jo īpaši tas attiecas uz cilvēkiem gados. Kardiologs atgādina: “Neaizmirstiet dažas vienkāršas lietas: vienmēr apsedziet galvu, lai izvairītos no pārkaršanas saulē, un vienmēr ņemiet līdzi ūdens pudeli, lai pasargātu organismu no dehidratācijas. Dārzā vislabāk strādāt agri no rīta vai pēcpusdienā, kad karstums pierimst. Jāpatur prātā, ka ilgi un bez pārtraukuma veikt fiziski smagu darbu nedrīkst, it īpaši, ja strādā ar noliektu galvu. Dodoties ārā, noteikti paņemiet līdzi tālruni, lai vajadzības gadījumā, ja sajūtaties slikti, varētu piezvanīt. Dodoties uz dārzu, vasarnīcu vai atpūtu dabā noteikti ņemiet līdzi pirmās palīdzības aptieciņu. Tajā jābūt, piemēram, sirds pilieniem, māteres tinktūrai, baldriānam. Šīs zāles nomierina un var labvēlīgi ietekmēt asinsvadus. Ja kādas zāles lietojat regulāri, ejot ārā no mājām uz ilgāku laiku, nodrošinieties, ka to būs pietiekami, un varēsiet tās uzņemt vajadzīgajā laikā.” Farmaceite piebilst: “Dažreiz cilvēki aptiekā stāsta, ka zāles pārtraukuši lietot, jo jutās labi, bet pēkšņi, strādājot dārzā vai pat atpūtas laikā ir kļuvis slikti. Tas nenotika “pēkšņi”, bet gan tādēļ, ka netika lietota ārsta izrakstīta terapija. Vēlreiz uzsvēršu: ja zāles ir izrakstītas, tās jālieto tieši tā, kā norādījis ārsts. Noteikti iesaku konsultēties ar farmaceitu par zāļu pareizu lietošanu, iespējamām blaknēm, mijiedarbībām. Piemēram, mēs zinām, ja lieto medikamentus, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu – sedatīvus līdzekļus, miega zāles, medikamentus Parkinsona slimības ārstēšanai vai arī zāles noteiktu mentālo traucējumu ārstēšanai – daži no tiem var paaugstināt jutību pret karstumu. To farmaceits izstāstīs aptiekas klientam un ieteiks pārrunāt terapijas nianses ar savu ārstu.”

Karstuma problēmas arī jauniešiem

Daudzi domā, ka paaugstināts arteriālais asinsspiediens ir vecāka gadagājuma cilvēku slimība, taču tā skar gan cilvēkus pusmūžā, gan arī jauniešus. “Galvenie paaugstināta asinsspiediena cēloņi ir mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgi ēšanas paradumi, kas izraisa aptaukošanos, stress, dažādas neiroloģiskas un mentālas problēmas, panikas lēkmes, trauksme. Liela problēma ir tā, ka jaunieši (un ne tikai) parasti nejūt arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos, ikdienā to neizmēra un tā paaugstināšanās tiek diagnosticēta tikai kādas veselības pārbaudes laikā. Taču arī jauniešiem ieteicams regulāri kontrolēt savu asinsspiedienu,” saka Alberts Bērziņš.  

Ko darīt krīzes brīdī?

Cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu karstās dienās mēdz rasties elpas trūkums, vājums, plankumi acu priekšā, nestabilitāte ejot, reibonis un paātrināta sirdsdarbība. Lūk, vērtīgi ieteikumi:

• Nekavējoties dodieties uz ēnainu vietu vai vēsu istabu, apsēdieties, atpogājiet apģērbu, ja tas ir ciešs pie kakla, iedzeriet sirds pilienus, elpojiet lēni un mierīgi.
• Izmēriet asinsspiedienu un, ja tas ir paaugstināts, izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību. Elpojiet: lēna, dziļa ieelpa, pēc tam – lēna izelpa.
• Centieties nekrist panikā! Tas nav viegli, taču ir ļoti svarīgi, jo trauksme stimulē adrenalīna un kortizola – hormonu, kas sašaurina asinsvadus, paātrina sirdsdarbību un paaugstina jau tā augsto asinsspiedienu – izdalīšanos.

  /Izmantots publicitātes foto/