Ar apdzīšanu saistīto avāriju skaits šogad pieaudzis par 66%

Apdzīšana ir viens no bīstamākajiem manevriem ceļu satiksmē, taču daudzi autovadītāji tos biež veic pārgalvīgi un nevietā, riskējot ar drošību. Par to liecina arī apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati – šī gada pirmajos septiņos mēnešos uzņēmums saņēmis par 66% vairāk atlīdzību pieteikumu par avārijām, kas saistītas ar apdzīšanu, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Lielākā daļa šo negadījumu notiek pārgalvības un ikdienišķu kļūdu dēļ – laikus neparādot pagrieziena signālu vai nepārliecinoties par situāciju atpakaļskata spogulī.

Liktenīgais kreisais pagrieziens

“Lai gan apdzīšanas negadījumi vairāk asociējas ar frontālām sadursmēm, ERGO atlīdzību statistika rāda, ka realitātē biežāk sastopami citi bīstami scenāriji. Viens no tiem ir situācija, kad priekšā braucošais transportlīdzeklis gatavojas nogriezties pa kreisi sānu ceļā, bet aizmugurē braucošais tajā pašā brīdī sāk apdzīšanas manevru. Ja kāds no vadītājiem nav laikus parādījis pagrieziena signālu vai nav pārliecinājies par situāciju spogulī, sadursme kļūst teju neizbēgama,” stāsta ERGO Transportlīdzekļu apdrošināšanas nodaļas vadītājs Aldis Eņģelis.

ERGO klientu praksē bijis arī gadījums, kad autovadītājs veicis kreiso pagriezienu ar ieslēgtu labā pagrieziena rādītāju. Cita automašīna tajā pašā laikā apdzinusi šo auto, un notikusi abu sadursme, pēc kuras cietušā transportlīdzekļa vadītājam izmaksāta 7000 eiro OCTA atlīdzība.

Savukārt šogad lielākā ERGO atlīdzība par apdzīšanas laikā notikušu negadījumu sasniegusi 11 500 eiro. Negadījums notika, kad vieglā automašīna sāka apdzīt mikroautobusu, taču tas, nepārliecinoties par drošību un neparādot kreisā pagrieziena signālu, sāka nogriezties pa kreisi. Par vieglajam auto nodarītajiem bojājumiem tika izmaksāta KASKO atlīdzība 11 500 eiro apmērā.

Tāpat regulāri tiek pieteikti gadījumi, kad autovadītājs, saprotot, ka nepaspēs droši pabeigt apdzīšanu, pēdējā brīdī strauji atgriežas savā joslā, aizķerot vai izspiežot citus transportlīdzekļus.

“Frontālās sadursmes notiek retāk, taču tās ir vissmagākās, nereti izraisot letālas sekas. Pārgalvība un agresivitāte uz ceļa, nepareizi novērtēts attālums līdz pretimbraucošajam transportlīdzeklim, nepārredzami ceļa posmi, līkumi, pauguri, slikti laikapstākļi vai pārāk optimistisks priekšstats par savām spējām droši pabeigt manevru – tas viss rada milzīgu risku, veicot apdzīšanas manevrus,” uzsver A. Eņģelis.

Kā pareizi apdzīt?

“Drošas Braukšanas Skolas” (DBS) vadītājs Jānis Vanks norāda: “Pirms sākt apdzīšanu, vispirms ir vērts sev uzdot pavisam vienkāršu jautājumu – vai šis manevrs tiešām ir nepieciešams? Patiesībā laiks, kuru ietaupām ceļā, veicot apdzīšanu, ir niecīgs, ja to salīdzina pret risku. Piemēram, ja autovadītājs piecu kilometru posmā brauc aiz cita transportlīdzekļa ar ātrumu 80 km/h, bet pēc apdzīšanas turpina ceļu ar 100 km/h, kopējais laika ieguvums ir vien 45 sekundes. Taču risks, iebraucot pretējā braukšanas joslā, var būt ļoti augsts.”

• Pirms apdzīšanas izvērtējiet, vai manevrs vispār ir nepieciešams. Lielākoties ieguvums būs vien dažas minūtes.
• Pārliecinieties par situāciju ne tikai priekšā, bet arī atpakaļskata spoguļos. Pārbaudiet, vai neviens cits jau nav sācis apdzīšanu.
• Pirms kreisā pagrieziena savlaicīgi ieslēdziet pagrieziena rādītāju un vēlreiz paskatieties spogulī. Tas palīdzēs novērst sadursmi ar apdzenošu transportlīdzekli.
• Apdzīšanu veiciet tikai labi pārredzamā ceļa posmā, kur nav līkumu, pauguru, krustojumu vai ceļa atzarojumu.
• Rūpīgi izvērtējiet pretimbraucošo transportlīdzekļu ātrumu un distanci. Ja rodas kaut mazākās šaubas, no manevra labāk atteikties.