Latvijas ugunsdzēsēji atgriezušies no Portugāles
«Gluži kā bumerangi gruzdošās eikaliptu lapas, kas pilnas ar ēteriskajām eļļām, stiprajā vējā var aizlidot pat 15 kilometru attālumā, radot jaunus ugunsgrēku perēkļus,» pieredzē dalās Raimonds Alksnis. Viņš bija viens no 20 Latvijas ugunsdzēsējiem glābējiem, kuri šovasar devās starptautiskā palīdzības misijā uz Portugāli, lai cīnītos ar postošajiem mežu un krūmāju ugunsgrēkiem.
Pieteikties starptautiskajai misijai mudinājusi vēlme iegūt jaunu pieredzi un paplašināt profesionālo redzesloku, teic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu daļas vada komandieris Raimonds Alksnis. Un vērtīga pieredze tiešām gūta.
Karstākā sezona un aviācijas piesaiste
Portugālē ar meža un krūmu ugunsgrēku likvidēšanu strādā speciālo uzdevumu vienība FEPC (Força Especial de Proteção Civil). Tā izveidota tādēļ, ka valstī šāda veida ugunsgrēki notiek nepārtraukti, tomēr visbīstamākais un darbiem noslogotākais ir vasaras periods. Pieaugot gaisa temperatūrai, strauji palielinās arī meža ugunsgrēku skaits un mērogs.
Portugāles civilās aizsardzības dienesta specializētā smagā automašīna virzās cauri izdegušajai teritorijai paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēka zonā. /Personīgā arhīva foto/
Latvijas ugunsdzēsēju vienība Portugālē tika sadalīta divās komandās: 12 glābēji devās uz Almeirimu, bet astoņi — uz Trankoso pilsētu.
«Vasaras periodam vietējie dienesti gatavojas jau laicīgi, jo zina, ka neiztiks bez spēcīgiem karstuma viļņiem. Tie apvienojumā ar vēju būtiski paaugstina plašu ugunsgrēku risku. Valsts jau iepriekš noslēdz līgumus par helikopteru un lidmašīnu piesaisti, jo ir skaidrs, ka šajā laikā bez papildu gaisa atbalsta neiztikt,» stāsta Raimonds.
Ugunsgrēku situācija tiek nepārtraukti monitorēta no gaisa. Ievāktā informācija nonāk analīzes centrā, kur, ņemot vērā arī iespējamo vēja virziena maiņu, tiek izstrādātas simulācijas un izvērtēti potenciālie riski. «Tas palīdz precīzāk saprast, kā un kur vislabāk izvietot dzēšanas spēkus,» skaidro vada komandieris.
«Latvijā ir īss kūlas periods, bet viņiem zāle ir izkaltusi visu gadu. Vienīgi ziemā sākas veģetācija un parādās nedaudz zaļuma,» teic Raimonds. Tieši šī iemesla dēļ ar meža un krūmu ugunsgrēku dzēšanu strādā īpaši apmācīti ugunsdzēsēji un lidaparātu piloti. /Personīgā arhīva foto/
Atšķirīga taktika un svelmaini darba apstākļi
Portugālē atšķiras arī pati dzēšanas metodika. «Latvijā mēs biežāk strādājam ar dažādiem roku instrumentiem vai divatā pie stobra. Portugālē visa sešu cilvēku komanda strādā ap vienu stobru, lai spētu ātri manevrēt un garās šļūteņu līnijas operatīvi pagarināt vai pārvietot,» atklāj glābējs. «Mums Latvijā ir salīdzinoši īss kūlas periods, bet viņiem zāle ir izkaltusi visu gadu — vienīgi ziemā sākas veģetācija un parādās nedaudz zaļuma.» Tieši šīs īpatnības dēļ savaļas ugunsgrēku dzēšanā tiek iesaistītas īpaši apmācītas vienības.
16 dienu laikā, kas pavadīts Portugālē, nācies doties uz trim paaugstinātas bīstamības izsaukumiem. Ikdienā gaisa temperatūra svārstījusies no 33 līdz pat 40 grādiem pēc Celsija, kas radījis papildu pārbaudījumu glābēju izturībai.
«Mūs nosūtīja dežurēt uz vietu, kur ugunsgrēks jau bija ierobežots. Platības tur ir milzīgas — tajā brīdī bija izdeguši ap 11000 hektāru. Piesaistīti ļoti lieli cilvēku resursi, bet nosegt tik plašu teritoriju ir ārkārtīgi grūti. Naktī, kad uznāk mitrums, uguns izplatās lēnāk — tas ir visizdevīgākais brīdis, kad liesmas ierobežot un apdzēst. Tiklīdz uzaust diena, mitrums strauji krītas, vējš pastiprinās un uguns atkal var uzliesmot.» Tieši šādu scenāriju latviešu ugunsdzēsējiem nācies piedzīvot pašu acīm.
Eikalipti un brīvprātīgo spēks
Portugālē ir ļoti attīstīti brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumi. «FEPC vienības izbrauc tikai uz lieliem, postošiem un sistēmiskiem ugunsgrēkiem. Pārējā valsts daļā pamatdarbu veic brīvprātīgie ugunsdzēsēji glābēji. Būt brīvprātīgajam tur ir ļoti prestiži — cilvēki saprot, ka nelaimē ir cits citam jāpalīdz. It sevišķi lauku apvidos, kur dzīvo gados veci cilvēki, kuri paši nespēj parūpēties par teritorijas sakopšanu.»
Lielākās problēmas rada eikalipti, kas izsējas un izplatās kā nezāles. Pat izdegušajās teritorijās tie jau piecu gadu laikā spēj izveidot jaunu audzi. Turklāt eikaliptu lapas ir bagātas ar ēteriskajām eļļām un deg ļoti intensīvi, kļūstot par galveno uguns izplatīšanās cēloni.
30 stundas bez miega un patiesa viesmīlība
Uz jautājumu, ko kolēģi vaicājuši vispirms, atgriežoties mājās, Raimonds smaidot atbild: «Vai redzēji īstu uguni?!»
Darba ritms Portugālē bijis intensīvs. Maiņa ilgst 12 stundas, taču, ņemot vērā, ka ceļš no depo līdz notikuma vietai var aizņemt pat vairākas stundas, glābējiem bieži nākas nostrādāt vairākas maiņas pēc kārtas, neatgriežoties bāzē. «Reizē, kad notikuma vietā pavadījām 30 stundas, pagulēt sanāca vien kādas divas. Iemigt ir grūti, jo atrodies turpat netālu no degšanas zonas un visu laiku jūti spēcīgu dūmu smaku.»
Portugālē latvieši devās apskatīt ugunsdzēsēju depo Lisabonā, kā arī iepazinās ar labi aprīkotu brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo netālu no okeāna. «Tiem, kuri nebija dežūrā, pat sanāca iejusties brīvprātīgo glābēju lomā un palīdzēt atpūtniekiem okeānā,» teic Raimonds. /Personīgā arhīva foto/
Neraugoties uz smagajiem darba apstākļiem, Raimonds ļoti atzinīgi novērtē, kā vietējie viņus uzņēmuši. Lai gan ne visi Portugāles kolēģi brīvi pārvaldījuši angļu valodu, katrā ekipāžā bijis vismaz kāds, ar ko sazināties un pārrunāt darba gaitas. Portugāļi bijuši viesmīlīgi un atsaucīgi.
«Mums gāja labi, un arī par sevi dzirdējām ļoti labas atsauksmes. Ja mēs strādājam, tad darām to no visas sirds. Protams, ka bija grūti, bet mēs, latvieši, pie smagiem apstākļiem esam pieraduši,» rezumē Talsu daļas vada komandieris.
#SIF_MAF2026
