KĀPĒC JĀIET VĒLĒT? Lai četrus gadus nebūtu jāēd ausīs bāžamie makaroni
Mēs, Latvijas pilsoņi, esam priviliģēti — mums ir tiesības izvēlēties un ievēlēt Saeimu. Mūsu pienākums pašiem pret sevi ir izmantot šīs tiesības.
Savu ēdienkarti (lielākoties) sastādi tu pats un par savu naudu. Gadījumā, ja neēd kukurūzu un ausīs bāžamos makaronus, tad nākamos četrus gadus brokastīs negribēsi kukurūzas salātus ar ausīs bāžamajiem makaroniem, bet centīsies ietekmēt šo izvēli, balsojot par sev piemērotāku ēdienkarti. Gandrīz nekad neviena programma pilnībā nesaskanēs ar tavu ideālo, tomēr tā vietā, lai atmestu ar roku un teiktu: «Man vienalga, ēdīšu mēslus!», tev ir iespēja balsot kaut vai par tā saucamo «mazāko ļaunumu», jo, nepiedaloties vēlēšanās, tava balss nepaliks neitrāla, tā (pārnestā nozīmē) nonāks tur, kur to vismazāk vēlies, un tad četrus gadus tev par tavu naudu servēs tikai ausīs bāžamos makaronus…
Ja politiskās ēdienkartes sastādītāji ir tā pievīluši, ka nepiedalīšanās vēlēšanās ir tavs protests, tad tas efektīvi darbojas tikai pret tevi pašu. Iedomājies, ka mūsu valsts ir ēdnīca — tu stāvi rindā ļaužu pilnā ēdnīcā «Latvija», priekšā ir divi cilvēki un pieejamas tikai divas izvēles ar daudzmaz ēdamu ēdienu. Tu sadusmojies, pamet rindu, apsēdies pie galda un ceri, ka kāds tev atnesīs to, ko vēlies, jo tev ir tiesības ēst šajā ēdnīcā… Tieši tāpat kā tiesības, tev ir pienākums pateikt, ko vēlies.
Pārfrāzējot Voltēru, pavisam īsi gribu teikt — ikviens ir atbildīgs par to labo, ko nav izdarījis! Ejam vēlēt!
Andis Grīva,
mūziķis
