Diplomāte Lūcija Pričina: «Talsi ir vieta, kur sajūtu, ka esmu mājās»
Jūlija sākumā mūsu redakciju sasniedza negaidīta un patiesi iepriecinoša ziņa: laikraksts «Talsu Vēstis» bija izpelnījies īpašu ievērību diplomātu vidū otrpus okeānam — Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Ņujorkā. Veicot nelielu žurnālistisko izmeklēšanu un piesaistot novadnieci, Latvijas Sabiedriskā medija korespondenti ASV Inu Strazdiņu, noskaidrojām, ka laikrakstu uz Ameriku aizvedusi diplomāte Lūcija Pričina. Sazinājos ar Lūciju, lai noskaidrotu, kāds bija «Talsu Vēstu» un viņas pašas ceļš līdz pat ANO mītnei Ņujorkā.
— Pārstāvniecības kolēģu vidū mums ir tradīcija, atgriežoties no atvaļinājuma Latvijā, atvest lasīšanai drukātos Latvijas preses izdevumus. Pēc atvaļinājuma izlēmu no Talsiem atvest laikrakstu «Talsu Vēstis», ko pati vienmēr izlasu ar lielu interesi. Lai gan jau vairākus gadus dzīvoju un strādāju Ņujorkā, Talsi man joprojām ir ļoti īpaša vieta, kur pavadu lielu daļu sava laika Latvijā. Bija prieks redzēt, ka «Talsu Vēstis» izraisīja patiesu un plašu kolēģu interesi.
— Kāda ir tava saikne ar Talsu novadu?
— Mana ģimene nāk no Talsiem, tāpēc ar šo vietu saistās daudzas no manām skaistākajām bērnības atmiņām. Arī šodien Talsi ir vieta, kur atgriežoties atrodu mieru un sajūtu, ka esmu mājās. No Ņujorkas ar interesi sekoju līdzi aktualitātēm novadā.
— Sacīji, ka «Talsu Vēstis» bija pieprasītas kolēģu vidū. Kas diplomātiem Ņujorkā šķiet visinteresantākais Latvijas reģionālajā presē?
— Ir svarīgi saglabāt saikni ar mājām un būt informētiem par to, kas ir aktuāls Latvijas sabiedrībā, kultūrā un, protams, politikā. Reģionālā prese dod iespēju uzzināt, kas svarīgs un interesants šķiet iedzīvotājiem dažādās Latvijas vietās. «Talsu Vēstis» radīja interesi, jo deva iespēju vairāk uzzināt tieši par Talsu novadu, tā aktualitātēm un cilvēkiem. Ar prieku lasīja gan kolēģi, kas nāk no Kurzemes, gan no citiem novadiem un Rīgas.
— Kāds bijis tavs ceļš no Latvijas līdz diplomātijas epicentram Ņujorkā?
— Tas sākās ar praksi Latvijas vēstniecībā Nīderlandē, kas bija pirmā iespēja iepazīt diplomātisko darbu. Pēc tam pievienojos Latvijas ārlietu dienestam, kur strādāju ar ANO jautājumiem. Tieši darbs ar ANO mani pakāpeniski aizveda līdz Ņujorkai. Šī ir mana pirmā rotācija ārvalstīs, tāpēc, protams, daudz kas bija jauns. Ņujorka šajā ziņā ir īpaša vieta, jo ANO vienuviet satiekas visa pasaule un ikdienā ir iespēja sadarboties ar dažādu reģionu valstīm un redzēt diplomātiju darbībā globālā mērogā.
Tieši iespēja nemitīgi mācīties, sastapties ar jaunām situācijām un strādāt ar kolēģiem no dažādām valstīm, tajā pašā laikā pārstāvot un stāstot par Latviju, ir viena no lietām, ko šajā darbā novērtēju visvairāk.
— Kas ietilpst tavos darba pienākumos?
— Sākotnēji uz Ņujorku devos ar uzdevumu strādāt pie Latvijas kampaņas ievēlēšanai ANO Drošības padomē. Tā bija apjomīga kampaņa un ļoti liela atbildība. Tagad, kad Latvija pirmo reizi vēsturē ir ievēlēta ANO Drošības padomē, galvenais darbs un atbildība ir saistīta ar mūsu dalību tajā.
Lai gan zināju, ka darbs būs ļoti intensīvs, realitātē tas noteikti ir daudz dinamiskāks un daudzveidīgāks, nekā biju iztēlojusies. Drošības padomes dienaskārtība aptver notikumus un konfliktus visā pasaulē. Neviena diena darbā nav vienāda. Jautājumu loks ir ļoti plašs un var strauji mainīties atkarībā no notikumiem pasaulē. Tas prasa spēju ātri reaģēt, pārslēgties starp ļoti dažādiem jautājumiem un vienlaikus nezaudēt kopējo mērķi.
Ikdienā kopā ar kolēģiem Rīgā strādājam pie Latvijas pozīciju formulēšanas un pārstāvēšanas. Tas ietver darbu pie Latvijas uzrunām, kā arī sarunām par Drošības padomes rezolūcijām un citiem dokumentiem. Aiz katras publiski paustās pozīcijas ir rūpīgs sagatavošanās darbs. Jāseko līdzi aktuālajiem notikumiem, jāanalizē citu valstu nostājas un jāspēj skaidri formulēt un aizstāvēt Latvijas intereses un vērtības. Līdztekus darbam Drošības padomē strādāju arī ar augsta līmeņa vizītēm.
— Kāds ir tavs lielākais atklājums vai pārsteigums, strādājot un dzīvojot tik raibā un starptautiskā vidē?
— Viens no lielākajiem pārsteigumiem noteikti ir Ņujorkas dzīves ātrums un savdabīgā laika izjūta. Laiks šeit paradoksāli skrien ļoti ātri un reizē šķietami lēni. Vienā nedēļā var notikt tik daudz, ka atskatoties ir sajūta, ka pagājis vesels mēnesis. Apkārt vienmēr ir kustība, cilvēki, smaržas un skaņas, liekas, ka pilsēta ir nemitīgā skrējienā. Dzīve Ņujorkā man ir likusi arī daudz vairāk novērtēt mieru un klusumu mājās Latvijā, īpaši Talsos. Reizēm, tikai atgriežoties tur, saprotu, cik ilgu laiku neesmu bijusi pilnīgā klusumā.
Tajā pašā laikā Ņujorkas vērtība ir tās daudzveidība. Te vienuviet sastopamas visas pasaules kultūras, valodas, virtuves, māksla un cilvēki ar ļoti atšķirīgu dzīves pieredzi. Ņujorka ļauj piedzīvot ļoti daudz.
— Kā vislabāk sagatavoties diplomāta karjerai? Kādas prasmes ir izšķirošas, lai mūsdienās veiksmīgi pārstāvētu savu valsti?
— Ja interesē diplomātija, noteikti iesaku izmantot prakses iespējas Ārlietu ministrijā, kādā no Latvijas vēstniecībām vai pārstāvniecībām ārvalstīs. Tā ir ļoti vērtīga iespēja redzēt diplomāta darbu ikdienā un saprast, vai šī vide un darba ritms patiešām saista.
Iesaku mācīties valodas un interesēties par citām valstīm, to vēsturi, kultūru un cilvēkiem. Strādājot Ņujorkā, īpaši izjūtu, cik būtiski ir spēt saprast cilvēkus ar ļoti atšķirīgu pieredzi un pasaules redzējumu. Diplomātijā nepietiek tikai labi pārzināt savu pozīciju, ir jāprot klausīties, veidot attiecības, meklēt kopīgo un skaidri argumentēt arī tad, ja viedokļi atšķiras. Tikpat svarīga ir zinātkāre, spēja pielāgoties un vēlme nepārtraukti mācīties.
Ir grūti pārvērtēt to, ko nozīmē iespēja pārstāvēt savu valsti. Tas ir patiess gods aizstāvēt Latvijas intereses un vērtības starptautiskā vidē. Vienlaikus tā ir arī ļoti liela atbildība. Manuprāt, tieši tas diplomāta darbā ir īpaši.
#SIF_MAF2026
