Lubezeres kopiena atklāj kopā sanākšanas telpu

Vairākus gadus Lubezeres aktīvākie iedzīvotāji savas idejas apsprieda autobusa pieturā, jo ciemā nebija telpas, kur pulcēties. Šovasar tas ir mainījies – vecajā kultūras namā durvis vērusi kopienas telpa, kas tapusi, pateicoties pašu iedzīvotāju iniciatīvai un privātam ieguldījumam. Tā kļuvusi par simbolu tam, ka arī nelielā ciemā pārmaiņas sākas ar cilvēku vēlmi darīt.

Jūlija sākumā tiekamies ar divām Lubezeres aktīvistēm – Aritu Andendorfu, kura ir arī Ārlavas pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja, un Zani Silgali, kuras ģimenei pieder vecais kultūras nams. Vairākus gadus Lubezeres aktīvistu galvenā un vienīgā pulcēšanās vieta bija visai neierasta – autobusa pietura centrā. Tieši tur notika pirmās sapulces, tur plānoja talkas, un pat pirmajos svētkos pietura kalpoja kā improvizēta skatuve. Tas ir pierādījums, cik maz vajag, lai sāktu kaut ko lielu.
Lai spertu nākamo soli, bija vajadzīgs kaut kas vairāk par jumtiņu virs galvas pieturā. Tomēr iedzīvotāji saskārās ar problēmu, ka Ārlavas pagasta Lubezerē nav pašvaldības telpu, kur viņi varētu jēgpilni darboties. Risinājums nāca nevis no pašvaldības, bet gan no pašas kopienas. Šī gada pavasarī Arita, pastaigājoties ar bērnu ratiņiem, pamanīja, ka vecajam kultūras namam ielikti jauni logi. Aritai uzreiz radās doma par kopienas telpu, un, daudz nedomājot, viņa izteica savu iedeju Silgalu ģimenei. Saimnieki, kuri paši ir kopienas daļa, piekrita telpu izremontēt par saviem līdzekļiem, lai tās vairs nestāvētu tukšas, bet kalpotu cilvēkiem.
Vietējo ļaužu un aktivitāšu dzinējspēks ir A. Andendorfa, kura ikdienā strādā par skolotāju. Viņas enerģija ir apbrīnojama – viņa ne tikai vada iedzīvotāju padomi, bet arī spējusi saliedēt vietējos kopīgam mērķim. «Tā ir mana daba – kaut ko darīt. Lai gan esmu bērna kopšanas atvaļinājumā, nevaru nostāvēt mierā,» atzīst Arita, skaidrojot savu motivāciju.

Telpa bijušajā kultūras namā
Jaunā kopienas telpa atrodas ēkā, kurai ir raiba vēsture, – te bijis gan kolhoza kantoris, gan kultūras nams. Pirms saimnieki uzsāka remontdarbus, skats bija bēdīgs. Logi aizsisti ar finieri, iekšā valdīja pamestība un netīrība. «Te nebija ne sienu, ne grīdas, pilnīgi nekā,» atceras Z. Silgale. Telpas atklāšanas pasākumā 19. jūnijā valdīja sirsnīga kopā būšana, prieks par paveikto, laba vēlējumi un svinīgais lentes griešanas brīdis.
Vietējie izsaka īpašu paldies Zanei un Dzintaram Silgaliem par ieguldīto darbu telpas atjaunošanā, par drosmi, neatlaidību un redzējumu, kas ļauj šai vietai piedzīvot jaunu elpu. Vietējie cer, ka soli pa solim šī ēka turpinās atdzimt kā mājīga, dzīva un nozīmīga satikšanās vieta.
Šeit gan pagaidām vēl nav centrālās apkures, jo tas prasa pamatīgus līdzekļus – ziemā nāksies izlīdzēties ar elektriskajiem sildītājiem –, taču telpā valda dzīvība. Katrs iedzīvotājs ir pielicis roku – kāds atnesis puķu vāzi, kāds ūdens iekārtu, cits palīdz ar uzkopšanu u. tml.

Lubezeres leģendas
Kā jau tas pienākas, šai kopienai, pulcējoties pieturiņā, lai savāktu parakstus, vietējie šī gada 6. jūnijā oficiāli dibināja biedrību «Lubezeres leģendas». Tāds pats nosaukums kā kopienas lapai vietnē Facebook. Tas radies no lubezernieka Helmuta Bēķa izveidotās Facebook lapas, kurā viņš sāka apkopot vēsturiskas bildes un stāstus par dzīvi ciemā. Viņš izveidoja arī kopienas logo un karogu, ko rotā ūdele, – tā ir atsauce uz kādreizējo zvērsaimniecību Lubezerē. Lai gan saimniecība vairs nedarbojas, tā ir viena no «leģendām», kas veidojusi šīs puses identitāti.
Lubezernieku aktivitāte nav palikusi nepamanīta. Viņi ir uzņemti programmā «Drošas kopienas», kas sniedz ne tikai pieredzes apmaiņas iespējas, bet arī iespēju apgūt finansējumu. Ja šie līdzekļi tiks iegūti, tos izlietos lektoru piesaistei, inventāram un aktivitātēm, kas saliedēs iedzīvotājus vēl ciešāk.
Lubezerē iedzīvotāji negaida naudu «no augšas», paši ir aktīvi un darbojas. Piemēram, par saviem līdzekļiem aicinājuši uzstāties amatierteātri, tāpat arī atrakcijas bērniem svētkos īrētas par vietējo cilvēku naudu u. c.
Lubezernieki turpinās darboties arī tālāk. 21. un 22. augustā gaidāmi Lubezeres svētki ar ieskaņas koncertu plašu programmu, bet ilgtermiņā ieceru ir vēl vairāk – da-
žādi pasākumi, tajā skaitā brīvdabas kino vakari pie vecā kultūras nama. Arita uzsver un uzteic Silgalu ģimenes atsaucību, kuri ļauj savā īpašumā veidot visiem pieejamu vietu.
Arita stāsta, ka kādreiz pie Lubezeres kultūras nama esot bijis rožu dārzs. Šodien «Lubezeres leģendas» stāda jaunas «rozes» – cilvēku sirdīs –, atgādinot, ka pat vismazākajā ciemā var notikt lielas lietas, ja vien ir kāds, kurš «nevar nostāvēt mierā». Kā noslēgumā atzīst pašas lubezernieces, svarīgākais ir tas, ka cilvēki nāk ārā no savām sētām un tiekas. Arita uzsver – mēs paši esam savas vietas saimnieki. Leģendas turpinās.

#SIF_MAF2026