Liene Niedola: «Skola ir jāpiedzīvo, nevis jāizdzīvo»

No Talsu 2. vidusskolas sola līdz vadošam amatam Ķekavas vidusskolā – Lienes Niedolas darba gaitu iezīmē drosmīgi lēmumi un negaidītas iespējas. Kļūstot par daļu no skolas vadības komandas, viņa saglabā aizrautību un joprojām iedvesmojas no skolas dzīves straujā ritma. Veidojot saskarsmi ar jauniešiem un kolēģiem, Liene uzsver, ka noturīgas sadarbības pamatā ir līdzvērtīgs dialogs, abpusēja cieņa un spēja uzņemties atbildību.

Skolas laikā Liene bija pārliecināta, ka saistīs dzīvi ar medicīnu, tomēr mēnesi pēc studiju uzsākšanas nāca atziņa, ka ārsta profesija tomēr nav viņas aicinājums. Pārrunājot nākotnes iespējas ar draugiem un pārdomājot savu tālāko ceļu, Liene izvēlējās studijas Pedagoģijas fakultātē, kur ieguva sākumskolas un kulturoloģijas skolotāja kvalifikāciju. Tāpat viņa ieguvusi maģistra grādu izglītības vadībā. Par sākumskolas skolotāju Liene nostrādāja aptuveni četrus gadus, pēc tam pakāpeniski pārejot uz pamatskolas posmu. Lai gan izdevība radās nejaušas sakritības dēļ, kļūšana par direktora vietnieci bija iekšēji mērķtiecīgs solis. Šobrīd Lienes amata pienākumi ietver ārpusklases darbu un audzināšanu – sadarbību ar klašu audzinātājiem, skolas atbalsta personālu, kā arī skolā notiekošo pasākumu un aktivitāšu organizēšanu.

Lūzuma punkts un neformālā izglītība

Nokļūšanu Ķekavā viņa sauc par nejaušību, vienlaikus atzīstot, ka dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek. Pēc septiņiem Rīgas un Pierīgas skolās aizvadītiem gadiem viņa nonāca lūzuma punktā un nolēma izmēģināt spēkus neformālajā izglītībā kā jaunatnes lietu speciāliste. Izvēli par labu neformālajai izglītībai veicināja labās atmiņas no Talsiem, darbojoties skolas pašpārvaldē un jauniešu darba grupā. Tomēr drīz vien viņu uzrunāja Ķekavas vidusskolas direktore, un Liene pakāpeniski pilnībā atgriezās skolas vidē.

Raksturojot sadarbību ar dažādu vecumu skolēniem, Liene atzīst, ka nav vienas konkrētas receptes veiksmīgai komunikācijai ar jauniešiem. «Man laikam patīk izaicinājumi. Vasaras brīvlaikos mans vaļasprieks ir organizēt dienas nometnes bērniem. Nometņu kontekstā man patīk sākumizglītības posms, bet ikdienas darbā man vairāk patīk strādāt ar jauniešiem,» atklāj Liene.

«Esmu pateicīga skolotājiem, kuri man bija līdzās»

No 1. līdz 12. klasei viņa mācījās Talsu 2. vidusskolā. Skolas laiks, kā arī darbošanās Bērnu un jauniešu centra radošajā grupā atstājusi būtisku ietekmi uz Lienes izvēli saistīt dzīvi ar pedagoģiju. Atšķirībā no tiem, kuri skolas gadus nevēlas atcerēties, Liene lepojas ar savu skolu un pauž pateicību skolotājiem. «Īpašs paldies manai sākumskolas skolotājai Silvijai Ošiņai, klases audzinātājai skolotājai Kristīnei Lībergai. Tāpat esmu pateicīga latviešu valodas un literatūras skolotājai Dzintra Grošus un skolotājai Janīnai Spalviņai, kas mums mācīja vēsturi. Tie ir cilvēki, kas man visspilgtāk ir palikuši atmiņā un ietekmējuši to, kādas ir manas intereses,» uzsver Liene.

Neko nedarīt ķeksītim

Šis mācību gads Lienes darba ikdienā ir ienesis izmaiņas – viņa ir pārtraukusi matemātikas stundu vadīšanu, bet pašlaik strādā par pilnas slodzes direktora vietnieci, pilnībā veltot sevi amata pienākumiem un klases audzināšanai. Liels atbalsts pasākumu organizēšanā ir skolēnu pašpārvaldei jeb skolēnu padomei, ar kuru izveidojusies cieša sadarbība. «Man negribas neko darīt ķeksītim. Ja mēs kaut ko darām, organizējam, tad tam ir jābūt kvalitatīvam, saturīgam, foršam, ar pievienoto vērtību. Šajā ziņā, iespējams, lomu nospēlē tas, cik man pašai ir patīkamas atmiņas, kā mēdzu teikt, skola ir jāpiedzīvo, nevis jāizdzīvo,» pārdomās dalās Liene.

Darbs skolā un ikdienas saskarsme ar kolēģiem, vecākiem un skolēniem, kur katram ir atšķirīga uztvere un emocionālās inteliģences līmenis, Lienei ir licis daudz domāt par savu rīcību un reakcijām. Gūtā pieredze viņai palīdzējusi kļūt veiksmīgākai un strukturētākai dažādu notikumu risināšanā. «Skolēniem ir ļoti svarīgi, ka klases priekšā ir skolotājs personība, kurš pats sev ir piepildījis gan skolā, gan ārpus tās. Lai varētu kaut ko dot otram, ir svarīgi piepildīt savu trauciņu,» rezumē Liene.

Konstruktīva saruna un cieņa pret jaunieti

Risinot konflikta situācijas ar pusaudžiem un audzināmo klasi, Liene norāda, ka katrs gadījums ir individuāls. Viņasprāt, būtiski ir iedziļināties cēloņos, izvērtēt pieejamo atbalstu un vecāku iesaisti, kas mēdz atšķirties. Komunikācijā ar skolēniem viņa par svarīgu uzskata līdzvērtīgu dialogu – skolotājs neatrodas pārākā pozīcijā, bet gan sadarbojas, lai rastu konstruktīvu risinājumu. Konfliktu risināšanā Liene balstās uz diviem principiem. Pirmkārt, viņa aicina skolēnus izteikties «es» personā, mudinot katru uzņemties atbildību par savu rīcību, nevis vainot citus. Otrkārt, viņa nespiež atvainoties uzreiz pēc strīda, dodot laiku emocijām norimt. Liene novērojusi, ka jaunieši par mentālo veselību un līdzīgiem jautājumiem interesējas krietni vairāk nekā iepriekšējās paaudzes šajā vecumā. Šīs zināšanas ļauj jauniešiem reflektēt par savu rīcību un izsecināt, vai viņi rīkojušies pareizi. Skolotāja galvenais uzdevums šādās situācijās ir sasniegt skolēnu tā, lai viņš izprastu savas rīcības sekas.

Ieradumu maiņai vajadzīgs laiks

Līdzīgu pozīciju Liene ieņem arī saistībā ar jaunieviesto mobilo tālruņu aizliegumu skolās – pārmetumu vietā viņa mudina pusaudžus pievērsties savstarpējai saziņai. «Ieradumi ir jāmaina, bet mēs nevaram gaidīt, ka tas mainīsies vienā dienā,» uzsver Liene. Pēc viņas domām, galvenais ir atrast līdzsvaru starp ikdienas pieredzi un tehnoloģijām. «Viņiem visa pasaule ir vaļā, ir ļoti daudz iespēju sevi pilnveidot, bet reizēm šķiet, ka jaunieši ir noguruši no informācijas daudzuma. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņi reizēm vairs negrib neko, jo nesaprot, uz kuru pusi iet. Mēs nevaram vainot jauniešus par to, ka viņi šobrīd dzīvo tādā pasaulē un tehnoloģijas ir attīstījušās tik strauji,» pārdomās dalās Liene.

Runājot par nākotnes iecerēm, Liene atzīst, ka dod priekšroku rīcībai, nevis pāragrām runām par nākotnes mērķiem. Tiesa, viņa pieļauj iespēju nākotnē tiekties pēc tālākas profesionālās izaugsmes. Skolas vidē viņu visvairāk saista nemainīgā dinamika un rutīnas trūkums, tomēr ilgtermiņā viņa neizslēdz nepieciešamību pēc jauniem izaicinājumiem.

#SIF_MAF2026