Demokrātiskā sabiedrībā spēja analizēt valsts norises, izvērtēt politiķu solījumus un pieņemt atbildīgus lēmumus nerodas brīdī, kad saņem pasi. Tā ir prasme, kas mērķtiecīgi jākopj jau skolas solā. Lai veicinātu jauniešu pilsonisko līdzdalību, Latvijā aizsākta vērienīga izglītojoša iniciatīva «Signālvēlēšanas» – simulācijvēlēšanas vidusskolēniem un profesionālo skolu 1.–4. kursa audzēkņiem. Šoruden šajā valstiskajā demokrātijas treniņā aktīvi iesaistās arī Talsu novada izglītības iestādes.
Šo iniciatīvu īsteno biedrības «Eiropas Kustība Latvijā» un «Latvijas Jaunatnes padome» sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā. Modelis balstās uz Ziemeļvalstu pieredzi: Somijā skolu vēlēšanās (kouluvaalit) 2023. gadā piedalījās vairāk nekā 90 tūkstoši skolēnu, bet Norvēģijā līdzīgas simulācijas (Skolevalgprosjektet) kopš 1989. gada aptver aptuveni 70 % vidusskolu. Praksē pierādīts, ka šāda agrīna pieredze būtiski paaugstina vēlētāju aktivitāti nākotnē. Pēc 2025. gada maija pilotprojekta, kurā 15 pašvaldībās tika izmēģināts pašvaldību vēlēšanu modelis, izglītības sistēma ieguva nozīmīgas mācības.
Secināts, ka izšķiroša loma ir tieši skolu un pieaugušo atbalstam, tādēļ šoruden no 14. līdz 28. septembrim «Signālvēlēšanas 2026» norisinās jau 214 Latvijas izglītības iestādēs, aptverot vairāk nekā 80 % no valsts balsstiesīgajām skolām. Talsu novadā pieteikušās piecas skolas, pulcējot kopā 489 balsotājus: Mērsraga vidusskola balsoja 16. septembrī, Talsu novada vidusskola un Talsu 2. vidusskola – 22. septembrī, Talsu Valsts ģimnāzija – 23. septembrī, bet Rojas vidusskola – 25. septembrī.
Autentisks process un uzticēšanās jauniešiem
Projekta vadītāja Liene Valdmane uzsver, ka skolu vēlēšanu norise atdarina reālu Saeimas vēlēšanu iecirkni: «Sākot ar vēlēšanu zīmēm un beidzot ar balsu skaitīšanu – process ir autentisks. Vēlēšanu zīmes ir identiskas īstajām, tikai ar «Signālvēlēšanu» logo. Izmantojam oficiālās vēlēšanu komisiju kastes, un skaitīšana ir analoga īstajām vēlēšanām. Tas bija gan IZM, gan CVK priekšnosacījums, tādēļ viņi ir mūsu izcili sadarbības partneri.» Reizē ar oficiālo procedūru būtisks nosacījums ir neitralitāte un uzticēšanās. Jautāta par to, kā nodrošināt, lai skola pirms balsošanas nevirzītu jauniešus par labu kādam politiskajam spēkam, L. Valdmane norāda, ka pamatā ir paļaušanās: «Mēs uzticamies. Tā ir vienīgā pieeja, lai mazinātu stigmu, ka jaunieši nespēj kritiski domāt vai nav atbildīgi. Process sākās jau martā – esam tikušies neskaitāmas reizes, snieguši zināšanas un vienojušies par pamatvērtībām.» Sagatavotajos materiālos jauniešiem tiek mācīts, kā izvērtēt partiju piedāvājumu un kandidātus. Galvenais mērķis ir palīdzēt saprast, ka politiskie spēki atšķiras, un iemācīt programmās saskatīt vērtības, kas sakrīt ar paša jaunieša pārliecību.
Princips «jaunietis jaunietim» un reālas debates
Iniciatīva neaprobežojas ar pasīvu mācīšanos. Vasaras trīs dienu mācībās tikās skolu koordinatori un politisko partiju jauniešu nodaļu pārstāvji. Tagad skolās norisinās reālas debates par jauniešu pašu izstrādātiem jautājumiem. Visas aktivitātes balstītas uz principu «jaunietis jaunietim» – stundas vada paši jaunieši, kuri vasarā apguvuši nepieciešamās zināšanas. Skolotāji ir tikai atbalsta personas. Tāpat arī debatētāji no politiskajām partijām ir jaunieši vecumā līdz 30 gadiem, un daļa no viņiem vēl mācās vidusskolā. Tas ļauj par svarīgām tēmām runāt vienaudžiem saprotamā valodā. Skolās novērots, ka debašu sākumā daudzi skolēni atzīst, ka nezina, par ko balsot, taču diskusiju gaitā viedoklis sāk veidoties.
Kā uzsver rīkotāji, pats svarīgākais ir nevis galīgais balsojuma iznākums, bet gan pats izziņas ceļš: «Rezultāts demokrātiskā sabiedrībā atspoguļo sabiedrības viedokli, bet mums svarīgs ir process, kurā jaunietis apzinās, kā kļūt par atbildīgu vēlētāju, nebaidās palasīt programmas un diskutēt par politiku.»
Katrai balsij ir nozīme nākotnē
«Signālvēlēšanu» balsojuma rezultāti tiks publicēti 3. oktobrī 20.01 – uzreiz pēc īsto Saeimas vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Rīkotāji cer, ka šī pieredze lauzīs mītu, ka politika jauniešus neinteresē. L. Valdmane uzsver galveno ieguvumu, ko jaunietim paņemt līdzi uz savām pirmajām īstajām vēlēšanām: «Tā ir pārliecība, ka katrai balsij ir nozīme, un izpratne par to, kā viens lēmums noved pie pārmaiņām. Viss ir politika, un jauniešiem tā ir jāveido pašiem – viņiem kļūstot aktīvākiem, pieaugs arī uzticēšanās politiskajiem procesiem.» Paredzēts, ka «Signālvēlēšanas» kā mācību procesa sastāvdaļa skolu ikdienā turpināsies arī nākotnē. Tās tiks rīkotas pirms katrām nākamajām vēlēšanām – tuvākās būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2029. gadā, savukārt starpvēlēšanu gados skolēni turpinās praktizēt demokrātiju ar simulācijām un izglītojošām nodarbībām.
Mācību stunda līdzatbildībai un apzinātai izvēlei
Gatavošanās «Signālvēlēšanām» Mērsraga vidusskolā noritēja vairākos mācību priekšmetos, jauniešiem kopā ar vēstures un sociālo zinātņu skolotāju analizējot partiju manifestus. Mērsraga vidusskola bija pirmā Talsu novadā, kas pieteicās šai iniciatīvai. Vēlēšanu norisi nodrošināja paši skolēni – 11. klases jaunieši reģistrēja vēlētājus un izsniedza biļetenus, kas tika noslēgti ar speciālām uzlīmēm. Balsu skaitīšana liecināja, ka jaunieši savu izvēli veikuši apzināti, atzīmējot konkrētus kandidātus sarakstos.
Vērtējot aizvadīto pasākumu, Mērsraga vidusskolas direktore Ilze Indruškeviča pauž gandarījumu par jauniešu atsaucību un organizatoru darbu: «Pasākums izdevās, un ļoti liels paldies «Signālvēlēšanu» komandai par ieceri un tās īstenošanu. Patiess prieks bija par mūsu jauniešiem, kuri veidoja šo vēlēšanu procesu. Kad sākām runāt par to, ka būs «Signālvēlēšanas», jaunieši izturējās samērā atturīgi, bet tad, kad pats process jau noritēja, šķiet, ka visi bija apmierināti.» Skolas direktore uzsver, ka vēlēšanu simulācija kalpojusi kā svarīga pieredze jauniešu valstiskās apziņas veidošanā: «Ļoti ceru, ka tie jaunieši, kam ir 18 gadi, šogad aizies uz vēlēšanām un savu izvēli izdarīs. Savukārt jaunākiem skolēniem tā bija laba mācību stunda tieši tāpēc, lai veicinātu viņu līdzatbildību un atbildības sajūtu. Runa nav tikai par biļetena iemešanu vēlēšanu kastē – balss jāatdod godprātīgi un apzināti.»
#SIF_MAF2026
