21 gadu jaunā Līga Brigmane vairākkārt pierādījusi sevi un savas prasmes futbola aprindās gan Latvijā, gan ārzemēs. Jauniete futbola karjeru sāka salīdzinoši vēlu — 13 gadu vecumā, taču, pateicoties savai neatlaidībai un patikai pret to, ko dara, viņa spēja gūt panākumus. Trenējoties Talsos, Līgai lielu daļu motivācijas deva kopīgie treniņi ar zēniem, tādējādi neļaujot sev iepalikt. Latvijas jaunatnes futbola izlasēs jauniete spēlē jau piecus gadus un, pirmajā reizē kvalificējoties izlasei, viņa spēlēja mazāk par gadu. Kā lielu gandarījumu Līga min iespēju vairākus gadus būt par Talsu novada sporta skolas (TNSS), kā arī Liepājas futbola skolas komandas kapteini, kurā spēlēja pēdējās sezonas.
— Kā sākās tava mīlestība pret futbolu?
— Varētu teikt, ka mamma bija tā, kas mani ievirzīja futbolā. Viņa man sarunāja pirmo treniņu Talsu novada sporta skolā pie trenera Aivara Eņģeļa. Mamma mani pavadīja arī uz manu pirmo treniņu.
Pirms sāku regulāri apmeklēt futbola treniņus, futbolu biju spēlējusi tikai ar brāli un kaimiņu puikām,
bet jau tad man šī komandas spēle bija ļoti iepatikusies.
— Cik gadu vecumā sāki mācīties spēlēt futbolu?
— Sāku spēlēt 13 gadu vecumā, treneris gan teica, ka tas ir salīdzinoši vēlu un, lai gūtu panākumus, būs jātrenējas regulāri un nopietni.
— Kuri spēlētāji bija tavi paraugi?
— Kad sāku trenēties, īsti nevienu futbola spēlētāju neuzskatīju kā paraugu, futbolā biju pārāk nesen, lai jau būtu sev atradusi kādu elku.
— Kas tevi ikdienā iedvesmo un motivē?
— Lielāko motivāciju man dod tas, ka spēju just pati savu izaugsmi. Tā liek strādāt vēl cītīgāk un trenēties nopietnāk. Lielu iedvesmu varēju rast arī no treniņu biedriem,
kad trenējos TNSS, man treniņi notika kopā ar zēniem, tāpēc motivācija bija vēl lielāka — neatpalikt no pārējiem.
— No kā tev ir nācies atteikties sporta dēļ?
— Sporta dēļ man nācies atteikties no daudziem pasākumiem, jo futbola sacensības bieži mēdz notikt nedēļas nogalēs. Mācoties skolā, bija jārēķinās, ka daudz jākavē mācības sacensību dēļ, kurās pārstāvēju Latvijas izlasi, un pēc tam pašai jāatgūst iekavētais.
— Kas tevi tomēr mudina celties, trenēties un neapstāties?
— Tie ir rezultāti, ko esmu sasniegusi līdz šim, kā arī vienkārši tas, ka man patīk tas, ko daru.
— Vai vienmēr no sporta veidiem esi nodarbojusies tikai ar futbolu?
— Pārsvarā, arī šobrīd, nodarbojos tikai ar futbolu, bet man ļoti patīk ziemās uzspēlēt hokeju uz mājas dīķa, vasarās labprāt spēlēju volejbolu. Kā arī vienreiz man gadījās nonākt Latvijas Jaunatnes olimpiādē Valmierā, kur spēlēju regbiju. Tā gan bija tāda interesanta pieredze, ko nevēlētos atkārtot.
— Kāds ir tavs augstākais karjeras punkts kā spēlētājai?
— Latvijas jaunatnes futbola izlasēs esmu spēlējusi piecus gadus. Pirmo reizi, kad piedalījos Baltijas kausā ar WU-15 izlasi, biju trenējusies mazāk kā gadu. Spēlējot izlasēs, esmu daudz ceļojusi, esmu bijusi Baltkrievijā, divreiz Austrijā, vairākkārt Lietuvā un Igaunijā. Manas mīļākās sacensības izlases sastāvā noteikti bija WU-19 Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīri. Tikai tad, kad spēlē pret tādu valstu izlasēm kā Anglija, Skotija, Krievija vai Vācija, var sajust īsto futbola garšu.
Jutos novērtēta, ka vairākus gadus biju TNSS komandas kapteine, kā arī, sākot spēlēt Liepājas futbola skolā, mani ievēlēja par kapteini. Komandas kapteinim ir papildu pienākumi — motivēt komandu gan laukumā, gan ārpus tā un jāspēj komunicēt ar visu komandu.
Tomēr mans lielākais sasniegums ir uzvara ASV vēstniecības organizētajā konkursā, kur bez maksas varēju doties uz «Julie Foudy Sports Leadership Academy» nometni. Nometne norisinājās ASV, Ņūdžersijas štatā, kur divas nedēļas trenējos un dzīvoju kopā ar meitenēm no visas pasaules (Jaungvinejas, Nepālas, Indijas, Horvātijas, ASV). Nometnē ieguvu neaizmirstamas atmiņas un jaunus draugus.
— Kādi ir tavi nākotnes mērķi?
— Es vēlētos spēlēt kādā ASV universitātes klubā, jo tur savstarpējas spēles notiek regulāri un augstā līmenī, tomēr saprotu, ka tā ir augsta latiņa.
