Ne visus 2025. gada līdzdalības budžeta projektus spēs īstenot
2025. gada izskaņā noslēdzās balsojums par 11 iedzīvotāju projektiem Talsu novadā, no kuriem sešus (par kuriem iedzīvotāji nobalsoja visvairāk) ar līdzdalības budžeta palīdzību būtu iespējams īstenot. Šobrīd pašvaldība konstatējusi dažādus šķēršļus līdzdalības budžeta projekta nolikumā, kas liedz realizēt trīs projektus.
«2025. gada apstiprinātie projekti vēl ir īstenošanā,» teic Talsu novada pašvaldības Projektu vadības nodaļas vadītāja Aiva Dimante. «Divus komisija ir jau noraidījusi, tos nav iespējams īstenot — viens ir Rojas pludmales apgaismojums, jo tas ir kāpu zonā, kur nepieciešami būvdarbi, līdz ar to arī ietekmes uz vidi novērtējums, kas ir ļoti dārgs un ilgs process. Arī projektu par Vandzenes bērnu laukumu nevarēsim īstenot, jo finansējums izrādījās divas reizes lielāks, nekā sākotnēji bija norādīts un pašvaldībai pēc spēkā esošajiem saistošajiem noteikumiem nav tiesību piešķirt papildu finansējumu. Visticamāk, ka līdzīga situācija būs arī ar Talsu bērnu laukumu. Mums tiešām ir ļoti žēl, bet likumiski pašvaldībai nav iespēju piešķirt papildu finansējumu šiem projektiem.»
«Viena projekta vietā varētu dot iespēju īstenoties citam projektam,» bilst Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA). 2025. gada projektu īstenošanas pieredze izgaismoja birokrātiskos šķēršļus, kas mums liek noraidīt projektu formālu iemeslu dēļ. Piemēram, Talsu pilsētas projekts, kur pilsētai summa bija ap 7000 eiro līdzdalības budžetam, bet iepirkuma rezultātā projekts par dažiem simtiem eiro pārsniedz pieejamo naudas summu. Nolikums norāda, ka šādā situācijā projekts ir noraidāms. Diemžēl mūsu politiskā vide mums liek rīkoties precīzi pēc burta, jo mūsu darbinieki saprot, ka nedrīkst novirzīties ne pa labi, ne pa kreisi pat par milimetru, citādi iznākums nebūs labs. Līdz ar to projekts tiek noraidīts, nevis mēs elastīgi, cilvēcīgi meklējam veidus, kā tam tomēr īstenoties — vai nu veicot projektā izmaiņas, vai meklējot kādus citus veidus iepirkumā, uzrunājot citus pretendentus. Vai arī tomēr izvērtēt un ļaut kādu procentu iet pāri pieļaujamai summai, bet noteikti būs kāds, kas teiks, ka arī tas nav godīgi. Rodas jautājums, kas ir godīgāk — projektu neīstenot nemaz vai varbūt pāris simtus eiro pielikt no citas kabatas un tomēr to īstenot, jo tā tomēr tāpat ir mūsu kopīgā teritorija un mūsu kopīgais budžets. Šobrīd procedūras ir gana stīvas, tāpēc izskatās, ka trīs projekti tomēr paliks neīstenoti, kas, manuprāt, nav pareizi.»
Nepieciešami grozījumi nolikumā
Pašvaldība secinājusi, ko nepieciešams mainīt, lai nākotnē nebūtu projektu, kuri jānoraida. «Arī 2026. gada projekti ir apstiprināti un darbosies pēc vecā nolikuma, jo to mēs nevarējām paspēt grozīt,» tā A. Bērziņš. «Bet es sagaidu, ka tie darbinieki, vadītāji, kuri bija iesaistīti šī procesa organizēšanā, projektu vērtēšanā un īstenošanā un kuri vistiešāk saskārās ar birokrātiskiem nosacījumiem, piedāvās arī grozījumus nolikumā, lai mēs turpmāk varam būt mazliet elastīgāki. Man ir skaidrs, ka ir atsevišķas lietas, kas nolikumā jāgroza, bet, kā tieši — to es tomēr sagaidu no atbildīgajiem jomas speciālistiem.
«Šie daudzie mazie projekti paņem ļoti lielu resursu no attīstības departamenta puses,» pauž A. Dimante. «Domājam, kā to labot, iespējams, piesaistot pārvaldes, lai attīstības departaments varētu vairāk pievērsties un strādāt ar lielajiem investīciju projektiem. Domājam dažādus variantus, bet pašlaik vēl ir spēkā iepriekšējais nolikums. Mums, komisijai, arī gribas, lai iedzīvotājiem pašiem būtu gandarījums par ieguldīto darbu, bet dažreiz mūsu finanses un noteikumi to neļauj izdarīt līdz galam. Diemžēl tāda ir situācija.»
Iedzīvotāju interese aug
Lai arī pērnā gada projekti vēl nav īstenoti, šogad bija jūtama lielāka iedzīvotāju aktivitāte. «Iedzīvotāji vairāk nāca konsultēties, vaicāt, ko un kā labāk darīt,» stāsta A. Dimante. «Arī projekti jau bija daudz kvalitatīvāki, bija skices, padomāts, ko viņi vēlas redzēt savā dzīves vietā. Komisijai ir vieglāk vērtēt projektus, ja tie ir vizuāli baudāmi. Mēs mācāmies visi kopā — gan komisija, kas vērtē, gan iedzīvotāji. Jāpiebilst, ka arī balsojums norisinājās ļoti aktīvi. Projektu vadības nodaļas darbinieki ir atvērti konsultācijām, un man ir liels prieks par iedzīvotājiem, kas tiešām iesniedz kvalitatīvus projektus. Galvenais ir nenobīties un darīt.»
«Tiem, kuru projekti balsojumā netika izvēlēti, pilnīgi noteikti degunus nokārt nevajag — kaut vai tāpēc vien, ka ir labi jebkuru ideju reizēm palaist kosmosā, jo tu nekad nevari zināt, kurš un kā to, iespējams, īstenos,» teic A. Bērziņš. «Brīnišķīgs piemērs ir Laucienes iedzīvotāju padome, kad Laucienes un Mērsraga apvienībā balsojumā uzvarēja Dursupes projekts, bet Laucienes projekts palika otrajā vietā. Bet Laucienes pagasta iedzīvotāju padomē cilvēki mobilizējās, saprata, kas nepieciešams, un šo projektu īstenos paši. Manuprāt, tas ir tikai brīnišķīgi, ka cilvēki skaļi pasaka savu ideju, pulcē ap sevi līdzīgi domājošus, kuriem tas patīk, un, ja vēl to izdara pats, tad projektam ir divas reizes lielāka vērtība, ja pašu rokām darīts un lolots.»
Tāpat ir iespēja, ka šī ideja var piesaistīt konkrētās pārvaldes uzmanību. «Pašvaldība var izmantot savus pagastu, pilsētu atsavināšanās līdzekļus, ja pārvalde vēlas projektu īstenot, saprotot, ka teritorijā tas ir svarīgi un neizmaksā daudz,» skaidro A. Bērziņš. «Tādus variantus nevar izslēgt, bet nevar teikt arī, ka tas tā vienmēr notiks, jo tā ir viena no iespējām. Tāpat ir iespēja startēt nākamajās reizēs ar šo projektu. Man gribas iedrošināt tos iedzīvotājus, kuri ir satraukušies, ka dzīvo mazā ciemā, kur tāpat nav iespēju, jo priekšā būs lielākas teritorijas. Tā ne vienmēr ir. Ir daudz gadījumu, kad mazākas vietas balsojumā ir aktīvākas par lielākām. Tas nav stāsts par iedzīvotāju skaitu, bet gan par projektu vērtību un to, kā iedzīvotāji paši iedegas par savu vietu un spēj mobilizēt apkārtējos balsot par viņiem svarīgu projektu.»
#SIF_MAF2026
