Akcija «Zirņu Bingo» aizvadīta arī Dundagas pusē
Latvijas laukos jau otro gadu norisinās neparasta un sirsnīga akcija «Zirņu Bingo». Tās mērķis ir pavisam vienkāršs, bet reizē globāli nozīmīgs — aicināt iedzīvotājus pašiem doties uz lauka, lasīt zirņus un vienlaikus izprast, kā top mūsu pārtika un kāpēc ilgtspējīga lauksaimniecība ir nākotnes atslēga. Viens no šī gada akcijas pieturpunktiem bija Dundagas pagasta saimniecība SIA «GAVSENE», kas atvēra savas ģimenes zirņu lauku ikvienam interesentam.
Akcija «Zirņu Bingo» savu ceļu uzsāka pērn biedrības «Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi» paspārnē. Ja pirmajā gadā tajā piedalījās vien dažas saimniecības, tad šogad to skaits jau sasniedz vairāk nekā desmit. SIA «GAVSENE» šogad bija vienīgā pārstāve Ziemeļkurzemes reģionā, kļūstot par galamērķi daudziem pašlasītājiem no tuvākas un tālākas apkārtnes. Kā stāsta Ansis Zadiņš, saimniecību piedalīties akcijā uzrunāja biedrība.
Trešā paaudze uz lauka
Saimniekošana SIA «GAVSENE» ir paaudžu mantojums un dzīvesveids. Ansis ar lepnumu sevi piesaka kā agronomu trešajā paaudzē. Viņa dzimtas saknes lauksaimniecībā ir ciešas — vecāmāte Elma Zadiņa savulaik absolvējusi Saulaines lauksaimniecības tehnikumu, bet tēvs Aigars Zadiņš ir diplomēts agronoms un saimniecības īpašnieks. Arī pats Ansis ieguvis maģistra grādu Latvijas Lauksaimniecības universitātē un šobrīd vada agronomijas darbus saimniecībā. Turklāt sociālo mediju vietnēs publicētajās akcijas bildēs jau manāma arī ceturtā paaudze. Anša un viņa sievas Annas meitiņa Nora, kura redzama sēžam grozā zirņu lauka vidū, simbolizē saimniecības nākotni un nepārtrauktību. Visas paaudzes joprojām ir cieši saistītas ar Dundagas pagastu, apsaimniekojot aptuveni 500 hektārus aramzemes. SIA «GAVSENE» nodarbojas ar laukkopību, audzējot graudaugus — ziemas kviešus, rudzus un auzas —, kā arī ziemas un vasaras rapsi. Tomēr pēdējos gados arvien lielāku lomu spēlē tauriņzieži — zirņi un lauku pupas —, kas šobrīd aizņem aptuveni 90 hektāru, no kuriem 50 hektāri ir tieši zirņi.
Lēmums audzēt pākšaugus nav tikai modes kliedziens, bet gan ekonomiski un ekoloģiski pamatota stratēģija. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kad mēslošanas līdzekļu cenas ir nepastāvīgas, tauriņziežu spēja pašiem saražot slāpekļa mēslojumu ir neatsverama. Ansis skaidro: «Tauriņzieži ar gumiņbaktēriju simbiozi piesaista atmosfēras slāpekli, kas nozīmē, ka šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad mēslojums ir ļoti dārgs, to nav nepieciešams iegādāties. Papildu tam, zirņi uzlabo augsnes struktūru un auglību.» Zirņu audzēšana palīdz Latvijas lauksaimniekiem virzīties uz vēl ilgtspējīgāku ražošanas praksi, tāpēc pēdējos gados redzams straujš zirņu platības pieaugums. Tauriņzieži ir izcils priekšaugs graudaugiem. Ievērojot augu maiņu laukos, tiek uzlabota augsnes struktūra un samazināts slimību fons, kas ļauj nākamajās sezonās lietot mazāk augu aizsardzības līdzekļu.
SIA «GAVSENE» laukos aug dažādi zirņi. Pašpatēriņam un radiniekiem tiek audzēta vietējā Latvijas šķirne ‘Retrija’ jeb lielie brūnie zirņi, kas ir tradicionāls produkts Ziemassvētku galdam. To audzēšana gan ir sarežģītāka, jo tiem nepieciešami balstaugi, pretējā gadījumā tos ir grūti novākt ar kombainu. Tomēr lielākās platības aizņem dzeltenie sējas zirņi, kam ir pavisam cits mērogs un nākotnes perspektīva. Šī gada raža ceļos uz Jelgavu, kur top jauna, vērienīga zirņu proteīna izolāta ražotne.
«Tas ir kopdarbs ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību «LATRAPS», kur mēs esam biedri. Šogad plānots uzsākt ražošanas darbus jaunajā ražotnē.»
Sabiedrības atsaucība
«Zirņu Bingo» kulminācija SIA «GAVSENE» laukā piedzīvota aizvadītajā nedēļas nogalē, it īpaši 12. jūlijā. Tā kā akcijas sākumā laikapstākļi bija lietaini, iestājoties sausam un siltam laikam, cilvēku interese bija milzīga. Kā novēroja saimnieks, svētdien lauka malā vienlaicīgi atradās pat 10 līdz 14 automašīnu.
Saimniecība bija izvēlējusies viegli pieejamu lauku pie Dundagas lidlauka, un kopumā apmeklētāji uzvedušies akurāti. Lai gan gadījās pa kādam lasītājam, kurš pārlieku aizrāvās ar apjomiem, vairums cilvēku ievēroja noteikumus un baudīja procesu kā jauku izbraukumu ar ģimeni. Ansis uzsver, ka lielākais gandarījums nav materiāls, jo saimnieki par dalību šajā akcijā nesaņem nekādu finansējumu: «Tas ir brīvprātības princips. Galvenais ir labās un pozitīvās atsauksmes un pateicība.
Tāpat daudzi cilvēki sociālajos medijos publicēja savas fotogrāfijas, selfijus, kas uzņemti mūsu zirņu laukā, un tā mums ir vislielākā uzvara, jo tas sabiedrībai nes līdzi skaidrojumu par augkopību.»
Vakar saimniecība Dundagā savu dalību akcijā noslēdza, bet Ansis plāno piedalīties arī nākamgad, ja vien zirņu lauku lokācija augu maiņas plānā būs tam piemērota. Saimnieks arī cer, ka Kurzemē nākotnē pievienosies vēl vairāk saimniecību, lai atslogotu Dundagas virzienu un sniegtu iespēju pašlasītājiem arī citos novados.
SIA «GAVSENE» aktīvi iesaistās arī citās izglītojošās aktivitātēs, piemēram, projektā «LATRAPS mācās», kur pie laukiem izvietoti kvadrātkodi. Noskenējot tos, citi zemnieki var uzzināt visu par konkrētā lauka audzēšanas tehnoloģiju un veiktajiem agrotehniskajiem darbiem. «Ir vēl vairākas saimniecības Latvijā, kur ir šis QR kods. Šādā veidā zemnieki viens no otra var mācīties audzēšanas tehnoloģiju, apstrādes laikus, izsējas normu, šķirni, sazināties ar saimnieku, aprunāties un dalīties pieredzē.» Dundagas saimniecības piemērs rāda, ka atvērtība un stāstīšana par savu darbu ir labākais veids, kā veidot izprotošu un ilgtspējīgu sabiedrību.
