Līdz ar septembri daudzām ģimenēm mainās ikdienas ritms – bērni atgriežas skolā, atsākas pulciņi un treniņi. Tas nozīmē arī pārmaiņas ģimenes četrkājainajiem locekļiem – suns biežāk un ilgāk paliek mājās viens, bet kopā pavadītais laiks kļūst īsāks. “The Woof Academy” suņu skolas dibinātāja un suņu uzvedības speciāliste Andra Pašujeva skaidro, kā laikus sagatavot suni jaunajam dienas režīmam.
“Suņi ir paredzamības un rituālu dzīvnieki. Labā ziņa ir tā, ka viņi ātri mācās un pielāgojas pārmaiņām, ja tās tiek ieviestas pakāpeniski un pārdomāti. Sākoties rudenim, mainās gan suņa dienas ritms, gan laiks, ko ģimene var veltīt mīlulim. Jūtīgāki suņi šīs pārmaiņas var uztvert izteiktāk, savukārt patstāvīgāki pieauguši suņi – vieglāk. Tomēr straujas ikdienas pārmaiņas var negatīvi ietekmēt viņu emocionālo pašsajūtu un uzvedību,” skaidro kinoloģe Andra Pašujeva.
Pārmaiņām suni jāsagatavo laikus
Viena no biežākajām kļūdām ir suni pēkšņi atstāt vienu uz pilnu darba dienu, ja vasarā viņš lielāko dienas daļu pavadījis kopā ar ģimeni. Kinoloģe iesaka jaunajam režīmam sākt gatavoties aptuveni 2–4 nedēļas iepriekš, pakāpeniski mainot pastaigu, ēšanas, atpūtas un kopā pavadīšanas laikus.
Piemēram, ja rudenī rīta pastaiga būs nepieciešama 7.00, bet vasarā tā notiek 9.00, pastaigas laiku var pakāpeniski nobīdīt agrāk. Līdzīgi jāpielāgo arī laiks, ko suns pavada viens – sākot ar īsāku prombūtni un to pakāpeniski pagarinot.
“Ja vasarā suns visu laiku bijis kopā ar cilvēkiem, nevajadzētu sagaidīt, ka pirmajā septembra dienā viņš bez problēmām pavadīs viens sešas vai astoņas stundas. Svarīgi ir ļaut sunim soli pa solim pierast pie jaunās situācijas,” norāda Andra Pašujeva.
Paredzama rutīna palīdz sunim justies droši
Suņa ikdienā būtiski saglabāt pēc iespējas paredzamu ritmu – pastaigas, ēšanu, atpūtu un kopīgo laiku vēlams organizēt aptuveni vienā un tajā pašā dienas posmā. Arī pirms došanās prom no mājām ieteicama kvalitatīva pastaiga, kurā suns var nokārtoties, izostīties, izpētīt apkārtni un fiziski izkustēties.
Svarīgi suni nogurdināt, nevis pārstimulēt – intensīva bumbas mētāšana vai dauzīšanās ar citiem suņiem ne vienmēr palīdz sunim pēc tam mierīgi atpūsties. Pastaigā jābūt iespējai bez steigas izpētīt apkārtni un atgriezties mājās mierīgā stāvoklī. Pirms aiziešanas var ieviest arī īpašu rituālu, piemēram, vienu un to pašu frāzi un gardumu, ko suns saņem tikai saimnieka prombūtnes laikā. Tas palīdz radīt paredzamību un pozitīvas asociācijas ar aiziešanu.
Kā saprast, ka sunim jaunais režīms rada stresu?
Sākotnēji pastiprināts satraukums var izpausties kā mēģinājumi sekot saimniekam, stāvēšana pie durvīm, vokalizācija vai nemiers pirms cilvēka aiziešanas. Lai saprastu, kas notiek pēc saimnieka aiziešanas, kinoloģe iesaka izmantot novērošanas kameru. Ja suns pēc dažām minūtēm spēj nomierināties, apgulties un aizmigt, parasti tas neliecina par nopietnu problēmu.
Savukārt ilgstoša riešana, kaukšana vai smilkstēšana, staigāšana pa māju, elsošana, trīce, atteikšanās no ēdiena, nokārtošanās mājās vai destruktīva uzvedība var liecināt, ka sunim nepieciešams papildu atbalsts.
“Šādas pazīmes nevajadzētu uztvert kā vienkāršus “niķus” – suns ar savu uzvedību var mēģināt tikt galā ar pastiprinātu stresu ikdienā. Ja suns sāk izteikti satraukties, paliekot viens, nevajadzētu gaidīt, kamēr problēma nostiprinās. Jo agrāk sākam strādāt ar suņa emocijām un uzvedību, jo vieglāk viņam palīdzēt,” uzsver suņu uzvedības speciāliste.
