Cistīts: kā atpazīt, ārstēt un novērst urīnceļu infekciju

Vienalga, vai cistītu nākas piedzīvot pirmo reizi mūžā, vai arī tas vajā atkārtoti, traucējoši, ikdienas dzīves ritmu kavējoši simptomi vienmēr rada grūti paciešamu diskomfortu. Ginekoloģe “Veselības centru apvienībā” Olga Plisko un sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Gunita Petrovica sniedz padomus, kā nesaslimt un ko darīt, lai atgūtu veselību, ja tas tomēr ir noticis.

Nenoliedzami liela nozīme cistīta, gluži kā citu infekcijas slimību, profilaksē ir imūnsistēmas normāla funkcionēšana. Noteikti ir vērts kontrolēt D vitamīna līmeni organismā un, protams, izmantot svaigu vietējo dārzeņu, ogu, augļu C vitamīna piedāvājumu. Ja kāda iemesla dēļ imūnsistēmai nepieciešams lielāks atbalsts, var ņemt talkā uztura bagātinātāju, piemēram, ar selēnu. Taču vispirms nopietni jāpārskata ēdienkarte, ņemot vērā, ka infekcijām labvēlīga ir skāba vide, ko organismā veido, piemēram, saldumi, kafija, balto miltu izstrādājumi.

Vēl viens universāls profilakses ieteikums ir rūpes par urīnizvadsistēmu un intīmo veselību. No urīna vajadzētu atbrīvoties uzreiz, tiklīdz ir radusies šāda vajadzība. Regulārām rūpēm par intīmo higiēnu pietiek tikai ar tīru ūdeni, skalojoties no priekšas uz aizmuguri. Jāņem vērā, ka organismā viss ir cieši saistīts, un infekcijas attīstību var veicināt arī stress un hormonālās svārstības.

Tas tomēr ir cistīts!

Ja profilaksei pievērsta nepietiekama uzmanība vai nelabvēlīgu apstākļu rezultātā šī bakteriālā urīnceļu infekcija tomēr ir piemeklējusi, visticamāk nāksies piedzīvot virkni nepatīkamu simptomu: dedzinošu sajūtu, nepārejošu vēlmi urinēt, sāpes urinējot, spiediena sajūtu vēdera lejasdaļā.

Ginekoloģe Olga Plisko uzsver: “Lai arī cistīts mēdz izpausties gan ar spēcīgiem, gan vieglākiem simptomiem, tie jebkurā gadījuma būs traucējoši un pasliktinās dzīves kvalitāti.”

Kad cistītu izraisošās baktērijas caur urīnizvadkanālu nonāk urīnizvadsistēmā, tās pielīp urīnpūšļa sieniņai un sāk vairoties, radot arī vēl nopietnāku iekaisumu riskus, tādēļ ārste brīdina: “Ir svarīgi laikus uzsākt terapiju, lai infekcijai nedotu iespēju izplatīties.”

Pirmā doma akūta cistīta situācijā visticamāk ir ķerties pie dzērveņu preparātiem. Farmaceite Gunita Petrovica uzsver: “Šādi līdzekļi var būt iedarbīgi slimības sākuma posmā, jo dzērveņu ekstraktā esošās vielas kavē baktēriju pielipšanu urīnceļiem un urīnpūšļa gļotādai. Tiesa, līdzteku jālieto daudz ūdens. Urīnizvadsistemas veselībai labvēlīgi būs arī ārstniecības augi, piemēram, ceļteku lapas, milteņu lapas, kosas, panātre, bērzu lapas, brūklenes lapas. Var lietot, piemēram, vārpatas sakneņus, lupstāju un pētersīļu saknes, maura sūrenes lakstus saturošu līdzekļus. Aptiekā ir pieejama arī fitolizīna pasta, ko saskaņā ar instrukciju lieto izšķīdinātu ūdenī, palīdzīgi ir speciāli preparāti, kas ievietojami makstī. Tomēr, ja pāris dienu laikā nav jūtams nekāds uzlabojums, jādodas pie ārsta.”

Pret baktērijām ar antibiotikām

Ginekoloģe Olga Plisko uzsver: “Urīnceļu iekaisumu nedrīkst uztvert vieglprātīgi – bakterialā infekcija var izplatīties un izraisīt nieru, nieru bļodiņu iekaisumu. Uzsākot antibakteriālu terapiju, parasti uzlabojums ir teju tūlītējs. Ir gadījumi, kad svarīgi precizēt, kāda tieši baktērija izraisījusi iekaisumu, piemēram, ja cistīts bieži atkārtojas vai ja izrakstītās antibiotikas nepalīdz. Tad var veikt laboratorisko izmeklējumu – urīna uzsējumu.”

Ginekoloģe arī vērš uzmanību uz to, ka, atrodot baktērijas grūtnieces urīna analīzē, viņai ir nepieciešama atbilstoša terapija pat, ja nav cistīta simptomu, tā kā infekcija var gan kaitēt auglim, gan izraisīt priekšlaicīgas dzemdības.

Daudzpusīga pieeja – labāks rezultāts

Gluži kā ikvienas slimības, arī urīnceļu infekcijas ārstēšana neietver vienīgi medikamentozu terapiju. Olga Plisko skaidro, ka liela nozīme ir šķidruma lietošanai – aptuveni divi litri silta šķidruma dienā palīdzēs izvadīt no organisma kaitīgās baktērijas. Tai pašā laikā ir jāsamazina saldinātu dzērienu, kafijas lietošana, jāizvairās no asu ēdienu lietošanas, noteikti jāizslēdz alkohols. Ārstēšanās laikā jāatturas no dzimumdzīves un īpaši rūpīgi jāievēro personīgā higiēna (tīrs ūdens, tīra veļa!), kā arī jāizvairās gan no peldēm dabiskās ūdenstilpēs, gan karsēšanās pirtī.

Kad slimība ir izārstēta, jācenšas sekot līdzi veselībai un ieviest savā ikdienā darbības, kas var palīdzēt mazināt risku atkal saslimt, piemēram, bieži jāmazgā rokas (tas jādara arī pirms un pēc higiēniskās paketes nomaiņas), jāizvēlas kokvilnas, nevis sintētiskā apakšveļa, kas var kairināt ādu, intīmajai higiēnai labāk lietot tīru ūdeni, nevis aromātiskus līdzekļus, intīmā zona jāmazgā katru dienu un, protams, jāiztukšo urīnpūslis, tiklīdz rodas vajadzība, jo ilgstoši pilnā urīnpūslī ir lielākas iespējas vairoties baktērijām.