Ekonomists Pēteris Strautiņš: Latvijas reģionu ekonomikas karte mainās

Analizējot datus par iedzīvotāju ienākumiem, eksporta plūsmām un nozaru dinamiku, «Luminor» bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš jaunākajā Latvijas reģionu attīstības pētījumā iezīmē skaidras aprises tam, kā dažādās Latvijas vietās pelna naudu un kāpēc dažos novados dzīve rit straujāk nekā citos.

Latvijas reģionālā attīstība 2025. gadā nebija vienmērīga. Tas bijis sarežģīts, krāsains un brīžiem negaidīts process. «Latvijas reģionu ekonomikas sacensība kļūst arvien interesantāka, jo aiz kopējā izaugsmes rādītāja slēpjas ļoti atšķirīgi stāsti. Pērn straujāk augošā eksporta ekonomika bija Rīgas reģionā, kur IT un komercpakalpojumu nozares turpināja strauji palielināt strādājošo ienākumus, lai arī intelektuālo pakalpojumu eksportā aizvadītie divi gadi nav bijis veiksmīgākais periods. Zemgales un Vidzemes attīstības temps bija ļoti līdzīgs. Lēnāks eksporta ienākumu pieauguma temps pērn bija Kurzemē un Latgalē. Aizvadītais gads ļāva gūt skaidrāku priekšstatu par to, kā Latvijas uzņēmumi gūst labumu no karstākajām pasaules tehnoloģiju attīstības tendencēm. Viena no straujāk augošajām ražošanas nozarēm ir elektrotehniskā rūpniecība, kurā lielākā produktu grupa ir ražošanas un ēku pārvaldīšanas automatizācijas sistēmas – produkti, kuri ir nepieciešami pasaules lielākajā investīciju vilnī jeb datu centros,» skaidro P. Strautiņš.

Pārsteiguma līderi un stabilitātes vaļi
Analizējot 2025. gada datus, par straujāk augošo pašvaldību negaidīti kļuva Valkas novads. Lai gan tā ekonomika ir salīdzinoši neliela un daudzi iedzīvotāji ienākumus gūst kaimiņos Igaunijā vai citviet Latvijā, tieši vietējo uzņēmumu sekmes, īpaši ķīmijas rūpniecībā, noteica šo izrāvienu. Tikmēr Mārupes novads turpina dominēt ar augstu ekonomiskās aktivitātes līmeni un ražošanas diversifikāciju. Mārupe ir kļuvusi par mājvietu gandrīz visām ražošanas nozarēm, kas atrodamas Latvijā. Arī Līvānu novads jau vairākus gadus saglabā savas pozīcijas kā viens no dinamiskākajiem centriem, pateicoties saviem superzvaigžņu uzņēmumiem augsto tehnoloģiju jomā.
Latvijas galvaspilsēta joprojām ir valsts ekonomikas smaguma centrs, veidojot vairāk nekā pusi no kopējā apjoma. Pēc īslaicīga vājuma brīža 2024. gadā, pērn Rīga atguva līdera pozīcijas dinamikā, pateicoties intelektuālo pakalpojumu – IT un biznesa servisu – eksportam. Šī nozare ir pārliecinoši izvirzījusies vadībā starp visiem Latvijas eksporta ienākumu ģenerētājiem.

Reģionu specializācija: meži, metāls un pārtika
Latvijas karte pamazām iezīmē divas izteiktas specializācijas zonas, ko varētu dēvēt par pusmēnešiem. Austrumu pusē: Vidzemes austrumos un daļā Sēlijas izveidojies spēcīgs mežsaimniecības un kokapstrādes centrs. Šeit koksne tiek ne vien zāģēta, bet arī pārstrādāta produktos ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, mēbeļu detaļās. Smiltenes novads šajā ziņā ir izcils piemērs, kur ražošanas koncentrācija ir tik liela, ka tas spēj konkurēt ar ievērojami lielākām pilsētām.
Otrs «pusmēness» stiepjas cauri Kurzemes austrumiem un Zemgales rietumiem. Te dominē dažādas ražošanas bāzes – no Dobeles spēcīgās lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes līdz Saldus un Tukuma rūpniecībai. Zemgalē īpaši izceļas Jelgavas un Bauskas novads, kur pagājušais gads bijis veiksmīgs pārtikas ražotājiem, metālapstrādei un mašīnbūvei.
Tomēr ne visur aina ir tik dinamiska. Austrumu pierobežā arvien spilgtāk iezīmējas atkarība no sabiedriskā sektora finansējuma. Latgalē sabiedriskajā sektorā strādājošo īpatsvars strauji tuvojas 50 % no visiem nodarbinātajiem. Īpaši medicīnas un sociālās aprūpes naudas plūsma kļūst par kritisku ienākumu avotu šajās teritorijās.
Vēl viens būtisks faktors ir iedzīvotāju koncentrēšanās ap pilsētām. Tas notiek ne tikai Rīgas mērogā, bet arī lokāli, piemēram, Valmieras apkārtnē, kur notiek tā sauktā «pilsētu izplešanās». Tajā pašā laikā attālos pagastos iedzīvotāju skaita kritums turpinās, radot spiedienu uz pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Nākotnes tehnoloģijas
Raugoties nākotnē, ekonomikas struktūru varētu ietekmēt gan mākslīgais intelekts, gan robotizācija. Lai gan programmēšanas nozare piedzīvojusi «SAAS apokalipsi» (to izraisījusi mākslīgā intelekta aģentu attīstība, kas spēj aizstāt cilvēku darbu, sagraujot ierasto biznesa modeli un izraisot milzīgu programmatūras uzņēmumu vērtības kritumu biržās) un izaugsmes bremzēšanos, jaunas iespējas parādās datu centru vadības ierīču ražošanā, kur jau tagad veiksmīgi startē rūpnīcas Liepājā un Līvānos. Robotizācija, īpaši humanoīdie roboti, varētu radīt jaunus izaicinājumus un iespējas ražošanas nozarēm, kuras līdz šim balstījās uz cilvēku darbaspēku.
Savukārt pašvaldību sistēmas reformas noslēgušās pie zīmīga skaitļa – 42. Pēc Varakļānu pievienošanās Madonas novadam Latvija ir sasniegusi skaitli, kas literatūrā pazīstams kā kulta atbilde uz «Visumu un visu pārējo». «Varbūt atļauties kādu drusku maģijas un cerēt, ka skaitlis 42 būs tā augstākā, galīgā atbilde, kā mums Latvijā dzīvot pēc iespējas vienmērīgi, sabalansēti un laimīgi,» ar ironijas devu, tiešsaistē prezentējot jaunāko pētījumu, rezumēja ekonomists.
Latvijas reģionu attīstība ir lielā mērā atkarīga no spējas pielāgoties. Tur, kur tranzīts samazinās (Kurzemē), vietu pamazām ieņem metālapstrāde un mašīnbūve. Tur, kur koksne ir vienīgais resurss, top augsta līmeņa tehnoloģijas. Kontrasti starp Mārupes bagātību un Latgales klusajiem ciemiem paliek, taču redzams, ka attīstības asni ir atrodami visā valsts teritorijā – ja vien ir uzņēmība un prasme izmantot vietējos resursus.

#SIF_MAF2026