Ilgtspējīga lauksaimniecība – veiksmīgas attīstības stūrakmens
Kas ir ilgtspējīga lauksaimniecība? Šis jautājums noteikti daudziem ir kļuvis aktuāls jau šobrīd. Vienkārši runājot, tā ir ekonomiski dzīvotspējīga saimniecība, kas pielāgojas klimata pārmaiņām. Darbojoties pārdomāti un ilgtspējīgi, mēs saglabāsim spēju ražot un nodrošināt pārtiku arī dažādu faktoru izraisītu krīžu apstākļos.
Jārīkojas jau tagad
Klimata pārmaiņas jau patlaban būtiski ietekmē lauksaimniecību, un pēdējo trīs gadu pieredze Latvijā to ir īpaši spilgti apliecinājusi – laikapstākļi mūsu lauksaimniekiem radījuši nopietnus zaudējumus. Tādēļ izriet loģisks secinājums, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām jāveic straujāk. Lauksaimniecībai jāspēj labāk pārvaldīt nepastāvīgu laikapstākļu radītus ražošanas riskus.
Otrs būtisks jautājums ir Eiropas Savienības (ES) finansējuma nosacījumi pēc 2028. gada, jo tuvojas jauns atbalsta periods. Pašlaik valdība un uzņēmēji strādā, lai sagatavotos gaidāmajām pārmaiņām. Esošā situācija dod iespēju savlaicīgi domāt par investīciju prioritātēm, tādēļ tā ir jāizmanto.
Tāpat ES jau ir pieņēmusi un ieviesusi virkni direktīvu un prasību, kas saistītas ar ilgtspēju. Šī tēma būs Eiropas dienaskārtībā arī turpmāk, un izvirzītie uzdevumi paliks spēkā. ES un Latvijas regulējums saglabā klimata un emisiju samazināšanas jeb ilgtspējas mērķus, kuri neizbēgami turpinās ietekmēt lauksaimniecības kā nozares attīstību. Tāpēc Latvijas lauksaimniekiem ir svarīgi jau šodien gatavoties pārmaiņām un izmantot pieejamos risinājumus, lai nākotnē būtu konkurētspējīgi un noturīgi.
Rekomendācijas iezīmē ceļa karti
Ņemot vērā, ka atslēga ceļā uz daudzu problēmu risinājumu ir ilgtspējīga lauksaimniecība, biedrības “Latvijas ilgtspējas klasteris” ietvaros esam izstrādājuši galvenās vadlīnijas, kas varētu palīdzēt lauksaimniecības uzņēmumiem ceļā uz šāda ražošanas modeļa ieviešanu. Šīs rekomendācijas iesaka katram uzņēmējam izvēlēties savai saimniecībai atbilstošās ilgtspējīgas lauksaimniecības tehnoloģijas, lai nodrošinātu konkurētspēju, stabilu ražošanu, pārtikas drošību un palīdzētu saglabāt ražošanas resursus.
Vadlīnijas ietver sešus galvenos ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstības virzienus – atjaunojamos energoresursus, oglekļa lauksaimniecību, finanšu ilgtspēju, augsnes saglabāšanu, ūdens resursu efektīvu izmantošanu un ES fondu atbalstu. Šie virzieni tika izvēlēti, diskutējot ar nozares praktiķiem, ekspertiem un pētniekiem.
Atjaunojamo energoresursu izmantošana lauksaimniecībā nodrošina enerģētisko neatkarību un izmaksu noturību, kā arī ļauj samazināt atkarību no fosilajām enerģijām un izejvielām, vienlaikus efektīvāk patērējot saimniecībā pieejamos resursus. Saules un vēja enerģijas, biogāzes, biomasas izmantošana, kā arī organisko materiālu atgriešana augsnē var mazināt saimniecības ietekmi uz vidi un veicināt resursu apriti, energoefektivitāti un ilgtermiņa saimniekošanu.
Otrs būtisks elements ir pāreja uz oglekļa lauksaimniecību. Tās ietvaros tiek izvēlētas tādas saimniekošanas metodes, kas palielina oglekļa piesaisti augsnē. Kā piemērus var minēt starpkultūru audzēšanu, samazinātu augsnes aršanu, daudzveidīgu augu segu, organisko vielu atgriešanu augsnē un ilggadīgo zālāju saglabāšanu. Oglekļa lauksaimniecība palīdz palielināt augsnes organisko vielu saturu un auglību, uzlabot tās struktūru un spēju aizturēt ūdeni. Reizē sarūk erozijas risks, bet ilgtermiņā var samazināties nepieciešamība pēc minerālmēsliem un citiem resursiem. Tādējādi oglekļa lauksaimniecība vienlaikus var palīdzēt saudzēt augsni, uzlabot saimniecību noturību un mazināt ietekmi uz klimatu.
Nozīmīgs virziens ir arī finanšu ilgtspēja. Tas nozīmē, ka lauksaimniecības uzņēmumiem ir vēl labāk jāplāno sava finanšu vadība. Protams, daudziem pēdējie gadi klimata pārmaiņu radīto nepastāvīgo laikapstākļu dēļ bijuši grūti, taču finanšu pratības uzlabošana noteikti mazinātu riskus nākotnē.
Ceturtā ieteikumu grupa attiecas uz augsnes saglabāšanu, lai palīdzētu nodrošināt tās auglību, optimālu organisko vielu sastāvu un augsnes veselību. Šis jautājums, tāpat kā nākamais, kas attiecas uz ūdens resursu izmantošanu, tuvākajos gados būs arī viena no ES prioritātēm lauksaimniecības jomā. Tāpēc mēs savās rekomendācijās aicinām pievērst lielāku uzmanību augsnes kvalitātes jautājumiem arī Latvijā.
To pašu varu teikt arī par ūdens resursiem. Protams, pie mums ir kardināli savādāka situācija nekā Eiropas dienvidu valstīs – Itālijā, Portugālē, Spānijā, kur ūdens trūkst, jo Latvijā daudzos novados ūdens brīžiem pat ir pārāk daudz. Tomēr ūdens resursu pārvaldībai ir pieaugoša nozīme arī mūsu platuma grādos, jo jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt optimālu ūdens daudzumu. Tā var būt meliorācija vai cits veids, kā mēs esošos ūdens resursus novadām līdz ezeriem un upēm, bet to noteikti jāņem vērā.
Sestais vadlīniju virziens attiecas uz ES fondu atbalstu. Jārēķinās, ka ES izvirzītie ilgtspējas jeb klimata mērķi joprojām ir spēkā, un fondos ietilpstošie līdzekļi lielā mērā tiks virzīti šo ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Tāpēc arī katram saimniecības īpašniekam, raugoties uz jauno ES fondu periodu, kas sāksies 2028. gadā, vajadzētu laicīgi plānot, kādu personīgo mērķu sasniegšanai viņš varēs izmantot ES fondu atbalstu. Šiem uzdevumiem vajadzētu būt virzītiem uz to, lai palīdzētu saimniecībai pielāgoties klimata pārmaiņām.
Katrs atradīs atbilstošu risinājumu
Lauksaimniekiem pamazām jāgatavojas gaidāmajām izmaiņām ES fondu darbībā, sadalījumā un mērķos, gan identificējot esošās problēmas kādā no minētajiem sešiem virzieniem, gan izšķiroties, kurā no tiem veikt investīcijas, lai panāktu pēc iespējas labāku rezultātu.
Plānojot tālāko darbību, jāņem vērā saimniecības lielums, jo atkarībā no tā atšķiras arī veicamo darbu apjoms un sarežģītība. Piemēram, ja mazai saimniecībai pietiek ar vienkāršu piekļuvi, konsultācijām un dažādu tipveida risinājumu izmantošanu, tad vidēja lieluma lauksaimniecības uzņēmumam jau jādomā par apjomīgākiem risinājumiem. Tie iekļauj tehnoloģisko pāreju, precīzu lauksaimniecību un datu digitālu uzskaiti, lai saimniecība varētu nodrošināt resursu ietaupījumu un augt. Savukārt lielām saimniecībām, kurās tiek izmantotas inovatīvas un sarežģītas tehnoloģijas, jārēķinās ar sistēmiskiem, pārbaudāmiem ieguldījumiem, kā arī resursu un emisiju intensitātes balansēšanu.
Tā kā jau šobrīd skaidrs, ka nākamā plānošanas perioda finansēšanas instrumenti lielu uzsvaru liks uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, nozare arī pati piedalās savu vajadzību definēšanā. Bet jāatceras viens – lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieeju lauksaimniecībā, nepietiek ar atsevišķu investīciju vai projektu. Nepieciešams stratēģisks, sistemātisks skatījums uz savas saimniecības attīstību, jāveic plānošana un jāatrod piemērotākais risinājumu komplekts no plašā ilgtspējīgas lauksaimniecības tehnoloģiju klāsta. Galvenais uzdevums vienmēr paliek nemainīgs – panākt pēc iespējas labāku rezultātu.
Klimata pārmaiņas ir acīmredzamas, un to ietekmi Latvijas lauksaimnieki izjūt jau tagad. Patlaban mūsu valsts lauksaimniecības attīstība notiek lēnāk, nekā būtu nepieciešams, tāpēc ir svarīgi paātrināt pielāgošanās procesus. Izstrādātās vadlīnijas sniedz praktiskus ieteikumus un iespējamos risinājumus, no kuriem katra saimniecība, neatkarīgi no tās lieluma un darbības jomas, var izvēlēties sev piemērotākos, ņemot vērā savas vajadzības, iespējas un attīstības virzienu.
Armands Gūtmanis,
biedrības “Latvijas ilgtspējas klasteris” iniciators un vadītājs,
ilgtspējīgas uzņēmējdarbības eksperts
