Pašā Sabiles centrā aiz maziem koka vārtiņiem Talsu ielā paveras plašs, skaists pasaku dārzs. Soli pa solim Ūdrīšu ģimene radījuši īstu miera oāzi. Līdzās jauniem stādījumiem savu vietu saglabājušas arī ģimenes atmiņas — vecmāmiņas stādītā ābele, sparģeļi un baltais ceriņš, kas dārzam piešķir īpašu, personisku nozīmi.
«Kad pirkām īpašumu, mēs ļoti priecājāmies, ka mājai nāk klāt arī zeme, jo mums līdz tam nebija savas vietas, pagalma un dārza,» dalās sabilniece Laima Anna Ūdrīte. «Mums ir divi bērni, tāpēc tas bija ļoti svarīgi. Jāsaka gan, ka tad, kad mēs te atnācām, vietā, kur šobrīd ir dārzs, atradās mazdārziņi, sadalīti katram mājas iemītniekam rindās. Lielākā daļa bija pamesti, aizauguši ar nezālēm. Tad mēs pieņēmām lēmumu visu uzrakt. Pirmajā gadā atstājām mazdārziņus, bet ātri vien sapratām, ka tādā veidā nelietderīgi izmantojam zemi. Pēc rakšanas darbiem viss zemes gabals bija viens liels, melns pleķis. Tā nu mēs sējām zāli, veidojām dobes, visu sākām no nulles. Palika tikai augļu koki, krūmi un daži puķu stādi.»
Taču arī mantojumā iegūtie augi šobrīd ne visi atrodas ierastajā vietā, tie uzmanīgi pārstādīti un šobrīd jaunos saimniekus priecē citā dārza stūrītī. «Kādreiz šeit atradās manas vecmāmiņas dārzs, un tad, kad es biju maza, šeit daudz skraidīju, lasīju zemenes,» atceras Laima. «Kad paaugos, viņa man lika ravēt, bet es negribēju un vienmēr izvairījos no dārza darbiem. Vecmāmiņa ātri vien to saprata un vairāk nelika man to darīt. Tagad mūsu dārzā, kur kādreiz atradās vecmāmiņas mazdārziņš, ir viņas stādītā ābelīte, sparģeļi un baltā ceriņa krūms. Tās ir trīs vērtības, kas man ir no viņas palikušas.»
Visu rakstu lasiet 7. jūlija «Talsu Vēstīs», abonējot e-avīzi šeit: https://retalsi.lv/abone/
