Observatorijas saimnieks Sergejs Kļimanskis: «Ir lietas, ko neizzināsim nekad»
Līdz ar pirmajām tumšajām, zvaigžņotajām naktīm augustā Lielzeltiņu observatorijā atsākusies novērojumu sezona. Observatorijas saimnieks Sergejs Kļimanskis šoruden apmeklētājus sagaida ar īpašu jaunumu – tepat Latvijā ražotu teleskopu. Izrādot jauno ieguvumu, viņš ne vien dalās stāstā par tā izveidi, bet arī pievēršas zinātnes pretrunām, visuma noslēpumiem un aizrautībai, kas jau vairāk nekā desmit gadus vieno zvaigžņu vērotājus.
Runājot par jauniegūto tele-skopu, S. Kļimanskis pauž lepnumu par mūsu pašmāju meistariem. Teleskopa korpusu izgatavoja Sergejs Dunts (materiāls – Latvijas bērza saplāksnis), bet optika pasūtīta no Lielbritānijas. Jaunais teleskops pabeigts šovasar, bet observatorijā nogādāts rudenī. Observatorijas kupolā atrodas vēl viena iekārta, taču tā kalpo specifiskam mērķim – astronomiskajai fotogrāfijai. Kā atzīmē S. Kļimanskis, profesionāli astronomi nav romantiķi un raudzīties debesīs ar neapbruņotu aci viņiem nav ierasts, jo tā ir viņu darba ikdiena. Skaidrojot atšķirību starp abām iekārtām, S. Kļimanskis uzsver, ka jaunais teleskops radīts tieši vizuālajiem novērojumiem reāllaikā. Tas domāts astronomijas entuziastiem un romantiķiem, kuri vēlas aplūkot debess objektus ar paša aci, nevis fotogrāfijās. Entuziasti mēdz iedalīties divās nometnēs: tiešās vērošanas piekritējos un astrofotogrāfos. Turpretī profesionālais kupola teleskops naktī darbojas automātiski, ļaujot astronomiem pa nakti gulēt un iegūtos datus apstrādāt dienas laikā.
Precīzi prognozēt laikapstākļus nav iespējams
Noķert skaidras un novērojumiem piemērotas debesis mūsu platuma grādos nav viegli. Kaut arī sezonas sākumā augusta vidū bija dažas labvēlīgas naktis, pēc tam gandrīz mēnesi valdīja mākoņains laiks, pieprasot no vērotājiem lielu pacietību. Piemērotas nakts prognozēšana ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem. Kā skaidro S. Kļimanskis, parastās mediju laika ziņas astronomu vajadzībām neder – pat ja tiek solīts īslaicīgs lietus, tas nenozīmē, ka debesis būs pilnībā apmākušās. Tāpēc astronomi izmanto specializētas prognožu vietnes, tomēr plānot lielākus saietus ir riskanti, jo garantēt piemērotus laikapstākļus nav iespējams.
Lielzeltiņu observatorija oficiāli tika atklāta 2014. gada rudenī, kad ekspluatācijā nodota pirmā kārta – dzīvojamā ēka un observatorija. Mājas iegādei laukos S. Kļimanskim bijis viens nosacījums – vieta teleskopam. Ne mazāk svarīgi bija atrasties pēc iespējas tālāk no pilsētas gaismām. Observatorijai izvēlēta stratēģiski izdevīga vieta starp Talsiem, Kandavu un Tukumu. Tās atklāšanā piedzīvota arī zīmīga sakritība – svinīgais pasākums norisinājās tieši dienā, kad tika atzīmēta Talsu novadā dzimušā astronoma Friča Blumbaha 150. dzimšanas gadadiena.
Pētniecības pamatā – gaismas un viļņu analīze
Kā skaidro S. Kļimanskis, elektromagnētiskais starojums un radioviļņi ir praktiski vienīgais veids, kā izzināt visumu. Tā kā cilvēcei nav iespēju mērot ceļu līdz citām galaktikām, pētniecības pamatā ir no tālajiem debess objektiem saņemtās gaismas un viļņu analīze. Pasaulē darbojas veselas pētniecības institūcijas, kuru galvenais mērķis ir meklēt ārpuszemes civilizācijas. Lai gan katrs uztvertais signāls dod cerību par dzīvību visumā, būtiskākais šķērslis tiešai saziņai ir milzīgie starpzvaigžņu attālumi.
Komentējot pēdējo gadu atklājumus un tehnisko progresu astronomijā, S. Kļimanskis kā nozīmīgāko soli izceļ Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa palaišanu kosmosā. «Visi teleskopi, kas atrodas uz Zemes, mūsu atmosfēras dēļ rada kropļojumus un ir ļoti grūti kaut ko nofotografēt. Bet kosmosā nekas netraucē uztaisīt augstas izšķirtspējas bildes. Tajā pašā laikā notiek liela konkurence starp valstīm. Cīņas rezultātā informācija par tehniskajiem atklājumiem diemžēl vai nu nav patiesa, vai tiek paslēpta. Šodien tā jau gandrīz ir kļuvusi par politisku lietu, un dažreiz ir ļoti grūti saprast, vai tas, ko lasām, ir patiesība,» pārdomās dalās S. Kļimanskis.
Parādības, ko tiešā veidā pierādīt nevar
Komentējot zinātnes attīstību, S. Kļimanskis norāda, ka tehniskā ziņā cilvēce virzās uz priekšu ļoti strauji un pašlaik astronomijā norit materiāla uzkrāšanas stadija. Viens no lielākajiem strīdīgajiem jautājumiem astronomu vidū ir Lielā Sprādziena teorija. «Tumša enerģija, tumšā matērija faktiski ir fikcija. Tās ir parādības, kuras tiešā veidā pierādīt nevar. Nākamā lieta ir tā, ka visums paplašinās, – jo tālāk atrodas objekts, jo ar lielāku ātrumu tas sprādziena rezultātā attālinās no Zemes. Ja ticam šai teorijai, sanāk, ka vistālākie objekti attālinās no mums ar ātrumu, kas divas vai trīs reizes pārsniedz gaismas ātrumu. Tā ir pirmā lielā pretruna,» pārdomās dalās S. Kļimanskis.
Observatorijas saimnieks uzsver, ka visu zinātņu pamatā ir filozofija. Mūsdienu zinātne balstās uz determinisma principa – uzskata, ka pastāv konkrēti likumi, kurus atklājot, cilvēks varēs uzzināt un izprast visu. Savukārt S. Kļimanskis pieturas pie indeterminisma uzskata: jo dziļāk iedziļinās pētniecībā (piemēram, mikropasaulē un daļiņās), jo grūtāk un pat neiespējami kļūst visu izzināt. Pasaulē ir parādības un cēloņi, kurus cilvēce neuzzinās nekad.
#SIF_MAF2026
