Svinīgi atzīmēta Talsu pensionāru biedrības 30. jubileja
Aizvadītajā piektdienā Talsu pašvaldības lielajā zālē svinīgā un sirsnīgā gaisotnē atzīmēta Talsu pensionāru biedrības 30. jubileja. Vienkopus pulcējās bijušie un tagadējie biedrības dalībnieki, sadarbības partneri un citi sveicēji, lai atskatītos uz bagāto organizācijas vēsturi, dalītos atmiņās un svinētu dzīvesprieku.
Svinīgo pasākumu atklāja viesi no Ventspils — unikāla mutes ermoņiku jeb blūmīzeru spēlētāju kapela «Ventspils blūmīzeristi». Koncertā viņi priecēja klātesošos ar tradicionālām un jestrām melodijām, kā arī jokiem.
Pēc koncerta Talsu pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Aira Bērziņa izteica dziļu pateicību pašvaldībai, ziedotājiem un visiem atbalstītājiem, bez kuriem šādi svētki nebūtu iespējami. Kā organizācijas galveno vērtību viņa uzsver cilvēkus, poētiski norādot, ka biedrībā «ikviens cilvēks ir kā zieds lielā dārzā — ar savu krāsu, savu smaržu un neatkārtojamu stāstu».
No pirmsākumiem līdz 248 biedriem
Biedrības pirmsākumi rodami jau 1992. gadā, kad Gaida Miglāne un Rita Reinberga radīja vietu, kur senioriem justies vajadzīgiem un dzīvot pilnvērtīgi. Gadu vēlāk, 1993. gadā, tika izveidota padome un valde, par kuras priekšsēdētāju kļuva leģendārais Antons Kivlenieks. Viņa vadībā tapa Talsu pilsētas pensionāru sociālais fonds un tika atvērts Sociālā dienesta dienas centrs, bet oficiāli biedrība tika reģistrēta 1996. gada 10. jūlijā.
Gadu gaitā biedrība mērķtiecīgi paplašināja savu darbību. Zīmīgs bijis 2006. gads, kad seniori sāka aktīvu sadarbību ar jauniešiem, kas gadu vēlāk rezultējās pirmajā «Dziesmu duelī». Pēc A. Kivlenieka organizāciju vadījuši Aivars Šķuburs, Arvīds Dailidovičs un Rita Tomsone, bet kopš 2025. gada vadības groži ir A. Bērziņas rokās. Šobrīd biedrība ir ievērojams spēks novadā — tajā darbojas 248 biedri un 21 interešu klubs, kā arī nesen izveidotā struktūrvienība «Talsu senioru skola», ļaujot senioriem mācīties, sportot, ceļot, radoši izpausties un vienkārši satikties.
«Nobriedušu jauniešu vecums»
Talsu novada pašvaldības vadītājs Ansis Bērziņš (TNA) savā uzrunā asprātīgi novērtēja organizācijas briedumu: «Kas ir 30 gadi? Tas ir tāds nobriedušu jauniešu vecums. Par senioru gadiem laikam vēl nevar runāt, bet gluži bērni arī vairs nav. Jāsāk dzīvot patstāvīgi, nopietni jāplāno sava turpmākā dzīve, un ticu, ka Pensionāru biedrība to jau dara». Viņš īpaši uzteica senioru spēju pielāgoties mūsdienu digitālajam laikmetam, kas mainās straujāk, nekā sabiedrība spēj tam tikt līdzi.
Šos centienus atzinīgi novērtēja arī Talsu novada izglītības pārvaldes Izglītības darba speciāliste Liene Katlapa, kura biedrībai dāvināja īpašu diplomu «par zinātkāri, vēlmi apgūt digitālās tehnoloģijas, iedvesmojošu piemēru, ka mācīties nekad nav par vēlu». Viņa īpaši izcēla veiksmīgo sadarbību pieaugušo izglītības jomā un priecājās, ka zālē ir daudz senioru, kuri apmeklējuši digitālo prasmju apguves apmācības.
Pasākuma laikā tika dots vārds ne tikai klātesošajiem viesiem, bet lasītas arī vēstules. Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekle Rita Tomsone nolasīja organizācijas priekšsēdētājas Aijas Barčas atsūtīto atzinības rakstu par biedrības ilggadējo darbu, izceļot, ka tas palīdzējis senioriem saglabāt dzīvotspēju un aktīvu līdzdalību kultūras, sporta un sabiedriskajā dzīvē.
Zālē izskanēja arī sirsnīga vēstule no bijušās Talsu Sociālā dienesta dienas centra vadītājas, joprojām biedrības dalībnieces un literātu kluba «Grāmatu draugi» vadītājas Melitas Valdemāres. Tajā viņa gremdējās atmiņās par kopīgi organizētiem sporta svētkiem, ekskursijām un ikdienas rūpēm par senioriem.
Antona Kivlenieka mantojums
Īpaši silti svinībās tika pieminēts ilggadējais organizācijas vadītājs Antons Kivlenieks, kurš biedrību vadīja 22 gadus. Ar aizkustinājumu viņu atcerējās dzīvesbiedre Aldona Ieviņa, uzsverot abu nedalīto laiku biedrības darbā un atgādinot par Antona atstāto literāro mantojumu — sarakstīto grāmatu, ko vairāki biedri jau saņēmuši un lasījuši.
Atmiņās dalījās arī Sandis Pūce (LPV), kura sadarbība ar Talsu senioriem aizsākās vēl skolas laikā, un uzsvēra A. Kivlenieka neizsīkstošo enerģiju: «Viņš gribēja visu darīt ar vērienu.» Tāpat S. Pūce atklāja, kādēļ viņu nereti sauc par «Antona mantojumu»: «Antons mani pirms 20 gadiem uzņēma, tā nu es arī te esmu un turpināšu būt.»
Arī bijusī valdes priekšsēdētāja Rita Tomsone piebilda, ka gadu gaitā izveidotā starppaaudžu sadarbība ir organizācijas dārgums: «Tas ir mūsu mantojums, un mantojums ir jāsargā un jāliek lietā».
Savas atmiņas klātienē izteica arī bijušais biedrības vadītājs Arvīds Dailidovičs, kurš klātesošajiem atgādināja par pašu spēkiem rakstītajiem projektiem, kas savulaik ļāva iegādāties klavieres, tērpus, plīti un sporta inventāru.
«Dzīvi dzīvojot, vajag arī otram dot»
Neformālajās sarunās biedrības ilggadējās dalībnieces Daiga un Daina dalījās savās atmiņās un aicināja vienaudžus būt aktīviem. Daiga atklāja, ka savulaik tieši viņa kā bankas darbiniece palīdzējusi A. Kivleniekam atvērt biedrības pašu pirmo bankas kontu. Savukārt Daina, stāstot par plašo un interesanto pasākumu klāstu, pauda izbrīnu par tiem senioriem, kas izvēlas neiesaistīties, norādot, ka pilnvērtīgai dzīvei nav nepieciešami lieli līdzekļi: «Ir koncerti un visādi pasākumi par velti, nauda nav vajadzīga.» Mudinot jaunus dalībniekus pievienoties biedrībai, Daina retoriski jautāja: «Kad tad, ja ne tagad?»
Kā organizācijas «Daugavas Vanagi Latvijā» pārstāvju deklamētajā dzejolī izskanēja zīmīgie vārdi: «Dzīvi dzīvojot, vajag arī otram dot», tā pašreizējās valdes priekšsēdētājas vadībā biedrība turpina ziedēt kā liels un raibs dārzs, apliecinot, ka došanas un kopā būšanas prieks Talsos turpināsies vēl ilgi.
