Mēs, Saldus fotoklubs «Es daru», pārtraucam klusēšanu un atklājam, ka «nozagām» Janas Gruntmanes tekstildarbu «Elpa»! Pirms mums to izdarīja Ventspils fotoklubs «Kaktuss» un fotoklubs «Āgenskalns». Kolēģi iedrošināja «Elpu» nočiept un iedvesmoja radīt pašiem savu interpretāciju par Janas mākslas darbu. Zināms, ka kāds arī mums to «nozags», bet kad un kurš? Goda vārds, nezinām!
ATZĪŠANĀS
Saldenieki nekad tā nebija pieteikuši savas izstādes atklāšanu, tādēļ 11. jūnija vakarā esmu Brocēnu Kultūras centrā, lai tiktu skaidrībā, ko nozaga, kāpēc un kāda ir atzīšanās jēga.
Izstādes «Elpa elpā» atklāšanā satieku tekstildarba «Elpa» autori, Saldus un Ventspils fotokluba māksliniekus. Detektīvstāstā iesaistīti visi Brocēnu vidusskolas skolēni, tādēļ svinībās piedalās arī iestādes pārstāvji.
Izstādes centrā nolikta Saldus fotokluba lielformāta fotogrāfija, kas uzņemta ar dronu. Pirmajā acu uzmetienā ieraugu plaušu apveidu, otrajā pamanu, ka tas radīts no pelēkos un melnos atkritumu maisos ietērptiem skolēniem. Ekspozīcijas dziļumā izceļas «Elpa», tāpēc uzreiz pamanāms, ka saldenieki citējuši Janas darbu. Savukārt ventspilnieku fotogrāfijās redzams, kur «Elpa» bijusi pēc tam, kad to nofenderēja no J. Gruntmanes personālizstādes Popes kultūras namā. Tā manīta Ventspils ostā, daudzstāvu namā, mežā un Londonā, ePOPEjas publiskās piezīmes internetā rāda arī zārka vāku, Līgani, Rīgu, Roju, saikni ar Florenci.
Kas ir ePOPEja?
No J. Gruntmanes un «Kaktusa» dalībnieku Krista Kūlas, Ilzes Ozolas un Agneses Pastares sacītā secinu, ka ePOPEja ir mākslas labā pastrādāta delverība, kas 2023. gadā iesākās Popē un nevis norimst, bet pieņemas spēkā.
Krists notikuma galvenos punktus un nozīmīgas nianses sakārto hronoloģiskā secībā: «Janai Popes kultūras namā bija personālizstāde. «Kaktusā» aizrunājāmies par to, ka ažiotāža ir tikai ap nozagtiem mākslas darbiem vai tiem, kuru autors nomirst. Spilgts piemērs ir Leonardo da Vinči «Mona Liza». Šis portrets nav labāks par citiem viņa darbiem, taču kļuvis par viszināmāko un visdārgāko tāpēc, ka ticis nozagts. Savā fotoklubā iedomājāmies — kā būtu, ja mēs Janas darbu nospertu?…»
Lai nepārkāptu likumu, fotogrāfi tekstilmākslinieci informēja par savu nodomu. «Piekritu momentā, lai gan bijām tikušie tikai reizi,» turpina Jana. «Ja idejai nebūtu tālejošu seku, atsacītu. Gribēju, lai cilvēkiem rodas interese par mākslu, jo ārpus galvaspilsētas izstādes apmeklē kūtri. Mūsu ePOPEja (Pope tik jauki spēlējas vārdā!) situāciju pamainīja — ap nezināmas mākslinieces nezināmu darbu radās ažiotāža… To mēs neparedzējām, bet esmu ārkārtīgi saviļņota, ka mijiedarbībā ar manu darbu nu jau aptuveni 30 mākslinieku radās dzirksts radīt. «Elpas» pievienotā vērtība vairojas. Tā nenotiktu, ja tekstildarbs paliktu pie manis, salocīts kastē.»
Spēlēt līdz galam
Saldus «Es daru» ir trešais fotoklubs, kurš nočiepis «Elpu». Katrs to interpretējis citādi. Piemēram, ventspilnieki pētīja cilvēku uzmanības līmeni pret ierasto. Viņi «Elpu» fotografēja publiskās vietās laikā, kad visa apkaime runāja par pazudušo darbu. Kāds foto tapis 200 metru no policijas iecirkņa, cits fotosesijā, pēc kuras autori uzreiz uzrunāja pazīstama televīzijas žurnāliste — arī viņa nepamanīja, ka fotogrāfe rokās tur sarullētu «Elpu». Ilze Ozola to aizveda uz Londonu un izklāja visnoslogotākajos laukumos, lai pārliecinātos: cilvēki nudien neskatās zem kājām. «Tikai daži, sajutuši kaut ko atšķirīgu zem kājām, atskatījās un uzreiz turpināja savu ceļu,» atceras fotogrāfe.
Eksperimentā ventspilnieki noskaidroja, ka neviens nevienu nepazīst tik labi, lai redzētu cauri. Krists Kūla strādā laikrakstā «Ventspils Balss». Kolē?i vi?u neat?ifr?ja, lai gan caur?m dien?m piedal?j?s redakcijas sarun?s par z?dz?bu. ?Kam?r ?Elpa? atrad?s man? gar???, bija gr?ti notur?t ģi viņu neatšifrēja, lai gan caurām dienām piedalījās redakcijas sarunās par zādzību. «Kamēr «Elpa» atradās manā garāžā, bija grūti noturēt poker face un tēlot visiem līdzi, ka neko nezinu,” atceras pirmā «zagle» Agnese Pastare. Tieši viņa Popes kultūras namā nogaidīja piemērotu brīdi, lai no sienas noņemtu «Elpu» un atstātu drebelīgi uzrakstītu zīmīti «Elpai vajag telpu».
Fotokluba «Es daru» pieredzē saklausu vēl vienu ePOPEjas mēru — saldenieki runā par kolektīva vienotības līmeni un dūšu īstenot komplicētu kopdarbu. Fotogrāfi esot individuālisti, tāpēc kolektīvos projektos pārbaudījumu netrūkst, ar «Elpas» izaicinājumu tikuši galā godam — šāda doma izskan sarunās ar «Es daru»vadītāju Lailu Arāju, kā arī kluba biedriem Jouzapu Zubaviču, Lauri Rinmani, Jāni Getliņu un Gustavu Meijeru.
«Pētījām tekstildarbu un iedomājāmies — kas notiktu, ja statiskos pikseļus aizstātu ar cilvēkiem? Tā tikām līdz idejai Janas Gruntmanes izausto zīmējumu pārnest uz Brocēnu stadiona zālienu. Sapratām, ka monumentālajam kadram vajadzīgs dzīvības pilns spēks, un tad sākās…» Laila Arāja caur humora šķautni rāda fotokluba un 370 Brocēnu vidusskolas skolēnu kopīgo piedzīvojumu. «Radošajā haosā bija brīži, kad sev jautāju — vai mums maz sanāks?» saldeniece atzīstas. Atkal.
«Šī vairs nav mana «Elpa», bet kopējā. Redz, viens cilvēks vai darbs tomēr var kaut ko iekustināt,» ar gandarījuma pilnu smaidu rotājas tekstilmāksliniece.
