Jauns pagrieziens Rojas ikdienā un skolas solos

Rojas piekrastes rāmajā ikdienā, kurā gadu desmitiem dominējusi jūras šalkoņa un zivju apstrādes cehu ritmiskā duna, pēdējā gada laikā ienākušas globālo pārmaiņu vēsmas. Skolas gaiteņos, kuros vēl nesen valdīja kurzemniecisks miers, tagad dzirdamas arī tonāli atšķirīgās vjetnamiešu valodas skaņas – šīs tautības bērnu skaits pieaudzis no trim pagājušā līdz desmit šajā mācību gadā, aptverot vecuma grupas no 1. līdz 10. klasei. Šī demogrāfiskā realitāte nav nejaušība, bet gan globālo ekonomisko procesu atspulgs.

Vjetnamiešu ģimeņu ienākšana Rojā saistīta ar vecāku darbu uzņēmumā SIA «Banga LTD», savukārt skolai tas nozīmē jaunu pieredzi un praktiskus jautājumus: kā palīdzēt bērniem apgūt latviešu valodu, iesaistīties mācībās un iejusties vienaudžu vidū? Atbildes uz šiem jautājumiem Rojas vidusskolā tiek meklētas ikdienas darbā, jo iepriekšējas pieredzes nav. Vienlaikus jādomā gan par valodas apguvi, gan par to, kā skolēnam izskaidrot uzdevumu un pārliecināties, ka viņš sapratis mācību vielu. Bērnu vecums, iepriekšējās zināšanas un valodu prasmes atšķiras, tādēļ viens risinājums visiem neder. Skolas pieredze rāda, ka līdzās pedagogu iniciatīvai nepieciešami piemēroti mācību materiāli, laiks individuālam darbam un skaidrs atbalsts šā darba turpināšanai. Bērnu atbalstā iesaistījusies Kristīne Maslovska, kura 11 gadus dzīvojusi Hāgā, Nīderlandē, un strādājusi, palīdzot starptautiskiem darbiniekiem iejusties jaunā darba vidē. Šī pieredze ļauj labāk izprast, ko cilvēkam nozīmē nonākt citā valstī, tomēr darbā ar skolēniem klāt nāk vēl mācību procesa izaicinājumi, un te jāmeklē katram viņu vajadzībām piemērotākās pieejas.

Valodas barjera šoreiz daudz grūtāk pārvarama

Viens no laikietilpīgākajiem uzdevumiem izrādījusies mācību materiālu sagatavošana. Latviešu valodas mācību grāmatas, kas paredzētas bērniem ar dzimtās valodas priekšzināšanām, īsti nav izmantojamas darbā ar skolēniem, kuri latviski vēl nesaprot. Arī internetā pieejamie materiāli latviešu valodas kā svešvalodas apgūšanai bez pielāgošanas ir grūti izmantojami. Nepieciešams daudz laika, lai meklētu, atlasītu, adaptētu. Kristīne uzdevumu veidošanā izmantojusi arī mākslīgo intelektu, taču atzīst, ka dienām un naktīm gatavot materiālus bijis nogurdinoši. Saziņā ar ģimenēm nozīmīga ir arī uzņēmuma SIA «Banga LTD» pārstāves Evijas Imunas-Veldes iesaiste. Šāda sadarbība ļauj risināt ikdienas jautājumus situācijā, kad vecāku un pedagogu tiešo saziņu apgrūtina valodas barjera, bet risinājumi nav tikai skolas kompetencē.

Latviešu valodas apguvē grūtības sagādā gan izruna, gan gramatika. Skolēnam jāmācās nepazīstamas skaņu kombinācijas, vārdu locījumi un dzimtes, vienlaikus apgūstot arī savam vecumam atbilstošo mācību priekšmetu saturu. Bērns var pazīt kādu priekšmetu un zināt, kam tas paredzēts, bet vēl neprast to nosaukt latviski. Tādēļ pedagogam jāspēj atšķirt valodas grūtības no zināšanu trūkuma. Palīgā nāk tulkošanas rīki, tostarp «Google Translate» un mākslīgais intelekts, tomēr ar iztulkotu tekstu vien nepietiek. Tas var palīdzēt saprast norādi vai atrast vajadzīgo vārdu, bet ne vienmēr apliecina, ka skolēns izpratis uzdevumu un spēj to izpildīt patstāvīgi. Nepieciešams papildu skaidrojums, piemēri un atkārtošana. Arī ierastās asociācijas var atšķirties. K. Maslovska min piemēru ar kafiju: pedagogs, izdzirdot šo vārdu, var iedomāties dzēriena tasi, savukārt vjetnamiešu bērnam tas var saistīties ar kafijas audzēšanu un plantācijām. Šādi brīži atgādina, ka mācību darbā vispirms svarīgi noskaidrot bērna pieredzi un izpratni, lai uz tās pamata veidotu jaunas zināšanas.

Atbalsts vajadzīgs jau tagad

Rojas vidusskolas direktore Santa Veide uzsver, ka atbalsts nepieciešams nekavējoties: «Mums atbalstu vajadzēja jau vakar, nevis rīt vai pēc pusgada.» Skolēni no pirmās dienas apmeklē stundas savās klasēs, un pedagogiem ik dienu jāatrod veids, kā viņus iesaistīt mācību darbā. Arī Talsu novada Izglītības pārvalde ir gatava iesaistīties un sniegt nepieciešamo atbalstu, taču pagaidām vēl nav skaidrs, kā to visefektīvāk organizēt. Direktore aktualizē jautājumu par nepieciešamo sagatavošanās posmu, kurā no citām valstīm atbraukušie bērni varētu intensīvāk apgūt latviešu valodu, pirms pilnā apjomā iesaistās mācībās, kā tas tiek darīts daudzās citās Eiropas valstīs. Pašlaik skolai valodas mācīšana jāsavieno ar attiecīgās klases programmas prasībām. Īpaši sarežģīti tas ir vecākajās klasēs, kur mācību saturs kļūst apjomīgāks un valodas zināšanām ir arvien lielāka nozīme. Skolas pārstāves min situāciju 10. klasē, kur skolniecei līdztekus latviešu valodas apguvei nepieciešams papildināt arī iepriekš iegūtās zināšanas matemātikā. Meklējot piemērotāko risinājumu, jāņem vērā gan skolēna vecums un līdzšinējā izglītība, gan viņa iespējas turpināt mācības. Būtisks ir arī jautājums par finansējumu. Atbalsts ir pieejams no skolas resursiem, kas paredzēti citiem mērķiem, taču ir nepieciešama skaidrība par šim darbam pieejamo finansējumu un personālu. Pedagogiem ir vajadzīgi arī metodiskie ieteikumi un piemēroti mācību materiāli, lai katrai skolai tie nebūtu jāizstrādā no jauna, īpaši ņemot vērā, ka no citām valstīm atbraukušo skolēnu skaits nākotnē varētu pieaugt. Rojas vidusskolas pieredze rāda, ka ar vietu skolas solā vien nepietiek – bērniem nepieciešama latviešu valodas apguve un individuāls atbalsts mācībās, un skolai jāuztur cieša sadarbība ar ģimenēm. Pielāgošanās jaunajai situācijai ir kopīgs mācīšanās process gan atbraukušajiem bērniem, gan viņu klasesbiedriem un skolotājiem. Lai to veicinātu, līdzās skolas un vietējās kopienas iniciatīvai nepieciešams mērķtiecīgs valsts atbalsts.

Iekļaušanās notiek arī šķietami nelielās ikdienas situācijās

Līdzās grūtībām skolas ikdienā ir arī iepriecinoši novērojumi. Pedagogiem atmiņā palicis 1. septembra rīts, kad vjetnamiešu bērni izrādījuši īpašu sirsnību un cieņu. Savukārt viņu iejušanos palīdz veicināt kopīgas mācības, sarunas un vienaudžu atsaucība. Katrā klasē ir kāds latviešu skolēns, kurš palīdz vjetnamiešu bērniem saprast, sazināties un iejusties. Šāda vienaudžu iesaiste papildina pedagogu darbu un palīdz jaunajiem skolēniem justies piederīgiem. Vienlaikus tā ir arī lieliska iespēja šim skolēnam attīstīt savas starpkultūru prasmes. Skolā īpaši izceļ vjetnamiešu jaunieša Senga panākumus matemātikā – skolas eksāmenā viņa rezultāts pārsniedzis 90 procentus, kas ir augsts rādītājs. Tas apliecina, cik būtiski ir pamanīt skolēna stiprās puses arī tad, ja latviešu valodas prasmes vēl tikai veidojas. Valodas atbalsts nepieciešams, lai bērns savas zināšanas varētu pilnvērtīgi izmantot un attīstīt.

Santa Veide un Kristīne Maslovska uzsver, cik svarīgi ir palīdzēt šādiem skolēniem īstenot viņu talantiem atbilstošus nākotnes plānus, kas būs ieguvums ne tikai viņam pašam, bet arī kopienai un valstij, kurā viņš dzīvo.

Pieklājīgi, centīgi un atvērti jaunajam

Neraugoties uz grūtībām, vjetnamiešu skolēni – Sengs, Dana, Nams, Tangs, Truka, Bao jeb Braiens, Emī, Sindi, un Vins (kurš sevi piesaka kā Viljams) – izceļas ar pieklājību un centību. Bērni vēro, iesaistās un pakāpeniski pielāgojas dzīvei Rojā. Latvijas skolu vide viņiem sākumā šķitusi skaļāka nekā dzimtenē pierastā disciplīna. Grūtāk viņiem ir arī pierast pie gaisa temperatūras, jo Latvijā šķiet salīdzinoši vēsi. Skolniece Dana smaida un saka, ka jau pieņēmusi vietējo virtuvi, viņai garšojot viss – izņemot kartupeļus – , savukārt visi satiktie vjetnamiešu skolēni augstu novērtē latviešu izpalīdzību, draudzību un sniegto atbalstu. Skolēni, kas mācās jau otro gadu, saka, ka šis gads viņiem patīkot jau labāk, jo ir ierastāka vide, kas rada lielāku drošības sajūtu.

#SIF_MAF2026