Kāpēc par reproduktīvo veselību ir vērts domāt jau 20 gados?

Runājot par ģimenes plānošanu, parasti vispirms domājam par kontracepciju. Taču lēmumi par ģimeni un bērniem lielā mērā atkarīgi no tā, cik daudz cilvēks zina par savu ķermeni, seksualitāti, reproduktīvo veselību un attiecībām. Jo vairāk zināšanu, jo apzinātāk var izlemt, vai un kad cilvēks bērnus vēlas. Par to runājām ar ginekoloģi un biedrības “Papardes zieds” padomes locekli Annu Korneti.

Ne tikai kontracepcija vien

Izglītība ir viens no svarīgākajiem ģimenes plānošanas instrumentiem, taču visefektīvākā pieeja ir izglītības, kontracepcijas pieejamības un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu apvienojums. “Kontracepcija ir pamatā, tā dod iespēju pieņemt pārdomātus lēmumus. Bet ģimenes plānošana ir daudz plašāks jēdziens,” saka Anna Kornete. Ja par to domā tikai kā par izsargāšanos no grūtniecības, var gadīties, ka ģimenes plānošanu atliek pārāk ilgi. Tad var būt grūtāk tikt pie veselīgas grūtniecības, un, iespējams, būs nepieciešama medicīniskā apaugļošana. Tāpēc plānot ģimeni nozīmē arī zināt, kad ir labākais laiks bērniem un kā grūtniecībai veselīgi sagatavoties. Ārstes skatījumā tas ir arī brieduma un vērtību jautājums.

Zināšanas palīdz labāk saprast savu veselību, tai skaitā reproduktīvo veselību, kontracepcijas iespējas un grūtniecības riskus, taču ar tām vien nepietiek. “Viens ir zināt, bet otrs ir praktiskā puse: iespēja aiziet pie ārsta un kontracepcijas pieejamība.” Cilvēki joprojām nereti baidās no kontracepcijas blaknēm, un viņiem trūkst uzticamas informācijas par iespējām. Tāpēc ir svarīgi zināt, kur vērsties pie ginekologa vai vecmātes, kas palīdz kliedēt mītus un izvēlēties piemērotāko kontracepciju.

Tikpat liela nozīme ir attiecībām. Ārste min vienlīdzīgu atbildību, iespēju brīvi lemt par savu ķermeni, kā arī atbalstošas attiecības un ģimeni. “Tas viss kopā arī veido to efektīvāko pieeju. Grūti izcelt ko vienu.”

Ko sievietes par savu ķermeni nezina

Kad jums bija pēdējās mēnešreizes? Tas ir viens no pirmajiem jautājumiem ginekologa kabinetā, un ne katra sieviete uz to var atbildēt uzreiz. Labākajā gadījumā viņa atver kalendāru vai lietotni. “Tas nav jāatceras no galvas, bet ne visām ir ieradums to atzīmēt,” saka Anna Kornete. “Manuprāt, tas labi parāda, cik daudz mēs reproduktīvajai veselībai sekojam līdzi.”

Bieži sievietes nezina arī pamatlietas par menstruālo ciklu, piemēram, kā to rēķina vai ka izdalījumi cikla laikā mainās. Ne visas apzinās, ka reproduktīvā veselība ir cieši saistīta ar vispārējo veselību.

Pēc ārstes pieredzes, sievietes 30 līdz 40 gadu vecumā savu ķermeni saprot arvien labāk. “Veselība kļuvusi par aktuālu tēmu. Ir ļoti daudz labu materiālu, kas ir izklaidējoši un vērtīgi vienlaikus.” Mazāk zināšanu bieži ir jaunietēm, jo skolā šīs izglītības trūkst, kā arī sievietēm menopauzes vecumā, kurām, visticamāk, skolā par to daudz nestāstīja.

Joprojām dzīvi ir mīti, piemēram, ka pārtrauktais dzimumakts ir drošs veids, kā izsargāties no grūtniecības, vai ka no hormonālajām kontracepcijas tabletēm sieviete noteikti pieņemas svarā.

Ne visi zina, ka grūtniecība var iestāties, tiklīdz sākušās mēnešreizes. Daudzas sievietes gadiem sadzīvo ar ļoti sāpīgām mēnešreizēm un palīdzību nemeklē. Taču stipras sāpes var ne tikai pasliktināt dzīves kvalitāti, bet arī būt slimības pazīme. Ja slimību ilgi neatpazīst, tā var ietekmēt auglību. Arī seksuāli transmisīvās infekcijas var vēlāk apgrūtināt iespēju tikt pie veselīgas grūtniecības, lai gan ne vienmēr. “Principā daudz kas ir novēršams un risināms. Ja meitenes to zinātu un meklētu palīdzību, mēs varētu palīdzēt,” saka speciāliste.

Pasaulē aptuveni puse grūtniecību ir neplānotas. Iemesli ir dažādi, tai skaitā zināšanu trūkums par drošu kontracepciju. “Bet mūsdienās īsti nav attaisnojuma nezināt. Informācijas ir daudz, un veselība ir viena no svarīgākajām vērtībām, kas mums dota.”

Kāpēc par seksualitāti jārunā

Anna Kornete uzskata, ka sabiedrība, izvairoties ar jauniešiem runāt par seksualitāti, risku tikai palielina. “Tad seksualitāte kļūst par tabu, un nezināmais vienmēr šķiet interesantāks. Jaunieši informāciju meklēs paši, un mēs varēsim tikai brīnīties, ko viņi redzējuši TikTok vai Instagram. Tāpēc labāk būtu jauniešiem dot iespēju tikt pie drošas, vecumam atbilstošas informācijas.”

Sabiedrībā bieži dzirdams, ka seksuālā izglītība skolās mudina jauniešus dzimumdzīvi sākt agrāk. Pētījumi to neapstiprina. UNESCO 2018. gada vadlīnijās par seksuālo izglītību apkopoti gandrīz 100 pētījumu un pārskatu rezultāti no dažādām pasaules valstīm. Tie rāda, ka laba seksuālā izglītība dzimumdzīves sākumu nepaātrina. Gluži otrādi, tā var palīdzēt dzimumdzīvi sākt vēlāk, kā arī samazināt dzimumattiecību biežumu un partneru skaitu. Arī Pasaules Veselības organizācija norāda, ka laba seksuālā izglītība palīdz mazināt riskantu seksuālo uzvedību.

Svarīgi gan, kāda ir pati izglītība. Tās saturam jābūt augstvērtīgam un jauniešu vecumam piemērotam. “Daļa cilvēku uzskata, ka seksuālā izglītība mudina uz seksu, bet zināt nenozīmē darīt. Runāt par seksualitāti nenozīmē to veicināt. Tā drīzāk ir saruna par personiskajām robežām, sevis izpratni, emocijām, atbildību un tiesībām pateikt nē.”

Pēc ārstes domām, vispirms pašu vārdu “seksualitāte” vajadzētu padarīt par ierastu, nevis par tabu. Ja cilvēks saprot, ka seksualitāte ir dabiska, viņam ir vieglāk paust savu viedokli, nepakļauties partnera spiedienam, noteikt robežas un pateikt, ko pats vēlas.

Kontracepcija nav tikai sievietes atbildība. “Par to atbild abi partneri. Arī vīrieši saskaras ar mītiem, kas tālāk ietekmē sievietes un visas ģimenes veselību,” novērojusi ārste. “Joprojām ir tādi vīrieši, kuri saka: es negribu, lai manai sievai būtu dzemdes spirāle. Tad ir grūti pat sākt sarunu, jo rodas jautājums, kāpēc to paziņo vīrietis, nevis pati sieviete.” Ja vīrieši vairāk zinātu par savām kontracepcijas iespējām, viņiem būtu vieglāk uzņemties līdzatbildību. Viena no tām ir vazektomija. Tā ir neliela operācija, pēc kuras spermatozoīdi vairs nenonāk sēklas šķidrumā, un tā ir paredzēta pastāvīgai kontracepcijai.

Auglība un laiks

Attieksme “bērni nāk tad, kad nāk” joprojām ir sastopama. “Ir tādas ģimenes, kas domā: kontracepciju nelietosim, ja būs bērniņš, tad būs. Tad mēģinu izstāstīt, cik tas ir atbildīgi, un jautāju, vai viņi tam gatavojas, lieto vitamīnus un dzīvo veselīgi.” Tomēr ārste domā, ka tādu ģimeņu ir mazākums. Lielākā daļa cilvēku mūsdienās grib plānot.

Cilvēki bieži pārvērtē to, cik ilgi vēl varēs bērnus radīt, un savas veselības iespējas. Šķiet, ka tas izdosies vienmēr un notiks tikpat ātri un viegli kā jaunībā. “Reproduktīvā veselība ir saistīta ar vispārējo veselību, kas, laikam ejot, parasti nekļūst labāka. Tāpēc par savu veselību jāsāk domāt jau jaunībā.”

Vispārējā izglītība palīdz pieņemt informētu lēmumu un grūtniecību plānot, savukārt karjeras dēļ bērnu radīšanu reizēm atliek uz vēlāku laiku. “Cilvēki grib tik daudz, un jāmēģina to sabalansēt. Tikai jāsaprot, ka karjeru, visticamāk, nokavēt nevar, bet bērniņu radīšanu gan,” atgādina ārste. Tāpēc par reproduktīvo veselību ir vērts domāt jau 20 gados, pat tad, ja bērni vēl netiek plānoti. “Tagad ir stilīgi iet uz sporta zāli un runāt par ilgdzīvošanu,” saka Anna Kornete. Reproduktīvā veselība ir daļa no tās pašas veselības.

Ideālā gadījumā pirms grūtniecības būtu vērts aiziet uz plānošanas vizīti. “Es vienmēr ļoti priecājos par pacientiem, kuri uz tādu vizīti atnāk,” stāsta ārste. Vizītē izvērtē vispārējo veselību, pārbauda, vai nav kāda slēpta deficīta, un, ja nepieciešams, koriģē blakus saslimšanas. Der pārrunāt arī vakcināciju.

Vitamīnus, kas paredzēti grūtniecības plānošanai, ieteicams sākt lietot vismaz trīs mēnešus pirms grūtniecības. Bieži sieviete pie ārsta nonāk tikai tad, kad grūtniecībai ir jau sešas līdz astoņas nedēļas, un labākais laiks sagatavoties tad jau ir garām. “Trīs mēneši ir ļoti labs laiks, kad gan sieviete, gan vīrietis var sākt dzīvot veselīgāk, lai bērna dzīvei būtu pats labākais sākums.”

Ģimenes plānošana var nozīmēt arī lēmumu bērnus neradīt, un arī tas ir pieņemami. “Galvenais, lai tas ir informēts lēmums, nevis pieņemts mītu vai nezināšanas dēļ,” saka Anna Kornete. Lai saprastu, vai bērnus vēlas pati sieviete vai tos no viņas gaida vecāki, draugi un sabiedrība, nepietiek tikai ar zināšanām par reproduktīvo veselību. “Tā vairāk ir psiholoģiskā puse. Nevajag sevi ignorēt. Vajag sev veltīt laiku, ieklausīties sevī un nedzīvot tikai plūsmā.”

Sākt jau skolā

Līdz 18 gadiem katram jaunietim vajadzētu zināt ķermeņa anatomijas un fizioloģijas pamatus. Visvairāk Anna Kornete izceļ pubertāti. Pusaudžiem jāzina, kā tā notiek, ka katram tā noris citādi un ka meitenēm un puišiem tā atšķiras, kā arī to, kāds ir normāls menstruālais cikls.

Mammas mēdz ārstei jautāt, kad meitu vest pie ginekologa. Viņa tad skaidro: “Tā kā skolā par šīm tēmām runā maz, vismaz sarunā ar ginekologu aci pret aci var saņemt uzticamu informāciju.” Materiāli par reproduktīvo veselību atrodami arī Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

Kas būtu jāmaina tajā, kā Latvijā runā par ģimenes plānošanu? “Nepieciešama veselības mācība, kurā var sākt ar pamatiem.”

Tiem, kuri uzskata, ka viņiem par to vēl nav jādomā, Anna Kornete iesaka: “Pat tad, ja par ģimenes plānošanu vēl nedomājat, rūpes par veselību ir brīnišķīgs ieguldījums. Tās sākt nekad nav par agru.”

Informāciju sagatavojis:

Roberts Osis,

biedrības “Papardes zieds” projektu vadītājs