Emocijas sit augstu vilni: Talsu bērnu rotaļu laukuma sāga turpinās

28. augustā norisinājās atvērtā Talsu novada pašvaldības Ilgtspējīgas vides attīstības komisijas sēde, kas izvērtās ļoti emocionāla un saspringtu diskusiju piepildīta. Vairāk nekā divu stundu garajā sanāksmē klātesošie — komisijas locekļi, Talsu novada domes vadība, deputāti un vietējie iedzīvotāji, tostarp vecāki ar bērniem — sprieda par gadiem gaidīto pilsētas bērnu rotaļu laukumu.

Diskusija par bērnu rotaļu laukumu Talsos nav jauna — tā kā neizbēgama ēna pašvaldības gaiteņos klīdusi gadiem. Kamēr kaimiņu novados drosmīgi top jauni, mūsdienīgi un bērnu iecienīti aktīvās atpūtas centri, Talsu pilsētas sirdī pēdējos gados realizēta vien neliela daļa no kādreiz solītā.

Sanāksmes sākumā Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA) atzina jautājuma nopietnību, norādot, ka šis temats ir sasniedzis kritisko punktu. Iedzīvotāju vidū valdīja skeptiskums un nogurums no bezgalīgajiem solījumiem. Talsu iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Kitija Tigule vērsa uzmanību uz to, ka gadiem ilgi pilsēta pārtiek tikai no skaistām skicēm un neizpildītiem solījumiem, kamēr bērni izaug: «Šī tēma, manuprāt, ir tik daudz runāta un runāta… Mēs bieži esam dzirdējuši, ka Talsu novada pašvaldībā ir tāds «maģiskais» skapis, pilns ar projektiem, un es ļoti gribētu, ka mēs beidzot sāktu realizēt tos projektus un atbrīvotos no tā skapja.» Šis «projektu skapis» šoreiz piedāvāja divas alternatīvas.

Divi projekti — divas vīzijas

Sēdes vadītājs, Ilgtspējīgas vides attīstības komisijas priekšsēdētājs, Talsu novada Būvvaldes vadītājs, Talsu pilsētas arhitekts Emīls Gulbis klātesošos iepazīstināja ar diviem rotaļu laukumu izstrādātajiem projektiem. Pirmais no tiem ir Kareivju ielas bērnu rotaļu laukums pie Vilkmuižas ezera, kura kopējā attīstības koncepcija izstrādāta pirms astoņiem gadiem. Pirmā kārta — laukums pašiem mazākajiem bērniem — jau ir izbūvēta un darbojas, taču tā ir tikai daļa no plānotā apjoma. Otrā un trešā kārta paredzēta lielākiem bērniem un pusaudžiem, piedāvājot individuāla dizaina elementus, šūpoles, batutus, slidkalniņus un kāpšanas tīklus. Projekta līdzautore, SIA «Balta istaba» līdzdibinātāja, vadošā arhitekte Ilze Rukmane-Poča uzsvēra, ka šis laukums ir projektēts kā vienota, mākslinieciski augstvērtīga un izzinoša vide valsts nozīmes vēsturiskā pieminekļa aizsardzības zonā.

Kā otrs variants tika piedāvāts projekts Brīvības ielā 24, Ķēniņkalna virsotnē, ko izstrādājis uzņēmums SIA «Lejnieku projektēšana» ar nosaukumu «Greizo spoguļu karaļvalsts».

E. Gulbis sniedza plašu skaidrojumu, kas ir plānots katrā no rotaļu laukumu projektiem. Kā izrādās, funkcionalitāte (rotaļu elementu veidi un daudzums) abos laukumos būtu gandrīz vienāda. Galvenā atšķirība — vizuālais izskats. Vecāki vairākkārt uzsvēra, ka lokācijas ziņā labāka vieta ir pie Vilkmuižas ezera, jo tur ir ērtāka piekļuve. Arī klātesošie speciālisti uzsvēra, ka Vilkmuižas ezera apkaime ir labāks variants, jo to ir potenciāls attīstīt arī nākotnē.

Katra projekta (gan pie Vilkmuižas ezera, gan Brīvības ielā) realizācija prasītu aptuveni vienādus līdzekļus — ap 700 000 eiro (šāda summa gan tika aprēķināta 2023. gadā). Tā kā Eiropas Savienības fondu finansējums šobrīd šādiem mērķiem nav pieejams, pašvaldībai jebkurā gadījumā nāktos ņemt aizņēmumu.

Estētika pret funkcionalitāti: par ko cīnās Talsu vecāki?

Galvenais sadursmes punkts diskusijā bija jautājums par dizainu un reālo funkcionalitāti. Sanākušie vecāki pauda viedokli, ka esošais Kareivju ielas mazo bērnu laukums, lai gan vizuāli skaists, bērniem ātri apnīk. Vecāki norādīja, ka ikdienā tur pavada ne vairāk kā pusstundu, jo bērniem trūkst reālu izaicinājumu un aktīvu nodarbju. Šī iemesla dēļ vairāk laika tiek pavadīts otrā rotaļu laukumā, lejā, blakus sporta trenažieriem, ko savulaik izveidoja Talsu Komersantu Klubs. Tāpat brīvdienās daudzas Talsu ģimenes izvēlas mērot ceļu uz Tukumu, Kuldīgu vai Ventspili, kur rotaļu laukumos bērni var pavadīt stundas, jo tur pieejamas plašākas atrakcijas — milzīgi slidkalniņi, trošu nobraucieni, virvju piramīdas u.c.

Viena no māmiņām kritizēja pašvaldības un arhitektu tieksmi pēc dārga un abstrakta dizaina uz bērnu reālo vajadzību rēķina: «Uz bērnu rēķina nevar īstenot kādas profesionāļu ambīcijas! Bērni ir galvenais, un tikai mēs, vecāki, zinām, kas viņiem patīk.»

Sanākušie norādīja, ka bērniem nav vajadzīgi tādi elementi kā, piemēram, esošā gliemeža skulptūra, kas vasarā ļoti uzkarst un bērni var apdedzināties, turklāt izmaksā ļoti daudz. Vecāki pieprasīja vienkāršus, drošus un pārbaudītus risinājumus, kuros bērniem būtu vēlme kustēties. «Taisām bērnu laukumu, nevis Pinterest laukumu!» sauca viens no klātesošajiem tētiem.

Šo viedokli dedzīgi aizstāvēja arī Talsu uzņēmējs, Talsu 2. vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētājs Juris Loza, kurš ikdienā ir tiešā saskarē ar vietējām ģimenēm. Viņš aicināja domes pārstāvjus beidzot ieklausīties reālajā pieprasījumā, nevis censties mākslīgi radīt teorētiskus mākslas objektus: «Esmu runājis ar cilvēkiem, un man pašam ir bērni, es zinu, ko viņi grib! Viņi ir izslāpuši pēc vienkārša, funkcionāla bērnu laukuma!»

Tai pašā laikā komisijas locekle un komunikācijas eksperte Jolanta Derkevica-Pilskunga aicināja Talsus saglabāt savu unikālo, estētisko identitāti un nepadarīt pilsētas vidi pārāk sintētisku un vienveidīgu. Speciālisti arī skaidroja, ka Kareivju ielas laukuma specifiku diktē tā atrašanās valsts nozīmes kultūras pieminekļa zonā. Šeit nedrīkst uzstādīt vienkāršotus sporta laukumus — projektam ir jābūt vizuāli saskaņotam un jānes kultūrvēsturiskā vērtība, ko pieprasa Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Ekspertu viedoklis un rastais kompromiss

Pēc tam, kad diskusija bija sasniegusi savu emocionālo apogeju, sēdes vadītājs E. Gulbis nolasīja komisijas locekles Janas Jākobsones, kura ir Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja, UNESCO mantojuma vietas pārvaldniece, arhitekte, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece un arhitektūras doktore, rakstisko viedokli: «Mans viedoklis par atbalstāmo laukuma variantu — pēc būtības turpināt Vilkmuižas ezera koncepciju, kas Talsiem piešķir un turpinās piešķirt individuālu raksturu. Vienlaikus nepieciešams papildināt rotaļu laukumu ar rotaļu elementiem, kas paplašinātu iespēju klāstu rotaļām un radošajām nodarbēm.» Viņas komentārs precīzi saskanēja ar to, pie kāda lēmuma nonāca arī klātesošie pēc vairāk nekā divu stundu debatēm.

Tika nolemts netērēt laiku un līdzekļus jauna projekta izstrādei, bet gan koncentrēt visus spēkus Kareivju ielas laukuma 2. un 3. kārtas pabeigšanai, tos papildinot ar rotaļu elementiem, piemēram, šūpolēm, slidkalniņiem, batutiem un trulīti. Pašvaldība solīja, ka esošais projekts netiks realizēts «viens pret vienu» tādā formā, kādā tas tika izveidots pirms vairākiem gadiem.

Kā sēdes beigās norādīja E. Gulbis, visdrīzāk tiks veidota darba grupa, kurā pieaicinās vecāku pārstāvjus, lai kopā ar projektētājiem izskatītu konkrētus elementus, kā Kareivju ielas laukumu papildināt ar bērnu tik ļoti kārotajām atrakcijām — augstākiem slidkalniņiem, trošu nobraucienu, vairākām šūpolēm, efektīvi izmantojot arī dabisko pakalna reljefu.

Optimistiskākais scenārijs paredz, ka, sekmīgi piesaistot kredītlīdzekļus un veicot nepieciešamās korekcijas projektā, jaunais un uzlabotais funkcionālais laukums varētu tikt īstenots jau nākamgad. Sāga par Talsu bērnu rotaļu laukumu beidzot ir ieguvusi reālu virzību uz priekšu, taču tās panākumi tagad pilnībā gulstas uz pašvaldības spēju ne tikai apsolīt, bet arī reāli sadarboties ar saviem iedzīvotājiem.

Noslēgumā jāpiebilst, ka uz šo sēdi, ja neskaita domes vadību, bija ieradušies tikai divi (!) deputāti: Evita Afoņina (TNA) un Lauris Pīlēģis (MTN). Deputāti būs tie, kuri lems — piešķirt finansējumu bērnu rotaļu laukumam vai nē. Izskatās, ka iedzīvotājiem jāturpina «turēt roku uz pulsa» šī jautājuma virzībai, lai jautājums nepaliek, karājoties gaisā vai apputam maģiskajā projektu skapī vēl vairākus gadus.

#SIF_MAF2026