Talsu «Pīķa dāma» jau atkal satikās ar Tukuma «Kreiceni»
21. oktobra rīts Talsu sporta namā sākās ar enerģijas lādiņu, dzīvīgumu un patīkamu čalošanu. Kaut arī oficiālais sākums bija paredzēts nedaudz vēlāk, zolītes kaislības ieviesa savas korekcijas – dalībnieki ieradās jau ātrāk un turnīru sāka pat mazliet agrāk. Un kāpēc gan gaidīt? Kad satiekas seni cīņas biedri un labi paziņas, katra minūte pie spēļu galda ir zelta vērtē.
Rudenīgais zolītes turnīrs Talsu sporta namā jau gadiem ir nemainīga tradīcija, ko dalībnieki ik oktobri gaida ar nepacietību. Arī šoreiz pie kāršu galdiņiem tikās divas zolītei uzticīgas komandas: Talsu seniori no zolītes kluba «Pīķa dāma» un kaimiņi no Tukuma senioru biedrības «Gaisma» zolītes kluba «Kreicene». Spēlētāju skaits no abām pusēm bija vienāds – 12 talsinieki un 12 tukumnieki, kuri pie sešiem galdiņiem sēdās jauktā sastāvā. Tukuma delegācija bija ieradusies ar siltiem sveicieniem un vislabākajiem novēlējumiem. Savukārt Talsu senioru zolītes klubiņa «Pīķa dāma» vadītāja Silvija Lauva jau atkal pārsteidza ar nopietno attieksmi pret spēli, aicinot visus pie galdiem un pateicoties dalībniekiem par ierašanos. Bet kas gan būtu zolīte bez galantuma? Apliecinot cieņu mājiniekiem un iepriecinot dāmas, Tukuma kungi visas turnīra dalībnieces un citas klātesošās sievietes apdāvināja ar baltām krizantēmām. Šis sirsnīgais brīdis lika priekā iemirdzēties arī visnopietnāko spēlētāju acīm.
Kaut arī spēles karstumā par katru aci izvērtās sīva spēkošanās, ziedu dāvināšana atgādināja: vispirms viņi ir labi draugi un cīņas biedri, tikai pēc tam – konkurenti pie kāršu galda.
Džentlmeņi un dāmas spēlēja plecu pie pleca
Turnīra reglaments paredzēja sešas kārtas, katru 45 minūšu garumā. Pie galdiņiem spēlētāji sēdās pa četriem, un katrs gājiens prasīja loģisku domāšanu, precīzu aprēķinu un, protams, arī drusku veiksmes, kas tik ļoti saulainajā dienā jo īpaši gribēja draudzēties ar zolmaņiem. Kā trāpīgi piezīmēja talsinieks Valdis Lapševskis, kurš zolītes viltības jau jaunībā apguvis no tēva, galvenais spēlē tomēr ir tas, «kā nāk tā saucamā lapiņa» jeb kādas kārtis iedalītas un vai izdodas loģiski izspēlēt saņemtās kārtis. Arī dāmas neatpalika ne soli! Kaut gan vīri reizēm mēdz prātot par sieviešu un vīriešu loģikas atšķirībām, pie zolītes galda dzimumam nav nozīmes – tur valda meistarība. Ne tikai pati spēlēja, bet arī par pasākuma norisi rūpējās Silvija Lauva, kuras dzīves spars un apņēmība varētu būt paraugs ikvienam klātesošajam.
Izšķirošās cīņās atklājās veiksmīgākie zolmaņi
Pēc trešās saspringtās kārtas pusdienu pārtraukumā sporta nama telpās smaržoja galdā celtie pīrādziņi, smalkmaizītes un brangais kliņģeris – bija laiks atjaunot spēkus izšķirošajām pēcpusdienas cīņām. Pēc maltītes un kafijas pauzes sākās nākamais cēliens. Atbilstoši iepriekšējiem rezultātiem labākie spēlēja ar labākajiem, cīnoties līdz pat pēdējiem turnīra punktiem. Telpā netrūka ne azarta, ne draudzīgu sarunu, un visa centrā, protams, bija zolīte.
Pēc ilgām stundām iezīmējās arī uzvarētāji: 1. vietā Agris Brauns, 2. vietā – Vladimirs Bašta, 3. vietā – Andris Aulmanis, 4. vietā – Dainuvīte Mirecka. 5. vietā – Ivars Bušs, 6. vietā – Jānis Imūns, kurš ieguva arī Talsu novada sadraudzības turnīra senioriem labākā zolmaņa diplomu.
Šādas tikšanās apliecina, cik daudz dzīvesprieka, aizrautības un siltu kaimiņattiecību var būt senioru ikdienā. Talsu un Tukuma zolmaņi kārtējo reizi parādīja, ka prot gan aizraujoši izspēlēt kārtis, gan radīt svētkus sev un apkārtējiem. Šķiroties abas puses jau zināja – nākamā tikšanās un iespēja revanšēties būs maijā. Labas tradīcijas un draudzība noteikti ir jāturpina!
#SIF_MAF2026
