Kā saglabāt mieru un atbalstīt bērnus, sākoties mācībām
Līdz ar jauno mācību gadu nāk arī kņada, jauni dienas ritmi un neizbēgams stresiņš. Katrā ģimenē šis laiks ienāk citādāk. Lai saprastu, kā veiksmīgāk emocionāli atbalstīt gan mazākos skolēnus, gan pusaudžus, gan — ne mazāk svarīgi — pašiem sevi, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) rīko tiešsaistes sarunu ciklu.
Turpmākajās nedēļās VIAA un IZM kontu tiešraidēs sociālajā saziņas tīklā Facebook iedzīvotājiem būs iespēja izzināt visu nepieciešamo par vērtēšanas kārtību (9. septembrī), kā arī mākslīgā intelekta jēgpilnu un atbildīgu izmantošanu (16. septembrī). Savukārt pirmajā diskusijā, kas bija veltīta bērnu un vecāku sagatavošanai jaunajam mācību gadam, tikās bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs un kognitīvi biheiviorālā terapeite Marija Ābeltiņa.
Prieks vai pretestība?
«Tāpat kā Jaunais gads, tā arī 1. septembris pienāk,» norāda Ņikita Bezborodovs. Tomēr tas, kā bērni un pusaudži sagaida šīs pārmaiņas, krasi atšķiras. Daži jau augusta beigās nevar sagaidīt tikšanos ar klasesbiedriem, kamēr citi skolas sākumu gaida ar neslēptām bažām.
Kā skaidro psihiatrs, stress pats par sevi nav slikts. Zināma aktivācija organismam ir pat nepieciešama. Bērnu reakcijas bieži vien diktē viņu temperaments. Tie, kuru nervu sistēma ir reaktīvāka, uz vides pārmaiņām reaģē jutīgāk un ar lielāku trauksmi. Savukārt krasa pretestība un frāze «Es negribu iet uz skolu!» visbiežāk ir signāls iepriekšējai negatīvai pieredzei — grūtībām mācībās, sarežģījumiem ar skolotājiem vai vienaudžiem.
Pieaugušā loma bērna sirdsmieram
Bērni un pusaudži savā emocionālajā regulācijā ir tieši atkarīgi no mums — pieaugušajiem. «Ja mēs paši esam trauksmē, tajā brīdī mēs nevaram palīdzēt bērnam tikt galā ar viņa trauksmi,» uzsver bērnu psihiatrs.
Kā piebilst kognitīvi biheiviorālā terapeite M. Ābeltiņa, lai cik saspringta būtu vecāku «otrā maiņa» pēc darba, ir būtiski pamanīt savus spriedzes signālus — vai tas ir karstums vaigos, vai sakosti zobi. Nevajag tēlot varoņus un mānīt sevi, ka pēc smagas dienas spēsim momentāni būt pacietīgi. «Paēdis pieaugušais ir mierīgāks pieaugušais,» atgādina terapeite, iesakot atrast kaut piecas minūtes savu pamatvajadzību apmierināšanai, pirms pieslēgties bērna uztraukumiem.
Ir dabiski, ka arī vecāki ir nobažījušies par to, kā bērnam veiksies jaunajā klasē vai kā veidosies attiecības ar jaunajiem skolotājiem. Tomēr vecāki nedrīkst ļaut savam «katastrofālo domu zirgam» auļot bez vadības. «Skaidrība nomierina. Tāpat kā rutīna nomierina,» teic M. Ābeltiņa, iesakot, ja nepieciešams, aiziet un praktiski aplūkot jaunās skolas telpas, nevis ļauties fantāzijām.
Īpašas vajadzības un «lielie» pusaudži
Robežām ir jāaug kopā ar bērnu, taču vecāku kļūda nereti ir pārvērtēt pusaudžu spēju pašiem kontrolēt savus impulsus un patstāvīgi mācīties. Tas īpaši attiecas uz jauniešiem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS). «Mēs sagaidām, ka viņam vajadzētu būt jau tik patstāvīgam, ka vairs nav nepieciešama mūsu atgādināšana,» norāda psihiatrs, skaidrojot, ka, piemēram, pie 14 gadus veca jaunieša ar UDHS tomēr būs jāpienāk un jāuzliek roka uz pleca, lai atgādinātu par mājasdarbu. Svarīgi ir sadalīt lielo darbu apjomu (vienalga, pirmklasniekam vai vidusskolēnam) mazos soļos un atalgot ar pieaugušā uzmanību par katru paveikto posmu.
Būtiski ir neaizmirst — tas, ka mājās ir parādījies zīdainis vai pusaudzis savos 15 gados izskatās liels, nenozīmē, ka viņam vairs nevajag vecāku empātiju. «Lieli» pusaudži ir tikai salīdzinājumā ar mazākajiem.
Burvju vārds — validēšana
Ja bērns stāsta, ka baidās no skolas, instinkts bieži liek mesties viņu pārliecināt: «Beidz taču, būs forši!» Tomēr kognitīvi biheiviorālā terapeite aicina neapstrīdēt bērna pieredzi. Tā vietā psiholoģiskais žargons piedāvā vārdu «validēt» — apstiprināt bērna jūtas. Vien pasakot: «Ļauj man saprast, kas tev ir grūti,» noņem lielu daļu spriedzes, jo bērns beidzot jūtas sadzirdēts.
Pieaugušo galvenais uzdevums pirmajās skolas nedēļās ir būt blakus. Un atcerēties Marijas Ābeltiņas atziņu no pašas ikdienas — dažreiz, lai atjaunotu saikni ar bērnu un iedotu viņam drošību, pietiek ar 15 sekundēm, atraujoties no «degošā» e-pasta rakstīšanas.
#SIF_MAF2026
