«Piejūras» lietā konstatē, ka pašvaldībai nav nodarīti zaudējumi

4. augusta Talsu novada domes sēdē deputātu vairākums nobalsoja par lēmumprojektu, kurā norādīts, ka pašvaldībai nav nodarīti zaudējumi saistībā ar izšķirošās ietekmes zaudēšanu SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» un tās atgūšanu, līdz ar to neesot pamata uzsākt turpmāku rīcību saistībā ar iespējamo zaudējumu atlīdzināšanu.

Notikumu būtība meklējama 2025. gada 29. jūlijā, kad toreizējais pašvaldības izpilddirektors Agris Rozenfelds «Piejūras» dalībnieku sapulcē nobalsoja par pamatkapitāla palielināšanu Tukuma novada pašvaldībai, kā rezultātā Talsu novads zaudēja savu līdzšinējo izšķirošo ietekmi uzņēmumā.Pirms šī balsojuma Talsu novada pašvaldībai piederēja 54,55 % uzņēmuma daļu, kas nodrošināja kontrolpaketi un izšķirošo vārdu lēmumu pieņemšanā. Pēc A. Rozenfelda balsojuma Talsu daļa saruka līdz 49,40 %.

Talsu novada dome jau 2025. gada oktobrī lēma par savas mantas — divu nekustamo īpašumu (89 200 eiro vērtībā) — ieguldīšanu «Piejūrā», lai, palielinot pamatkapitālu un pretī saņemot attiecīgi jaunu daļu skaitu, varētu atgūt savu izšķirošo ietekmi. «Tā ir mantas izšķērdēšana, lai nodzēstu sekas iepriekš nodarītajam,» vairākās domes sēdēs pauda deputāts Aldis Pinkens (JV).

Jāpiebilst, ka kopš šī gada 15. jūnija Talsu novada pašvaldībai pieder 52,34205 % uzņēmuma daļu, kas panākts, palielinot pamatkapitālu ar iepriekš minēto mantisko ieguldījumu 89 200 eiro vērtībā.

A. Rozenfelds «Talsu Vēstīm» jau pirms vairākiem mēnešiem sniedza skaidrojumu par notikušo: «Jautājums bija steidzams, jo ieguldīšana uzņēmuma pamatkapitālā bija nepieciešama, lai uzņēmums varētu saņemt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu un realizēt stratēģiski nepieciešamu attīstības projektu. Pēc dalībnieku sapulces domes sēdē deputāti tika informēti par dalībnieku sapulcē pieņemto lēmumu, un tika paskaidrots gan par steigu jautājuma skatīšanai, gan par nepieciešamību šādu lēmumu atbalstīt.»

Šī gada 26. februārī dome pieņēma lēmumu, ar kuru domes priekšsēdētājam Ansim Bērziņam (TNA) tika uzdots līdz šī gada 30. aprīlim nodrošināt izvērtējuma veikšanu, kas ļautu domei pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību par pašvaldībai, iespējams, nodarītajiem zaudējumiem saistībā ar zaudēto izšķirošo ietekmi «Piejūrā», tai skaitā izvērtējot iespējamo zaudējumu apmēru, kas Talsu novada pašvaldībai ir radies vai varētu rasties saistībā ar izšķirošās ietekmes atgūšanu. Izvērtējuma veikšanas termiņš tika pagarināts līdz jūlija beigām. Tā kā 30. jūlija domes sēde ievilkās, tās turpinājums tika pārcelts uz 4. augustu, kad šis jautājums tika skatīts.

Zaudējumus nekonstatē

Pašvaldība vairākkārt organizēja cenu aptauju tiem, kas varētu sagatavot juridisko atzinumu par pašvaldībai, iespējams, nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies vai varētu rasties saistībā ar izšķirošās ietekmes zaudēšanu kapitālsabiedrībā. Tomēr pašvaldībā netika saņemts neviens piedāvājums, līdz ar to nebija iespējams noslēgt pakalpojuma līgumu un saņemt attiecīgo juridisko atzinumu «no malas». Rezultātā šo izvērtējumu veica Talsu novada pašvaldības Juridiskais, iepirkumu un kapitālsabiedrību uzraudzības departaments. Tā vadītāja Diāna Tabulēvica deputātiem norādīja, ka izvērtējumā secināts: izšķirošās ietekmes zaudēšana vai pašvaldības ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā paši par sevi nav uzskatāmi par pašvaldībai nodarītiem zaudējumiem. «Zaudējumi nav jebkuras nelabvēlīgas sekas vai kontroles zaudēšana, bet gan pierādāms mantisks kaitējums (esošais zaudējums vai negūtā peļņa). Izvērtējot uzņēmuma pieņemtos lēmumus pēc pašvaldības izšķirošās ietekmes zaudēšanas līdz mantiskā ieguldījuma veikšanai, nav konstatēts, ka pašvaldībai būtu nodarīti mantiski zaudējumi. Līdz ar to nav pamata uzsākt turpmāku rīcību saistībā ar iespējamo zaudējumu atlīdzināšanu,» pauda D. Tabulēvica.

Opozīcija nepiekrīt izvērtējuma rezultātiem

A. Pinkens, tāpat kā citās reizēs, kad šis jautājums tika skatīts domes sēdēs, vēlreiz uzsvēra, ka, viņaprāt, nav pareizi, ka šo izvērtējumu veic tas pats departaments, kas savulaik iespējamo pārkāpumu veicis: «Šis atzinums acīmredzami ir veidots, darbiniekam vērtējot savu vadītāju (bijušo — aut.). Mēs vērtējam nevis to, vai objektīvi ir radušies zaudējumi, bet tā, lai pierādītu, ka tie nav radušies. Departaments, kas gatavoja izpilddirektoram lēmumu, tagad mums sniedz atzinumu, ka viss ir kārtībā. Tad jau arī būtu jāpaprasa pašam izpilddirektoram, lai viņš izvērtē, vai viņš ir vai nav kaut ko pārkāpis. Tas būtu kronis visam! Diemžēl vai par laimi šī persona vairs nestrādā Talsu novada pašvaldībā, tādēļ šādu izvērtējumu nesaņēmām. Ir skaidrs, ka pašvaldības mantiskā bilance ir palikusi par 89 200 eiro mazāka. Es neredzu, par ko šeit vispār balsot, tāpēc balsojumā nepiedalīšos.» Kad tika vaicāts par bijušā izpilddirektora, iespējams, pretlikumīgo rīcību, D. Tabulēvica norādīja, ka šāda uzdevuma departamentam nebija, turklāt pašvaldībai neesot tiesiska pamata vērsties pret personu, jo ir jābūt zaudējuma apmēram un mērķim, lai to darītu.

«Ir noticis tieši tas, ko paredzēju un sacīju jau pirms vairākām domes sēdēm, — lai vai kāds lēmums un rezultāts tiktu noskaidrots, tas nebūs pareizs un domes priekšsēdētājs būs vainīgs. Mums ir bijis pietiekami ilgs laiks. Ja ir kādas pazīmes, ka mums radīti zaudējumi, tad ir jāvēršas pie tiesībsargājošajām iestādēm. Mēs paši uzticējām domes priekšsēdētājam nodrošināt izvērtējuma veikšanu, un uzskatu, ka tas ir paveikts,» sacīja deputāts Dainis Karols (ZZS).

Savu lēmumu balsojumā nepiedalīties pauda arī deputāts Lauris Pīlēģis (MTN): «Ir skaidrs, ka izpilddirektors, pieņemot šo lēmumu, pārkāpa savas pilnvaras. Daži deputāti skaidri pauda, ka šādu lēmumu nedrīkst pieņemt, jo mēs pazaudēsim izšķirošo ietekmi, bet, kā izrādījās, lēmums jau bija pieņemts. Un pēc tam mēs sākām cīnīties ar sekām. Turklāt šī izpilddirektora «darījuma» dēļ mēs beigās pazaudējām privilēģiju, kā lemt pašiem par savu rīcību kapitālsabiedrībā (jo šī gada jūnijā, palielinot pamatkapitālu, tika veikti arī grozījumi uzņēmuma statūtos — aut.). Šobrīd mēs to varam tikai un vienīgi kopā ar Tukuma novada pašvaldību.»

Lai gan izskanēja daudzas pretrunas, rezultātā 10 deputāti balsoja «par» lēmumprojektu.

#SIF_MAF2026