Nereti cukura diabētu atklāj, veicot ar šo slimību it kā nesaistītus izmeklējumus, tomēr speciālisti ir vienisprātis — jo agrāk izdodas pamanīt slimības pazīmes jeb «sarkanos karogus», jo efektīvāk var novērst tās attīstību un uzlabot dzīves kvalitāti.
«Daļa pacientu par diagnozi — cukura diabēts — uzzina stipri novēloti, iespējams, nonākot stacionārā, piemēram, ar insultu vai miokarda infarktu. Cukura diabēts, īpaši nediagnosticēts vai neārstēts, ar laiku var radīt bīstamu kaitējumu veselībai, tostarp izraisīt nieru mazspēju, redzes traucējumus, nervu šķiedru bojājumu, kā arī būtiski palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. Tādēļ ir ļoti svarīgi neignorēt un laikus pievērst uzmanību pazīmēm, kas var liecināt par cukura diabētu,» uzsver «Veselības centru apvienības» veselības klīnikas «Pulss» endokrinoloģe Tatjana Zaķe.
Ārste norāda, ka cukura diabēta attīstība ir saistīta ar traucētu insulīna darbību organismā — vai nu aizkuņģa dziedzeris neizstrādā pietiekami daudz insulīna, vai arī ķermeņa šūnas kļūst nejutīgas pret tā iedarbību, attīstoties insulīna rezistencei. Nošķir 1. tipa cukura diabētu — autoimūnu slimību, kas pārsvarā attīstās jau bērnībā un izraisa absolūtu insulīna deficītu. Ar biežāk sastopamo 2. tipa cukura diabētu ir citādi — tas attīstās pakāpeniski un to lielā mērā ietekmē dzīvesveids.
Svarīga miega higiēna
Prediabēts ir pēdējā stacija pirms slimības, kur vēl var izkāpt un mainīt dzīvesveidu. Cukura diabēts bieži noved pie agrīnas vai paātrinātas asinsvadu apkaļķošanās jeb aterosklerozes vai arī sirds mazspējas. Tāpēc kardioloģe Justīne Ciganovska uzsver, cik svarīgi ir uzturēt glikozes līmeni normas robežās, kontrolēt asinsspiedienu un holesterīnu, ēst sabalansētu uzturu, nesmēķēt un regulāri lietot ārsta nozīmētos medikamentus. «Ir svarīgi būt fiziski aktīvam. Palielinot muskuļu masu, palielinās glikozes patēriņš muskuļos un samazinās cukura līmenis asinīs,» norāda kardioloģe. Nepietiekams miegs var paaugstināt 2. tipa diabēta risku un veicināt hronisku iekaisumu organismā, kas negatīvi ietekmē asinsvadus un dažādas orgānu sistēmas. Optimālai veselībai cilvēkam diennaktī nepieciešamas aptuveni 7–9 stundas miega.
Emocionāls stress un diabēts ir cieši saistīti. Parasti uzmanība tiek pievērsta cukura līmenim, medikamentiem un uzturam, bet psiholoģiskā labsajūta nereti paliek otrajā plānā. Pētījumi liecina, ka hronisks stress var būt gan cēlonis, gan sekas diabēta simptomu saasinājumam. Kad cilvēks piedzīvo stresu, paaugstinās asinsspiediens, paātrinās sirdsdarbība, ķermenis izdala kortizolu un citus stresa hormonus, kas paaugstina cukura līmeni asinīs. Stresa ietekmē cilvēks biežāk pieņem impulsīvus, mazāk pārdomātus lēmumus. Tas attiecas arī uz uztura izvēli, fiziskajām aktivitātēm un pat medikamentu lietošanas režīma ievērošanu. Emocionālas ēšanas epizodes, motivācijas zudums nodarboties ar fiziskām aktivitātēm vai apātija pret savu veselības stāvokli ir bieži sastopamas problēmas diabēta pacientiem stresa periodos. Dzīvošana ar hronisku slimību prasa nemitīgu modrību un pašdisciplīnu, kas var novest pie emocionāla izsīkuma. Tāpēc speciālisti iesaka apzinātu elpošanu un meditāciju, pastaigas, strukturētu dienas plānu, sarunas ar līdzcilvēkiem, citiem diabēta pacientiem, jo tas mazina vientulības sajūtu un sniedz praktiskus padomus.
Galvenie profilakses soļi
Pirmais agrīnas diagnostikas rīks ir glikozes līmeņa noteikšana tukšā dūšā vai glikētā hemoglobīna (HbA1c) analīze, kas parāda vidējo glikozes jeb cukura līmeni asinīs pēdējo 8—12 nedēļu periodā. Tas ļauj savlaicīgi identificēt prediabēta stāvokli un novērst 2. tipa cukura diabēta attīstību. Arī cilvēkiem bez acīmredzamiem simptomiem ir vērts veikt šīs analīzes vismaz reizi gadā,» uzsver ārste Jana Osīte, «Centrālās laboratorijas» laboratorijas vadītāja.
Pirmās diabēta brīdinājuma pazīmes var būt ļoti lēns, bet stabils svara pieaugums, grūtības samazināt svaru, pat regulāri ievērojot diētu un fiziskās aktivitātes, nogurums un miegainība neilgi pēc ēdienreizes, pastāvīga vēlme pēc kaut kā salda un aizkaitinātība vai koncentrēšanās grūtības, kas var būt saistītas ar glikozes līmeņa svārstībām.
Cukura diabēta sarkanie brīdinājumi ir vairāki, bet galvenais — paaugstināts cukura līmenis asinīs (7 mmol/l un vairāk). Tāpat bieža urinēšana ir viens no pirmajiem cukura diabēta simptomiem, kad glikozes līmenis asinīs jau pārsniedz 10 mmol/l. Arī ilgstošas un nepārejošas slāpes, konstanta izsalkuma sajūta, straujš svara zudums bez izmaiņām uzturā, hronisks nogurums, lēna brūču un iekaisumu dzīšana, sausa, niezoša āda, biežas sēnīšu infekcijas, kā arī zems D vitamīna līmenis organismā var palielināt 2. tipa cukura diabēta attīstības risku, īpaši cilvēkiem ar prediabētu jeb ogļhidrātu tolerances traucējumiem. «Pazīmju uzskaitījums nenozīmē, ka ikvienam cukura diabēta pacientam būs tās visas, turklāt šīs pazīmes neparādās vienlaicīgi. Tomēr, ja ir kaut vai kāda no tām, tas jāuztver kā signāls apmeklēt ārstu un veikt analīzes. Ja tiek apstiprināts cukura diabēts, cilvēka veselības uzturēšanai ļoti svarīga ir līdzestība — gan regulārā cukura līmeņa kontrolē, gan medikamentu lietošanā, gan veselīga dzīvesveida ievērošanā,» norāda «Mēness aptiekas» farmaceite Evita Lārmane.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Veselība tuvplānā” saturu atbild SIA “SILK MILK Media”.
Uztura speciāliste Anastasija Sabadaševa: svara samazināšana — diabēta profilakses stūrakmens
