15. maijā Latvijā oficiāli sākas peldsezona, diemžēl mūsu valsts joprojām ir starp Eiropas līderiem noslīkušo skaita ziņā. Peldēšanas treneris Vladlens Katajs‑Paeglis uzsver, ka statistika jau ir traģiska, pat pirms vasaras karstuma un aktīvākās atpūtas pie ūdens.
«Pirms intervijas palasīju ziņas — VUGD publicējis informāciju, ka šobrīd noslīkuši 20, bet autoavārijās bojā gājuši 28 cilvēki. Bet peldsezona ir tikko sākusies! Tas nozīmē, ka sabiedrībai ir jāizglītojas, jāsaprot riski, jāmāk peldēt un jānovērtē savas prasmes.» (Raksta publicēšanas brīdī noslīkuši jau 23 — aut.).
Latvijas dabas bagātība — jūra, ezeri, upes, dīķi un karjeri — vienlaikus ir arī mūsu lielākais risks. Daudzas peldvietas nav oficiālas, nav uzraudzītas, un cilvēki bieži izvēlas peldēties vietās, kur neviens nav pārbaudījis ne dziļumu, ne grunti, ne iespējamos šķēršļus. «Pārbaidīt visas ūdenstilpes nav reāli,» saka treneris. Īpaši bīstama ir lēkšana nezināmās vietās — zem ūdens var slēpties zari, akmeņi vai pat lielgabarīta sadzīves tehnika.
Drošākās vietas ir oficiālās peldvietas ar glābējiem, taču Talsu novadā tādu nav. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem pašiem jāuzņemas lielāka atbildība — jāizvērtē straumes, dziļums, grunts. Un jāatceras vēl kāds būtisks faktors: «Peldēšana un alkohols ir divas nesavienojamas lietas. Tas ir tas pats, kas vadīt mašīnu reibumā,» uzsver Katajs‑Paeglis, norādot, ka lielākā daļa nelaimju notiek tieši reibumā.
Barbariska iemešana ūdenī nav peldēšanas apmācība
Treneris ikdienā strādā gan ar bērniem, gan pieaugušajiem un atzīst — bailes no ūdens ir daudz izplatītākas, nekā sabiedrībā pieņemts domāt. Daudzi pieaugušie nekad nav iemācījušies peldēt, bieži vien negatīvas pieredzes dēļ. «Viņi baidās ielikt seju ūdenī, kur nu vēl peldēt,» viņš stāsta. Bērniem iemaņas veidojas ātrāk, taču arī viņiem nepieciešama pakāpeniska pieradināšana, nevis brutāla pieeja «iemetīsim un iemācīsies». «Diemžēl tā tas nestrādā. Pieredze rāda, ka tā var tikai radīt bailes, ko vēlāk grūti pārvarēt,» saka treneris.
Latvijas Peldēšanas federācija nosaka skaidru kritēriju, ko nozīmē mācēt peldēt — cilvēkam jāspēj nopeldēt 200 metrus bez apstājas, no tiem 50 metrus uz muguras. Tas ir daudz vairāk nekā vienkārši noturēties virs ūdens. Tāpēc treneris aicina vecākus nepārvērtēt ne savas, ne bērnu spējas un neaizmirst, ka peldētprasme ir jāuztur un jāpilnveido.
Īpaši svarīga ir bērnu drošība. Viņš iesaka lietot palīglīdzekļus — peldēšanas dēļus, uzročus, jostiņas, riņķus. Tomēr jāatceras, ka tie var radīt maldīgu drošības sajūtu. «Uz katra no tiem ir rakstīts — šis līdzeklis neglābs no slīkšanas,» atgādina treneris. Bērns nekad nedrīkst atrasties ūdenī viens, pat ja ir aprīkots ar palīglīdzekļiem. Viņš arī aicina kritiski izvērtēt uzmanīšanu no pludmales — vai gadījumā, ja bērns slīktu, pieaugušais paspētu aizskriet līdz ūdenim, un nopeldēt nepieciešamo attālumu, lai bērnu glābtu? «Labāk vienmēr ejam ūdenī kopā ar bērnu,» viņš saka. Bērniem ieteicams izvēlēties košas, gaišas krāsas peldkostīmus, jo tumšie ūdenī ir grūtāk pamanāmi. Un atcerēties, ka nav svešu bērnu — arī pludmalē.
Nevajag pārvērtēt savas spējas
Treneris norāda arī uz vēl vienu problēmu — sabiedrības nepietiekamajām zināšanām par to, kā atpazīt slīkšanu un kā pareizi palīdzēt. Slīkšana bieži notiek klusi, bez saucieniem. Turklāt glābšana nav tik vienkārša, kā šķiet. «Ja slīkst 100 kilogramus smags vīrietis, vai tiešām 50 kilogramus smaga sieviete viņu varēs izglābt?» viņš retoriski jautā. Nepareiza pieeja var apdraudēt arī glābēju. Tāpēc, ja nav pārliecības par savām spējām, labāk meklēt palīdzību, nevis riskēt ar savu dzīvību. Slīkšanas brīdī cilvēks panikā var instinktīvi turēties pie glābēja un pat vilkt viņu zem ūdens, radot situāciju, kurā apdraudētas kļūst abu dzīvības.
Kāpēc Latvijā noslīkst tik daudz cilvēku?
Treneris izceļ trīs iemeslus: milzīgo ūdenstilpju skaitu, alkohola lietošanu un nepietiekamu peldētprasmi.
«Tā ir valsts nolaidība, ka mums peldēšana nav obligāti apgūstama skolās, ka nav nepieciešamās infrastruktūras. Piemēram, Zviedrijā peldētapmācība ir obligāta jau pirmajās klasēs. Latvijā tā nav,» viņš norāda.
Lai gan dažās pašvaldībās tiek īstenoti projekti, tie nav pietiekami regulāri un aptveroši. Latvijas Peldēšanas federācija aktīvi meklē risinājumus, kā stiprināt sabiedrības izpratni par peldētprasmes nozīmi — gan cenšoties panākt valsts finansējumu apmācībām, gan izmantojot Eiropas projektus, kas ļauj nodrošināt nodarbības pašvaldībās. «Talsus iepazinu tieši caur šādu Eiropas projektu, bet pašlaik tādu nav,» viņš saka.
Tomēr ir arī cerīga ziņa — peldēt var sākt jebkurā vecumā. «Nāk 50, 60, 70 gadīgi cilvēki. Pat 80 un 90 gadīgi. Šim sportam nav vecuma ierobežojumu,» saka Katajs‑Paeglis. Peldēšana ir viens no veselībai draudzīgākajiem sporta veidiem — tā stiprina muguru, muskuļus, plaušas un ir piemērota arī cilvēkiem ar locītavu problēmām. Treneris norāda, ka peldēšana ir izcils rīks astmas kontrolei, kas var palīdzēt sasniegt fāzi, kurā «ātrās palīdzības» inhalators ir vajadzīgs pavisam reti.
Treneris stāsta, ka svētdienās Laidzes baseinā «Vieta tavai atpūtai» pie viņa peldētprasmi apgūst septiņas grupas — no pašiem mazākajiem līdz pat sirmgalvjiem.
Peldsezonas sākumā treneris aicina ikvienu būt atbildīgam. Izvēlēties drošas peldvietas, nepārvērtēt savas spējas, nelietot alkoholu, bērnus ūdenī neatstāt vienus ne mirkli un — ja peldētprasme nav droša — mācīties. «Ūdens var būt bīstams. Bet mēs varam būt gudrāki. Un atcerēsimies: ja pirms desmit gadiem varēja pārpeldēt upi, tas nenozīmē, ka to var izdarīt arī tagad!»
#SIF_MAF2026
