Sabilē atrodas Vīna kalns, kas ilgus gadus bija ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogu dārzs. Taču turpat netālu, pie Sabiles robežas atrodas arī Abavas vīna darītavas vīnogu dārzi, kur šogad lustīgas mūzikas un pankūku smaržas pavadībā talcinieki no dažādām Latvijas malām novāca rekordlielu ražu.
Abavas vīna darītavas vīnogu dārzs atrodas kalnā, tāpēc, ierodoties uz talku, sākumā mazliet aizrāvās elpa. Pāri vīnogu stādiem pavērās Itālijas cienīgs skats — kalni un lejas. Šogad Latvijā bija netipiski vēsa vasara un spēcīgas pavasara salnas, kas vairākās saimniecībās radīja lielus zaudējumus, tikmēr Abavas vīna darītavas vīnogu dārzos uz talku ieradās 100 talcinieku, lai kopīgiem spēkiem novāktu rekordlielu vīnogu ražu.
«Vīnogas ļoti labi pārziemoja pagājušajā gadā,» dalās Abavas vīna darītavas saimnieks Mārtiņš Barkāns. «Faktiski ražas daudzumu nosaka iepriekšējais gads un ziema — iepriekšējā vasara bija samērā silta. Vīnoga ir tā, kas programmē sevi uz ražu gadu uz priekšu. Kopumā par ražas daudzumu bija skaidrs, ka būs daudz ogas. Par kvalitāti — to nosaka šī vasara. Tātad tā varēja būt labāka.»
Vīnogu lasīšana kā meditācija
Jūtot pozitīvo gaisotni un brīnišķīgo atmosfēru, bija skaidrs, ka arī par kvalitāti sūdzēties nevarēs, jo talcinieki katrā ķekarā ielika mīlestību un rūpes. «Pilnīgi gribas novilkt kurpes un staigāt plikām kājiņām,» teic talkas dalībniece un uzņēmuma darbiniece Vita Dobiļine. «Tādi riktīgi pirmsākumi. Man šķiet ļoti forši, ka varbūt kādreiz šīs vīnogas, ko mēs tagad lasām, es pildīšu pudelītēs. Baigi laba sajūta!» «Tā ir fantastiska meditatīva nodarbe,» bilst talkas dalībnieks Lauris Liepa. «Tu skaties uz ogām, atlasi labās, izmet sliktās. Tad tu domā par to vīnu, kas daudzus desmitus gadus vēlāk arī būs labi dzerams. Es ticu, ka, tāpat kā ēdienu gatavojot, arī dabā ar augiem ir ļoti svarīgi, ar kādu noskaņojumu, kādās sajūtās es nolasu šīs ogas.»
Ideja par šāda veida talku, uz kuru aicināti ir ne tikai uzņēmuma darbinieki, bet arī viesi no visas Latvijas, radās brīdī, kad radi un draugi sāka interesēties par šādu iespēju. «Lai piedzīvotu šādu talku, būtu jābrauc uz Itāliju, mēs esam vienīgie, kas šādu iespēju piedāvā,» teic Mārtiņš Barkāns. «Un man liekas, ka tā ir tāda laba komūnas veidošana ap Abavas zīmolu, ap mūsu saimniecību, arī laba iespēja pastāstīt, ko mēs darām, un cilvēkiem, pašiem piedaloties produkta veidošanā, pavisam noteikti ir arī cits skatījums uz to. Tam ir daudz lielāka vērtība.»
«Cilvēki ir priecīgi, ir pacilāti, un galu galā mēs tiešām darām to, kas varbūt Latvijā nav tradicionāli lauksaimniecībā, jo vīnogas novākt ne katru gadu ir pieredzēts,» teic Lauris Liepa un atzīst, ka bērnībā rudens pusē ļoti daudz laika pavadījis kartupeļu laukā vai dārzā.
Galvenais ir nepadoties
Līdz šim vīnogu dārza saimniekiem bijuši dažādi izaicinājumi — pavasara salnas, cīņa ar dažādām slimībām, puvēm, putniem un meža zvēriem, kuri arī iekāro saldās ogas, un pirms četriem gadiem dārzs izsalis pavisam. Tad sekojuši divi atkopšanās gadi, kad ražas nebija nemaz. Taču pat tas nav kalpojis par iemeslu padoties. «Es domāju, ka jebkurā darbiņā, kur tu ieliec savu sirdi, vienmēr tam seko tikpat lieli nopelni,» teic talkas dalībniece Dace Leimane. «Un es domāju, tas arī ir tas noslēpums, kāpēc «Abavas» dzērieni ir guvuši tik ievērojamas balvas un atzinības. Ko tu dari ar sirdi, tas vienkārši izdodas.»
Šogad izdevies novākt septiņas tonnas vīnogu, taču daļai ogu vēl aptuveni divas nedēļas jānogatavojas, kas nozīmē, ka kopējā novāktā raža būs vēl lielāka. Šis bija labs ražas gads, taču saimniekus māc bažas, ka šī gada aukstās vasaras dēļ nākamā gada raža varētu būt mazāka. Tikmēr talcinieki tic, ka nākotnē šis dārzs ražos vēl lielāku apjomu ogu. «Man liekas, ka ir neizbēgama situācija, ka paliek arvien siltāks un siltāks, un Latvija pavisam drīz būs diezgan droša un stabila vīnkopības zeme,» pauž Lauris Liepa. «Tā ka man nav ne mazāko šaubu, ka šeit vīnkopji ir ļoti tālredzīgi iestādījuši dārzu, un ar laiku tas noteikti būs viens no pasaules pazīstamākajiem dārziem.»
