Laika posmā no 20. līdz 26. oktobrim Āfrikas cūku mēris konstatēts 35 mežacūkām. Skartie novadi: Augšdaugavas, Dienvidkurzemes, Dobeles, Jelgavas, Krāslavas, Ķekavas, Mārupes, Saldus, Talsu un Tukuma. Tieši kaimiņu novadā — Tukuma novadā — konstatēts visvairāk saslimušo mežacūku: 10. Savukārt Talsu novadā šajā laika posmā pa vienam gadījumam konstatēts Balgales un Ģibuļu pagastā, bet pa diviem gadījumiem — Valdgales un Dundagas pagastā.
Kopumā šogad līdz 26. oktobrim Āfrikas cūku mēris konstatēts 1227 mežacūkām, skarti 29 novadi un 177 pagasti, tostarp četras pilsētu teritorijas. Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda skaidro, ka slimība turpina izplatīties — 28. oktobrī tā konstatēta arī mežacūkai Vandzenes pagastā.
Saslimušie iet bojā
ĀCM ir neārstējama dzīvnieku infekcijas slimība, ar kuru slimo cūku sugas dzīvnieki. Visi saslimušie dzīvnieki agrāk vai vēlāk iet bojā, jo, arī gadījumos, ja dzīvniekam izveidojas antivielas, imunitāte neveidojas un nepasargā dzīvniekus no atkārtotas saslimšanas. Tās nav iesnas, kuras viegli izārstēt, vai, ja neārstē, pāriet pašas. Mēris ir slimība, ar kuru cūkas saslimst un mirst.
Mēris ļoti lipīgs, un vīruss ir noturīgs dabā. Jebkas, kam pieskāries slimais dzīvnieks, kļūst par «bioloģisko ieroci». Latvijas mežos dzīvo tūkstošiem meža cūku, kurām nav vienai ar otru jāsatiekas, lai saslimtu. Pietiek ar paurķēšanos sūnās, uz kurām nonācis mēra izraisītājs.
Kāpēc inficētu cūku gaļu nedrīkst izmantot uzturā?
PVD skaidro, ka slimā dzīvnieka organismā notiekošie bioķīmiskie procesi nelabvēlīgi ietekmē gaļas kvalitāti un nekaitīgumu. Turklāt, apstrādājot nokauto cūku, ĀCM izplatīšanās risks ir ārkārtīgi augsts.
Jāpiebilst, ka gaļā pie +4°C temperatūras vīruss saglabājas 150 dienas, sausā sālītā šķiņķī – 140 dienas, bet saldētā gaļā daudzus gadus.
