15. jūlijā Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva sabiedrības (LPKS) «LATRAPS» Jaunpagasta graudu pirmapstrādes kompleksā saņemta pirmā graudu krava šajā sezonā, ko sagādājusi ZS «Blindnieki» no Balgales pagasta. Piegāde Jaunpagastā notikusi tikai dažas stundas vēlāk nekā Elejas, Saldus un Bauskas kompleksos, iezīmējot sezonas sinhrono sākumu Latvijas dienvidrietumu un centrālajā daļā. Ziemas mieži, kas tradicionāli ir pirmie kulšanai gatavie graudaugi, šogad nobrieduši līdzīgi kā pērn, tomēr saules trūkums un nemitīgais mitrums jūnijā radījis bažas par kopējo graudu kvalitāti.
LPKS «LATRAPS» ir lielākais lauksaimnieku kooperatīvs Baltijā. Tā Jaunpagasta graudu pirmapstrādes kompleksa tehniskais vadītājs Māris Alsbergs secina, ka kompleksos teju vienlaikus uzsāktā sezona ir sakritība, jo sējuma struktūra un klimatiskie apstākļi dažādos Latvijas reģionos atšķiras. Parasti par vairākām dienām atšķiras arī sezonas uzsākšana dažādos kompleksos, tomēr šogad Jaunpagastā sezona iesākta vien dažas dienas vēlāk nekā pērn. Viņš pastāsta: «Tie ir ziemas mieži, kas ievesti, un tie vienmēr ir pirmie visos gados.»
Laikapstākļu ietekme uz ražu un kvalitāti
Laikapstākļi teju vienmēr ir bijis viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmējis graudkopības ražību un kvalitāti. Piemēram, 2023. gada jūnijs bija otrs sausākais novērojumu vēsturē Latvijā, savukārt tā paša gada augustā nokrišņu daudzums pārsniedza normu par 88 %, kas radīja problēmas kulšanas laikā. 2023. gadā graudaugu ražība tika atzīta par zemāko pēdējo piecu gadu laikā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn ražība bijusi ievērojami labāka — kopējā graudu raža Latvijā 2024. gadā sasniedza 3,2 miljonus tonnu, kas ir par 436,4 tūkstošiem tonnu jeb 16,1 % vairāk nekā 2023. gadā.
Pēdējo trīs gadu laikā graudaugu kvalitāte Latvijā ir krasi mainījusies, 2023. gada sezona ietekmēja vairākus kvalitātes rādītājus, un tikai aptuveni 72 % ražas atbilda pārtikas kvalitātei. Pērn mitruma rādītājs bija stabilāks un proteīna rādītāji uzlabojās, tomēr pārtikas kvalitātes slieksnis kopumā ne.
Alsbergs atklāj, ka šī gada pirmo miežu tilpummasa ir zem 60 kilogramiem uz hektolitru (kg/hl). Tas ir zem labas kvalitātes rādītāja, Bauskā tā ir bijusi lielāka. Viņš pieļauj, ka tas varētu būt saistīts gan ar šķirnes īpatnībām, gan laika apstākļu ietekmi. Novērots, ka ziemas miežiem tradicionāli ir zemāka tilpummasa nekā vasaras miežiem, taču tirgū tie tiek vērtēti galvenokārt pēc šī rādītāja. «Proteīna rādītājs ir optimāls, bet mitrums 16,1 % ir ļoti labs rādītājs, jo bāze ir 14, respektīvi, tie ir 2 %, kas ir jānožāvē. Ja tādu ražu var dabūt no lauka, tad saimnieks var tikai priecāties,» skaidro M. Alsbergs.
Prognozes
Runājot par kviešu prognozēm, M. Alsbergs ir piesardzīgs: «Kvieši vēl ir pat zaļi — kulšana, visticamāk, sāksies tikai augusta pirmajās nedēļās.» Par kopējām prognozēm viņš secina: «Ir bijusi salīdzinoši vēsa vasara, nokrišņiem bagāta, ražībai vajadzētu būt, bet kvalitāte kviešiem, visticamāk, būs viduvēja. Varbūt būs kāds pārsteigums, ko šobrīd nevaram paredzēt.»
Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) publicētie dati apstiprina, ka proteīna rādītāji kviešiem šogad varētu svārstīties no 10 % līdz 11,5 %, kas robežojas ar pārtikas kvalitātes slieksni. «Ja mitrais laiks turpināsies kulšanas laikā, tas paildzinās sezonu, palielinās žāvēšanas izmaksas un var pasliktināt ražas kvalitāti. Tad vairs nebūs pārtikas kvalitātes — paliks tikai lopbarība,» skaidro M. Alsbergs.
punkta darbiniece Sidija Signe./Publicitātes foto/
Pavasara un vasaras mēnešos novērotie pārmērīgie nokrišņi ir radījuši izaicinājumus visā Baltijas reģionā. Vietām nokrišņu norma pārsniegta pat par 100—150 %, kas apgrūtina kulšanas apstākļus un veicina veldres veidošanos. Pārmērīgs mitrums veicina graudu dīgšanu vārpās, savukārt tas samazina ražas kvalitāti un pārtikas graudu īpatsvaru, kā arī veicina žāvēšanas izmaksu pieaugumu.
Laikapstākļus mūsu pusē Jaunpagasta graudu pirmapstrādes kompleksa tehniskais vadītājs vērtē diezgan pozitīvi. Viņš norāda, ka esam labākā situācijā nekā pārejā Latvija, īpaši Vidzeme un Latgale: «Tas, kas mums pietrūka, ir siltās dienas, lai kvalitāte veidotos labākā. Ja mitrais laiks turpināsies, tas paildzinās sezonas uzsākšanos. Būs lēnāka ražas novākšana.»
Kvalitāte nosaka cenu
Ņemot vērā, cik kvalitatīva ir graudaugu krava, veidojas cena. «Cenu starpība starp pārtikas un lopbarības kviešiem var sasniegt pat 50 eiro tonnā. Tas ir ļoti nozīmīgi.» Šī atšķirība bieži nosaka saimnieku sezonas ieņēmumus. Graudi ar zemu proteīnu un augstu mitrumu tiek klasificēti kā lopbarība, pat ja apjoms no hektāra ir pietiekams.
Jaunpagasta kompleksā pieņem miežus, kviešus, rapsi, zirņus un pupas. M. Alsbergs piebilst, ka zirņi kulšanai būs gatavi vienlaikus ar kviešiem, bet pupas — tikai sezonas izskaņā.
Uzsākot jaunu sezonu, Jaunpagastā vienmēr tiek veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi: pārbaudītas iekārtas, veikti remontdarbi, novērsti defekti vai trūkumi. M. Alsbergs norāda, ka visas iekārtas ir rūpīgi pārbaudītas un sagatavotas darbam. Jaunpagastā kompleksa attīstība šoruden turpināsies ar trešās kārtas būvdarbiem. Tiks izbūvētas jaunas pieņemšanas vietas, kaltes un bunkuri, kas palielinās apstrādes kapacitāti kulšanas pīķa laikā. Saskaņā ar M. Alsberga teikto — mērķis ir būt gataviem līdz nākamajai sezonai. Šis attīstības solis uzlabos loģistiku un operatīvo efektivitāti, kā arī nostiprinās spēju apkalpot mainīgos klimata izaicinājumos.
#SIF_MAF2025
