Arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā izdarīt izvēli drīzumā gaidāmajās vēlēšanās. Talsinieks Artis Raitums vairumam pazīstams kā darītājs, ne runātājs. Tāpat starptautiskā pieredze ļāvusi viņam iepazīt to, cik labi kā sporta nozare, tā arī lēmumu pieņēmēji ir spējīgi sastrādāties, lai kopā dotos pozitīvā virzienā. A. Raitums bija arī viens no tiem, kas marta sākumā apmeklēja uzņēmēju veidoto diskusiju.
— Galvenā doma bija saprast, cik deputātu runā par sportu, cik tas ir interesanti, un, esot tur, sapratu, ka sporta tēma nav aktuāla gandrīz vispār nemaz. Tāpēc uzdevu dažus jautājumus, nedaudz centos aktualizēt, lai sports nepaliek galīgi novārtā. Maz to deputātu bija, šķiet, divi vai trīs, un tādas lielas diskusijas nemaz nebija, bet tik un tā bija interesanti būt tajā vidē. Pozitīvi bija tas, ka šajā tikšanās reizē bija daudz uzņēmēju un katrs mēs aktualizējām kādas savas problēmas.
— Sportā uzvaras nozīmē arī būt gatavam un izdarīt izvēles — vai tev tas šķiet līdzīgi kā vēlēšanās?
— Noteikti, jā! Domāju, ka jebkurā profesijā, sportā un vēlēšanās katrs lēmums, katra izvēle ir svarīga, lai tas nākamais solis būtu pozitīvā virzienā.
Gribētos, lai mūsu ievēlētie deputāti būtu redzami vairāk sporta zālēs — gan pašiem kustoties, gan atbalstot un reāli iesaistoties sporta attīstībā.
— Cik nozīmīga, tavuprāt, ir pašvaldības loma sporta attīstībā — gan profesionālajā, gan amatieru līmenī? Kāda situācija no tava skatpunkta ir šobrīd?
— Loma attīstībā ir milzīga, jo uz pašvaldības pleciem sporta nozarē ir daudz. Sākot jau no tā, ka lielāko daļu no finansējuma mēs gūstam tieši no pašvaldības. Un, ja mums nav atbalsta un pašvaldībai neinteresē sporta pasākumi, neredz tajā ieguvumu pilsētas attīstībā, tūrisma piesaistē vai infrastruktūras uzlabošanā, lai vietējie iedzīvotāji varētu nodarboties ar sportu, ar aktivitātēm, tad virzība uz priekšu nesanāk. Liela nozīme ir tam, kā pašvaldība saredz šos pozitīvos ieguvumus. No mana skatpunkta, cik man ir bijusi iesaiste, pašvaldība un deputāti zina, ka tāds sports ir, bet, manuprāt, ļoti liels uzsvars tiek likts uz kultūru un pasākumiem, tādējādi ar tiem piesaistot cilvēkus. Protams, pozitīvs piemērs ir Pilsētas svētki, bet noteikti gribētos arī, piemēram, deputātus redzēt florbola spēlēs, citos sporta veidos, sacensībās un notikumos. Gribētos, lai mūsu ievēlētie deputāti būtu redzami vairāk sporta zālēs — gan pašiem kustoties, gan atbalstot un reāli iesaistoties sporta attīstībā.
— Vai sportistiem, tavuprāt, būtu aktīvāk jāiesaistās sabiedriskajos procesos, piemēram, kā viedokļu līderiem?
— Es domāju, ka jebkuram plašāk pazīstamam cilvēkam būtu jāizsaka savs viedoklis un jāpiedalās dažādos sabiedriskos procesos. Vai sportisti būtu tie, kas mācētu skaisti runāt, izteikties tā pareizi, lai visiem būtu skaidri un saprotami, — varbūt ne visiem ir šādas spējas. (Smejas.) Bet noteikti gribētos, lai amatpersonas, deputāti un uzņēmēji vairāk nodarbotos ar sportu. Savukārt sportistiem vajadzētu aktīvāk piedalīties tieši sabiedriskajā dzīvē, iziet ielās, darboties un domāt, kā attīstīt nozari. Negaidīt uz to, ka visu noliks priekšā, bet pašiem iet, rīkoties, parādīt ar saviem piemēriem, ka daudz var izdarīt. Un ne vienmēr tajā ir vajadzīgs liels finansējums.
— Ko tu sagaidītu no jaunievēlētajiem deputātiem attiecībā uz sportu, veselīgu dzīvesveidu un ar sabiedrības veselību saistītiem jautājumiem?
— Noteikti gribētu uzlabojumus infrastruktūrā. Mums jau šobrīd pozitīvs piemērs ir Talsu Valsts ģimnāzijas stadions, kas ir pārbāzts ar cilvēkiem siltās vasaras dienās, jo visi grib sportot. Tāpat daudzi pulciņi, aktīvās grupas, daudz dejotāju, vingrotāju meklē vietu, kur sportot un aizvadīt treniņus. Es domāju, ka tā ir lieta, ko attīstīt, iesaistīties projektos, rast kādu finansējumu, kā attīstīt pilsētvidē vietas, kur var nodarboties ar sportu, vienkārši pamētāt vai paspārdīt bumbu, izmantot trenažierus, vingrot, darboties. Tās ir lietas, ko es noteikti gribētu sagaidīt. Manuprāt, ja jaunievēlētie vai arī tie paši «vecie» deputāti, jebkurš sabiedrībā zināms cilvēks rādīs labu piemēru, ka skrien, brauc ar riteni, nebraukā tik daudz ar mašīnu, bet uz darbu, ja tas iespējams, iet kājām, tas būtu labākais veids, kā darboties un uzturēt aktīvu pilsētvidi. Un tas noteikti uzlabotu arī cilvēku veselību un liks cilvēkiem par to aizdomāties.
— Vai kopš esi kļuvis par tēti, sagaidi ko citu no pašvaldības? Varbūt kaut kas kļuvis svarīgāks, skatoties uz nākotni un sporta attīstību novadā?
— Jā, ir daudz lietu, par ko aizdomāties. Vairāk uztraucos par to, kā bērns nokļūs līdz skolai, kādas ir gājēju pārejas, cik drošs viss ir. Protams, gribētos vairāk vietu, kur bērniem darboties, ne tikai stadionā, bet arī citviet. Tieši šobrīd sporta jomā, manuprāt, mēs stagnējam, jo visu laiku atduramies pie tā, ka mums pietrūkst finansējuma, nesanāk šis, nesanāk tas. Bet, manuprāt, ir vajadzīgas ļoti darbīgas rokas, entuziastiski cilvēki, kas redz veidu, kā attīstīt sporta jomu, kā palīdzēt cits citam, nevis cīnīties savā starpā par to, kurš ir labāks sporta veids, bet tieši atrast veidu, kā, sportojot jebkurā sporta disciplīnā, mēs kļūstam aktīvāki, jo tad arī rezultāts neizpaliks.
— Ko tu teiktu cilvēkiem, kas vēl tikai domā, vai vispār iet uz vēlēšanām?
— Ar varu noteikti nevienu piespiest nevajag, bet es uzskatu, ka tas ir foršs process — izrauties no mājas, aiziet līdz vēlēšanu iecirknim, satikt cilvēkus, komunicēt, pie reizes nobalsot un nepalikt vienaldzīgam par procesiem, kas notiek pilsētvidē un kādi cilvēki būs pie varas. Es domāju, tas ir jādara, un, manuprāt, to vajag vienkārši uztvert kā tādu labu iespēju izteikt savu viedokli.
/Publicitātes foto/
