Tieši pirms 35 gadiem Latvijas iedzīvotāji pierādīja savu drosmi un vienotību, stājoties pretī apdraudējumam un aizsargājot savu valsti un tās nozīmīgākos objektus. Tie cilvēki, kuri janvāra spelgonī devās celt barikādes, ielika pamatus brīvai Latvijai, kurā dzīvojam šodien. Godinot barikāžu laika varoņus, Vandzenē aizvadīts īpašs atceres pasākums, kurā skanēja gan dziesmas, gan iedzīvotāju personīgie atmiņu stāsti.
Pasākuma idejas autore ir Vandzenes tautas nama vadītāja Madara Aizgrāve, kura stāsta, ka iecere radusies jau 2024. gada rudenī. “Ar šo ideju esmu auklējusies pusotru gadu. Pagājušā gada pavasarī uzrunāju vokālā ansambļa “Vārpa” vadītāju Ievu – kā būtu, ja mēs veidotu koncerta stāstu, kurā skanētu iedzīvotāju atmiņas par barikāžu laiku, bet meitenes izdziedātu skaistākās komponistu dziesmas, kas veltītas Latvijai,” stāsta Aizgrāve.
Atmiņu stāstu vākšana neesot bijusi viegla. Ne visi ir gatavi dalīties ar piedzīvoto, jo šie notikumi sev līdzi nes spēcīgas emocijas un pārdzīvojumus. Tāpat ir cilvēki, kuru vairs nav starp mums, un viņu stāsti palikuši vien tuvinieku atmiņās. “Tomēr man šķiet, ka mēs ieguvām tieši īstos stāstus – ar ļoti lielu emocionālo bagāžu. Man vienmēr ir svarīgi, lai pasākums būtu emocionāli piesātināts, jo īpaši, ja tas ir veltīts Latvijai un patriotismam,” uzsver tautas nama vadītāja.
Viena no pasākuma apmeklētājām, Sanita Balmane, barikāžu laikā bijusi vien 19 gadus jauna. Tikko pabeigusi skolu un sākusi strādāt sabiedriskajā ēdināšanā, viņa kopā ar draudzeni pieteikusies braucienam uz Rīgu. “Neviens mani līdzi neņēma, bet no Vandzenes kolhoza tika organizēts brauciens. Mēs ar draudzeni pieteicāmies, tāpat kā visi citi,” atceras Sanita.
Ceļā jauniete devusies tēva lielajos, siltajos zābakos, un tikai autobusā sapratušas situācijas nopietnību – viņas bijušas vienīgās sievietes braucēju vidū. “Pēc pāris dienām arī mans tēvs aizbrauca – ar tiem pašiem zābakiem,” viņa piebilst.
Koncerts ļāva klātesošajiem atgriezties laikā, izdzīvot barikāžu dienas caur stāstiem, kopīgām melodijām, fotogrāfijām un video materiāliem. Ausma Ferstere atzīst, ka atmiņas joprojām ir ļoti dzīvas. “Es ļoti labi atceros to laiku. Man pat ir grūti par to runāt – skudriņas skrien. Visi brauca – arī celtnieki, mans vīrs tajā laikā strādāja celtniecībā. Man mājās bija mazi bērni,” stāsta Ausma.
Pasākums daudziem raisījis asaras. “Nedomāju, ka tā būs. Ir pagājis laiks, mums ir mierīgas debesis, bet, atceroties un izdzīvojot to visu vēlreiz, asaras nobira,” saka Sanita Balmane.
Apmeklētāji ir pārliecināti – ja arī šodien rastos nepieciešamība, netrūktu cilvēku, kuri dotos aizstāvēt Latviju. Ausma Ferstere uzsver, ka par valsts drošību viņa jūtas mierīga arī tāpēc, ka jaunā paaudze ir gatava uzņemties atbildību. Viņas mazmeita pievienojusies Zemessardzei. “Viņa vairākas dienas gulēja mežā zem pārklāja – lietus, vējš, tumsa. Bet viņa teica, ka viņiem bija labi, pat jautri,” stāsta Ausma.
Madara Aizgrāve uzsver, ka šādi pasākumi ir īpaši nozīmīgi jaunajai paaudzei.
/Foto no video sižeta/
Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
#SIF_MAF2025
