Dabiskās pļavas Latvijā šobrīd var dēvēt par izzūdošu dabas vērtību. Lai aicinātu vairāk saimniecību un cilvēku tās atjaunot, nedēļas nogalē Sabilē, zemnieku saimniecībā «Drubazas», sākās Latvijas Dabas fonda(LDF) kampaņa «Dabas zemnieki».
Kā liecina Dabas aizsardzības pārvaldes dati, pēdējo 100 gadu laikā dabisko pļavu apjoms samazinājies 30 reižu. Šobrīd tās aizņem vien nepilnu procentu valsts teritorijas. Latvijas Dabas fonda rīkotās kampaņas «Dabas zemnieki» centrālais notikums ir atvērto pļavu dienas — četri pasākumi dažādās dabisko pļavu atjaunošanas saimniecībās Latvijā. LDF Zālāju eksperte un projekta «GrassLIFE2» reģionālā koordinatore Baiba Strazdiņa atzīst, ka tas ir viens no veidiem, kā var cilvēkiem parādīt pļavas. «Daudzas atrodas privātīpašumos, tāpēc tādas tiešām sugām bagātas un labas pļavas nav nemaz tik pieejamas,» skaidro B. Strazdiņa. «Šī ir viena no tām reizēm, kad saimnieks rāda savas pļavas un saka: «Nāciet, skatieties, kas man te ir!» Jau vairāk nekā 10 gadus Latvijas Dabas fondā strādājam ar dabiskajām pļavām. Šajā laikā esam iepazinuši un palīdzējuši veidot iedvesmojošu dabas zemnieku kopienu — tie ir cilvēki, bez kuru nesavtīgā darba, pļavas nepastāvētu. Mēs vēlamies cildināt esošo dabas zemnieku loku un aicināt tam pievienoties ikvienu, kam ir dabiskā pļava vai kurš vēlas palīdzēt tās saglabāt un atjaunot. Mūsu pašu un partneru pieredze rāda, ka lauksaimniecība ir savienojama ar dabas aizsardzību — zemnieks paēdis, pļava dzīva!»
Latvijas lielākā bagātība
Dabiskās pļavas ir veidojušās ekstensīvā lauksaimniecības sistēmā. Šobrīd mūsdienu intensīvajā pasaulē mainījušās prasības, kas tiek sagaidītas no lauksaimniecības, lauku uzturēšanas un arī savas apkārtnes uzturēšanas un saglabāšanas. «Paldies Lauku atbalsta dienestam un Zemkopības ministrijai, kas nodrošinājuši atbalstu arī šādu zālāju uzturēšanai, bet tas nebūt nav pietiekams, jo dabiskās pļavas visbiežāk ir saglabājušās grūti apsaimniekojamās vietās. Tās ir sausas vai slapjas, un skaidrs, ka tur apsaimniekošanas izmaksas ir krietni lielākas nekā klasiskā, līdzenā, labi iekoptā laukā. Papildus finansiālam atbalstam jābūt papildus motivācijai, kāpēc to darīt un par to iestāties,» tā Baiba Strazdiņa. Šodien, lai saglabātu dabiskās pļavas, ir jāapvieno zinātne, dažādu paņēmienu ieviešana saimniekošanas praksē un pārliecība par to, ka dabiskās pļavas ir svarīgas. «Tā ir tāda Latvijas dabas bagātības esence, mūsu sugām bagātākā ekosistēma. Sugu piesātinājums ir ļoti liels, un tas ir svarīgs augiem, kukaiņiem, apputeksnētājiem un putniem, kas no tā barojas. Tas spektrs, kam nepieciešams sugām bagātās dabiskās pļavas, ir ārkārtīgi plašs. Arī cilvēkiem.» Dabiskās pļavas ir arī avots sēklu bankām, kas nodrošina iespēju atjaunot un uzturēt arī citas pļavas nākotnē.
Saimniekam jābūt vērotājam
«Es, kā jau liela daļa dabas zemnieku, par tādu uzaugu, tāpēc manā gadījumā pļavas nav tikai resurss un dabas vērtība, bet tām ir arī morāla vērtība,» teic Z/s «Drubazas» saimnieks Ģirts Dzērve. «Tās uzliek atbildību, īpaši pļavas, kuras var salīdzināt ar dižkoku vecumu vai pat vecākas. Tās nedaudzās, kurām izdevies saglabāties ar lielu bioloģisko daudzveidību, uzskatu par vienu no Latvijas dārgumiem. Tāpēc tām neļauju iet zudumā, jo tādu pļavu atjaunošana prasīs vairākus cilvēka darba gadus vai vairākus gadu desmitus. Lai tās spētu saglabāt lielu bioloģisko daudzveidību, tām nepieciešama pietiekoša platība, tāpēc tās atjaunoju, lai pļavas spētu pastāvēt savā krāšņumā. Pļavās saimniekam jābūt ļoti lielam vērotājam. Viņam ir jāskatās, kas notiek vienā pļavā, kas — otrā, cik daudz augu zied, vai vēl ir nedaudz jāpagaida, vai ir jālaiž ātrāk govis teritorijā. Ja grib videi draudzīgi saimniekot, redzes loks ļoti jāpaplašina.»
Pļaujot dabiskās pļavas, vienmēr tiek atstāti aptuveni 10 % nepļauta laukuma, lai augi varētu izziedēt un sniegt sēklas.
Ģirta Dzērves audzē Galovejas šķirnes liellopus, un viņa saimniecībā ir vairāk nekā 20 hektāru dabīgo pļavu. To skaitā vairāki hektāri īpaši augstvērtīgas pļavas, kurās vienā kvadrātmetrā ir aptuveni 50 dažādu sugu augu. Pļaujot dabiskās pļavas, vienmēr tiek atstāti aptuveni 10 % nepļauta laukuma. Tas tiek veikts, lai augi varētu izziedēt un sniegt sēklas. Saimnieks plāno sēklas piedāvāt arī citiem zemniekiem, kuri vēlas attīstīt šādas pļavas.
Nepārtraukts, mērķtiecīgs darbs
Paplašināt redzesloku, uzklausīt dabas zemnieku un ekspertu zināšanas, pieredzes stāstus, baudīt dabisko pļavu produktu ēdienkarti, kā arī pašiem iebrist ziedošā pļavā varēja pirmajā atvērto pļavu dienā. Pasākumu apmeklēja plašs lauksaimnieku, dabisko pļavu īpašnieku, apsaimniekotāju un citu interesentu pulks. «Mums šobrīd ir 50 hektāru bioloģiski vērtīgo pļavu, kuras pļaujam, novācam, sējam, atjaunojam. Mums nav tādas klasiskas zemnieku saimniecības, kur ir govis un vēl visādas citas nozares, bet mēs uz to ejam. Tāpēc esam šodien šeit, lai pārņemtu labo pieredzi un turpinātu to attīstīt savā saimniecībā,» atklāj Jānis Priednieks, pasākuma apmeklētājs no Kandavas. Pasākuma apmeklētāju Līgu Gulbi uzrunā gan pļavu skaistums, gan bioloģiskā daudzveidība: «Es arī pati dzeru zāļu tējas, un, katru reizi ejot pļavā, ir kāds augs, ko es vēl nepazīstu. Ir prieks, un gribas ar to dalīties ar citiem.»
Latvijas Dabas fonds jau ilgstoši un dažādos veidos mēģina cilvēkus vairāk vest ārā, rādīt, skatīties uz vietas, kas ir tas būtiskākais, par ko iestāties un rūpēties. Arī viņu nospraustais mērķis — dubultot dabisko zālāju kvadrātmetrus — ir ambiciozs. Tāpēc arī uz pārējām atvērto pļavu dienām šovasar aicināts ikviens interesents. Pasākumu cikls pļavu atjaunotāju saimniecībās Latvijā norisināsies visas vasaras garumā, nākamā tikšanās ir jau 19. jūlijā zemnieku saimniecībā «Kalna Rubeņi» Praulienes pagastā, 2. augustā — saimniecībā «Krasti» Salienas pagastā, un noslēgums 9. augustā saimniecībā «Vekši» Ziemeļgaujā. Dalība atvērto pļavu dienās ir bez maksas, taču ar iepriekšēju pieteikšanos. Vairāk informācijas Latvijas Dabas fonda mājaslapā.
#SIF_MAF2025
