Gadiem ilgi Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir maksājuši pretrunīgi vērtēto Obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK. Šis valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem tika ieviests 2005. gadā ar cēlu mērķi — veicināt zaļās enerģijas un augstas efektivitātes koģenerācijas attīstību. Tomēr realitāte izrādījās krietni rūgtāka. Gadu gaitā OIK izmaksas strauji auga, kļūstot par arvien smagāku slogu. Atsevišķos mēnešos OIK veidoja pat līdz 35 % no kopējās elektrības rēķina summas, būtiski sadārdzinot ikdienas izdevumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.
2017. gadā Eiropas Komisija OIK mehānismu pasludināja par prettiesisku valsts atbalstu, norādot uz Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpumiem. Arī Ekonomikas ministrija un īpaši izveidotā Parlamentārās izmeklēšanas komisija OIK lietā šo shēmu atzina par pretrunīgu sabiedrības interesēm un demokrātiskas valsts tiesību principiem. Lai gan šobrīd OIK maksājums vairs nav atsevišķa pozīcija rēķinos, zaļās enerģijas atbalsts tiek segts no valsts budžeta (tātad no visiem nodokļu maksātājiem), un pārmaksātās summas atgūšana paliek aktuāls jautājums.
Mērķi
Elektrības rēķinu maksātāji 18 gadu garumā ir samaksājuši miljoniem eiro, tādēļ biedrība «Tiesiskums.lv» ir uzsākusi vērienīgu iniciatīvu, apvienojot Latvijas iedzīvotājus kolektīvā prasībā pret valsti ar mērķi pārmaksātos līdzekļus atgūt. Šis ir vēl nebijis precedents Latvijas vēsturē. Biedrības mājaslapā ar tādu pašu nosaukumu tiesiskums.lv pieteikušies jau vairāki tūkstoši iedzīvotāju, tomēr daudzi vēl šaubās — ja nu atkal krāpniecība?
Biedrības pārstāvis, zvērināts advokāts Artis Stucka mierina un aicina iepazīties ar informāciju biedrības mājaslapā: «Nav par ko uztraukties, nekas jau nav jāmaksā — reģistrējies, noslēdz līgumu un gaidi. Mājaslapā var apskatīties biedrības piesaistīto advokātu komandu, tie ir dzīvi cilvēki ar pieredzi, ar reputāciju, un tā jau ir zināma garantija.» Iesaistījušies Latvijā labi pazīstami advokāti: Saulvedis Vārpiņš, Guna Kaminska, A. Stucka, Iveta Pazare, Olavs Cers un citi.
Biedrība nav veidota tikai vienam mērķim, mērķi ir daudz plašāki, skaidro A. Stucka «Viens ir runāt par tiesiskuma un atbildības jautājumiem, tai skaitā Valsts pārvaldes un publiskajās institūcijās.» Mērķi saistīti ar sabiedriski brīvprātīgām iniciatīvām iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai, to skaitā apsvērti arī Covid-19 ierobežojumu dēļ radušies zaudējumi, jauktas vēlēšanu sistēmas ieviešana. Tomēr šobrīd visskaļāk izskanējis tieši jautājums par OIK.
Darbs
Mājaslapas sistēmas izveide bijusi sarežģīta un prasījusi ilgu laiku, tā paredz drošu klientu reģistrāciju, lai pēc tam biedrība ar viņiem varētu sazināties. «Mēs ļoti piedomājām pie risinājumiem, lai tie būtu iespējami vienkāršāki, arī pie datu drošības, jo negribējām riskēt ar datiem, ko iegūstam.» Lai gan presē kā mājaslapas palaišanas datums izskanējis 17. jūnijs, tā testēta un darbojusies jau iepriekš, stāsta zvērināts advokāts: «Mēs nevaram atļauties kā valsts, ka sistēma uzkaras, kad ir liels lietotāju skaits. Tāpēc darbojamies soli pa solim.»
Lai gan precīza atgūstamā summa katrai mājsaimniecībai var atšķirties, biedrības veiktās aplēses liecina, ka vidēji viena mājsaimniecība varētu atgūt 2000 eiro.
No reģistrētajiem iedzīvotājiem nekāda atlīdzība sākotnēji netiek prasīta, biedrība strādā uz savu risku un līdzekļiem. Izmaksas tiks segtas tikai pozitīva rezultāta gadījumā, bet, ja biedrības veiktie pasākumi būs neveiksmīgi, OIK maksātājam nekādas izmaksas neradīsies.
Līgumā noteikts, ka biedrība apņemas prasītājam samaksāt 80 % no atgūtās pamatsummas, bet 20 % paturēt izdevumu segšanai.
Izņēmums ir vecuma pensionāri, trūcīgie, maznodrošinātie, pirmās grupas invalīdi, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) biedri, kuri varēs atgūt pilnu OIK pamatsummu, un biedrība 20 % neieturēs.
Stucka skaidro: «Biedrība maksā advokātiem no saviem līdzekļiem, no piesaistītiem investoru līdzekļiem, biedru naudām un ziedojumiem. Cilvēkiem nekas netiek prasīts, tikai pozitīva rezultāta gadījumā ieturēs 20 % no atgūtās summas. Tas raksturīgi kolektīvajām prasībām visā pasaulē. Līgums nepieciešams, lai pasargātu gan cilvēku, gan nodrošinātu, ka biedrība nepaliek parādā kreditoriem.» Svarīgi saprast, ka OIK maksātājs nodod savas prasījuma tiesības biedrībai pilnā apmērā. Līgumā aprakstītās tiesības un pienākumi publiski pieejami biedrības mājaslapā.
Viens «likums» visiem
Šobrīd neviens iedzīvotājs Latvijā nav atguvis pārmaksāto OIK maksājumu, tieši tāpēc biedrība izvēlējusies par šo jautājumu runāt. «Prettiesiskumu konstatēja, vainu atzina, izpalika nākamais elements. Cilvēkiem, kuri ir maksājuši, no vainas atzīšanas ne silts, ne auksts, bet par to neviens neliekas ne zinis,» sašutumu pauž A. Stucka. Ja iedzīvotājs pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu un nesamaksā sodu — pie viņa nekavējoties būs tiesu izpildītājs, pieprasot samaksu. Taču par valsts līmenī prettiesiski atzīto OIK shēmu, kuras rezultātā no iedzīvotājiem tika iekasēti vairāki miljoni eiro, atbildīgie nav samaksājuši.
Darbs pie OIK maksājumu atgūšanas sadalīts vairākos posmos, un šobrīd iedzīvotāji aicināti reģistrēties biedrības mājaslapā līdz šī gada 1. oktobrim. Tas ir pirmais un svarīgākais posms. Tikai pēc tam sāksies nākamais — pieprasīti aprēķini par summām. «Zināsim cilvēku skaitu, kaut kādu summu, izdarīsim savā pusē mājas darbu un ar pamatotiem skaitļiem vērsīsimies tiesā.»
Biedrība plāno braukt uz reģioniem: «Skatīsimies, ja būs cilvēki — brauksim. Ja cilvēki reģistrēsies maz, domāsim risinājumus, piemēram, uzrunāt kolēģus advokātus attiecīgajā pilsētā, pie kuriem aiziet līgumu noslēgt.»
Advokāts norāda, ka biedrības tālrunis zvana nemitīgi, tomēr biedrība vispirms aicina iedzīvotājus iepazīties ar tiešsaistē pieejamo informāciju: «Mājaslapu centāmies uztaisīt pēc iespējas vienkāršāku un saprotamāku, ielikt visu, lai var izlasīt.»
Lai gan iedzīvotājiem pašiem nav obligāti jāsaglabā visi OIK rēķini, ir svarīgi būt gataviem sniegt visu pieejamo informāciju, kas apstiprina veiktos maksājumus. Savukārt jautājums par OIK maksātāja nāvi un mantošanas tiesībām biedrībai vēl ir aktuāls un risinājums tam pagaidām nav rasts, tomēr biedrība sola pie tā strādāt.
/Foto: canva.com/
#sif_maf2025
