Pa ceļam no vienas māju kafejnīcas uz otru, par kurām laikrakstā vairāk lasāms pāris lappuses uz priekšu, sanāca braukt pa ceļu Ārlavas pagastā, pa kuru ļoti ilgu laiku nebiju braukusi. Un, kā jau visi jauni vai sen aizmirsti ceļi — arī šis lika atklāt jaunas, iepriekš neredzētas vietas. Tā šoreiz sanāca ar violetziliem ziediem klātu lauku, kuram tā vienkārši nevarēju pabraukt garām.
Sākumā, to uzlūkojot, šķita, ka tas ir sausziežu lauks, kam skaistums nav īslaicīgs, bet paliekošs, bet izrādījās, ka tas ir facēliju jeb bišāboliņa lauks, kam nozīme ir vēl vērtīgāka. Krāšņais augs ir ne vien izcils bišu jeb nektāraugs, kas kopā ar avenēm ir vienīgie augi, kuru ziedos bites sastopamas arī pēc saulrieta, bet reizē arī ļoti labs zaļmēslojums un augsnes ielabotājs.
Ogu sezona bijusi izaicinoša
Saimniecības, kuras teju pagalmā plešas krāšņais lavandai līdzīgais lauks, pamatnodarbošanās ir zemeņu un melleņu audzēšana. Līdz ar to facēlija ir kā starpkultūru augs, lai uz lauka nesavairotos nezāles. Facēlijas ar savu spēcīgo sakņu masu lielā daudzumā zemes virskārtā uzkrāj kāliju, kā arī sekmē citu barības elementu un trūdvielu satura paaugstināšanos augsnē un veic arī augsnes dezinfekcijas funkcijas.
Saimnieks Vitauts Reinis pastāsta, ka ģimenes uzņēmumā ar zemeņu audzēšanu nodarbojas jau vairāk nekā 27 gadus, tomēr šogad liels izaicinājums ir bijis paaugstinātais mitruma daudzums, kas sekmējis arī slimību rašanos, īpaši — sēnīšu slimību. Dodoties tuvāk laukam, viņš smej, ka pie viņiem esot kā Šreka purvā, jo kur vien liekam kāju, tur žļankst ūdens. «Katru sezonu ir savs mīnuss. Šogad izglāba segtās platības. Tur varējām kontrolēt nokrišņu daudzumu un visu pārējo. Bet reizē tās ir arī lielas investīcijas. Viens tāds tunelis maksā pāri pieciem tūkstošiem, kurus aptuveni tikai trīs gados, ja ir laba sezona, var atpelnīt. Var arī nepaveikties. Piemēram, pagājušajā gadā mums nepaveicās. Uznāca straujš karstums un tuneļa ogas bija gatavas reizē ar lauka ogām. Katru gadu jācīnās ar slimībām. Tās ir gan sakņu puves, gan arī lapu slimības — miltrasa, brūnplankumainība, baltplankumainība. Šogad izmēģinājām divus bioloģiskos preparātus pret tripsi un ērcēm zemenēs. Un jāteic, ka brīnumaini labi rezultāti,» atklāj Vitauts Reinis.
Godīgi pret visiem
Saimniecībā vairāk nekā hektāra platībā aug četras galvenās šķirnes. Platības ziņā lielāko daļu aizņem ‘Sonsation’, kam seko ‘Asia’, ‘Verdi’ un ‘Falco’. Esot arī ‘Polka’, bet tai saimnieki vēl netiek līdz kvalitātei un tik lielām ogām, kādām vajadzētu būt. «Vēl nemākam, bet vispār daudz un regulāri ir jāmācās. Pagaidām noteikti paliksim pie šīm šķirnēm, jo katrai ir absolūti savas prasības mēslošanas, audzēšanas un visādā citādā ziņā,» pauž saimnieks.
Stādi uz Nogali ceļo no Vācijas. Sarunā viņš akcentē kādu nelāgu niķi, kas piemīt lielai daļai zemeņu audzētāju Latvijā. «Jebkurš vietējais audzētājs, kurš tirgo stādus bez licences samaksāšanas šķirnes radītājam, tam, kam pieder šķirnes nosaukums, patiesībā ir zaglis. Tās ir autortiesības, kas tiek pārkāptas,» uzskata Vitauts Reinis. «Audzētājs, no kura mēs paši pērkam stādus, maksā šķirnes selekcionāram autoratlīdzību. ‘Sonsation’ šķirne pieder holandietim, ‘Alba’ pieder itāļiem, un pārdevējs godīgi samaksā šķirnes radītājam, jo, lai radītu jaunu, jāiztērē vismaz 250 000 eiro. Un tas ir šo cilvēku maizes darbs. Itālijā, ja kādu, kas tirgo stādiņus tirgū, pieķer, viņš vairs ogas nevar pārdot un viņu savā ziņā izslēdz no kopienas. Domāju, ka mazliet vajadzētu jau radināt cilvēkus būt godīgiem. Lai vismaz mēģina godīgi. Un galvenais — nestāstīt apkārt par to, ka pats izaudzējis labus stādus. Tas ir kā dziedāt Raimonda Paula dziesmu un pelnīt ar to milzīgu naudu, bet nesamaksāt autoram par to, ka viņš radījis tik labu dziesmu,» uzskata V. Reinis, piebilstot, ka šobrīd maz ticams, ka Latvijā visi par stādu pavairošanu komerciālos nolūkos ir samaksājuši to šķirņu autoriem.
#SIF_MAF2025
